«Operācija OIK» cels siltuma tarifus

Apollo
39 komentāri

Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinātā «Operācija OIK», kas vērsta uz elektrības cenas samazināšanu, atver vairākas frontes līnijas uzreiz, šovakar secina LTV raidījums «De facto». Pirmkārt, tā nepatiks gāzes faniem, otrkārt, tās rezultātā var kļūt dārgāks siltums iedzīvotājiem, bet treškārt, augstākā likme – pat valsts uzņēmuma «Latvenergo» nākotne. Šonedēļ valdība ieturēja pauzi, nākamnedēļ tai par to tomēr jālemj.

«Operācija OIK» cels siltuma tarifus

Foto: Evija Trifanova/LETA

EM līdz šim nākusi klajā ar biedējošām prognozēm, kas notiks tad, ja tiešām tiks realizēti visi enerģētikas projekti, kuriem valsts apsolījusi savu atbalstu. Te ir gan biogāzes stacijas, gan vēja ģeneratori, gan koģenerācijas projekti, un kā lielākais no tiem vērienīgā TEC 2 otrā kārta, kura vairs nav apturama un darbu sāks šoruden.

Atbalsts solīts Obligātās iepirkumu komponentes jeb OIK veidā, kas šobrīd veido aptuveni 12% no mūsu elektrības rēķiniem. Sliktais scenārijs saka, ka OIK 2015.gadā varētu pieaugt vēl par vienu santīmu kWh. Mājsaimniecībām mēnesī tie būtu daži lati, bet lielajiem patērētājiem – tas veido miljonus.

No draudiem ministrija beidzot pārgājusi pie darbiem, un valdībai iesniegts konceptuāls plāns, kā situāciju mainīt.

Punkts viens. Izveidot sava veida specvienību, kas kontrolētu, vai jau esošās stacijas OIK atbalstu neizmanto tikai lai slauktu naudu, bet strādā lietderīgi.      

Punkts divi. OIK aprēķināšanas un izmaksas saimniecību nodalīt no «Latvenergo», piemēram, izveidot aģentūru, kas arī veidotu atlaižu politiku klientiem, nevis to darītu «Latvenergo».

Punkts trīs un galvenais. Mazināt atbalsta apjomu, un lielākā uzmanība te pievērsta gāzes koģenerācijas stacijām. Tās gadā saņem vairāk nekā 100 miljonu latu lielu atbalstu, un kā redzams grafikā, tas ir aptuveni 70% no visa OIK. Atbalstu ir audzējusi jaunu staciju atvēršana un gāzes cena, jo uzņēmumiem līdzās uzstādītām jaudām tiek kompensēts arī tas, ka to saražotā elektrību sanāk dārgāka nekā to var pārdot tirgū. Un dārgā gāze elektrības pašizmaksu šobrīd ir uzdzinusi debesīs.

 EM šo starpību vairs nav gatava segt, ko apliecina arī ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele, paužot, ka būtu normāli atbalstīt uzņēmuma kapitālieguldījumus šajā jomā, bet par to, par kādu cenu pārdot elektrību, lai rūpējas jau paši uzņēmēji.

Līdz ar to nākotnē elektrības cenas, iespējams, samazināsies, bet par apkuri pieaugs. Jo līdz šim no saņemtā OIK mainīgo daļu tiek subsidēts siltuma tarifs.  

Problēmas varētu rasties vairākām pilsētām, kur pamata siltuma avots ir gāzes koģenerācija, arī Rīgai, jo, paredzams, ka mazāku OIK atbalstu saņems «Rīgas siltuma» koģenerācijas stacijas, kas darbojas ar gāzi. Uzņēmums gan plašāk neko šobrīd nekomentē, jo EM ziņojums esot pārāk vispārīgs.  

Savukārt Latvijas energogigantu «Latvenergo» šīs izmaiņas nebiedē. Ja cenu nekompensē, bet jaudas OIK atbalstu saglabā, viņi ir gatavi TEC 2 nedarbināt, bet iepirkt lētāku elektrību no Krievijas. Uzņēmums sola arī nepaaugstināt cenu par siltumu, ko tas pārdot Rīgai.

«Latvenergo» gadījumā caur OIK siltuma ražošana netiek subsidēta, norāda uzņēmuma valdes padomnieks Ilmārs Stuklis. Un ja vajag, katlus varot sildīt, pat neražojot elektrību. Ar šādu manevriem uz Latvenergo saņemtā OIK rēķina ministrija 2015.gadā cer ietaupīt vismaz 10 miljonus latus gadā.  

Tiesa, neoficiāli raidījumam «de facto» zināms, ka runa ir par daudz lielākām summām, ko ministrija cer iegūt, mazinot OIK atbalstu, un paredzēts ķerties klāt arī OIK atbalstam pat jaudu. Kopumā no aptuveni 100 miljoniem pašreizējā atbalsta vienā gadā paredzēts koģenerācijai saglabāt vien kādu trešdaļu. Tātad ietaupīt 70 miljonus.

Jaudas maksas varētu tikt koriģētas uzņēmumiem, kas stacijas celtniecībā piesaistījušas jau citu, piemēram, Eiropas Savienības finansējumu. Tā tas ir gan minētās Jelgavas gadījumā, gan Rīgā, Ziepniekkalnā, pērn uzbūvējot šķeldas koģenerācijas staciju, un vairākās citās pilsētās, kas arī izraisīs negatīvu spiedienu uz siltuma tarifiem.

Taču, ja runa ir par desmitos miljonu mērāmu ietaupījumu, nevar apiet arī atbalstu Latvenergo TEC jaudām.

«Providus» enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš apliecina, ka ar valdes dalību esot bijusi sanāksme, kurā apspriestas sarkanās līnijas – cik daudz OIK atbalstu Latvenergo varētu «atņemt», lai ievērojami nepasliktinātu uzņēmuma rādītājus.   

Par šo EM plašāk neko nestāsta. Ja šiem virzieniem tiks dota zaļā gaisma, tad precīzāku scenāriju paredzēts izstrādāt līdz 1.jūnijam.   

Ministrijas mērķis ir vairāk nekā ambiciozs. Taču der zināt, ka galvenie ieguvēji zemākai elektrības cenai, visticamāk, nav domāti gluži iedzīvotāji, bet gan lielie uzņēmumi, jp pārpalikušais OIK paredzams, liks vairāk maksāt mājsaimniecībām, tādā veidā uzņēmumus cenšoties padarīt konkurētspējīgākus eksporta tirgos.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv