Ozols: Beitāna īsziņas uztvēru kā man personiski izteiktus draudus

Apollo
0 komentāru

«Es saņēmu vairākas īsziņas no «Aerodium» vadītāja Ivara Beitāna, kuras uztvēru kā man personiski adresētus draudus, tāpēc jau 2.jūnijā vērsos ar iesniegumiem vairākās tiesībsargājošās iestādēs,» biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ģenerāldirektors Andris Ozols.

Ozols: Beitāna īsziņas uztvēru kā man personiski izteiktus draudus

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Pēdējais piliens, kāpēc es šo konfliktu nespēju noturēt tiesībsargājošo iestāžu kompetences ietvaros un biju spiests izklāstīt arī publiskajā telpā gan par valsts līdzekļu izkrāpšanu Jelgavas vertikālā gaisa tuneļa objektā, gan par kukuļošanu «World Expo 2010», bija klaja šantāža no Beitāna puses,» sacīja Ozols.

«Beitāns man iepriekš izstāstīja, ka «Aerodium» atrodas finansiālās grūtībās un likumā paredzētajā kārtībā nevar īstenot «Expo» izstādes paviljona nodošanu ekspluatācijā, ka uzņēmums neizturēs likumā paredzētās soda sankcijas un ka nav arī paviljonā uzstādījis pēc tāmes paredzētās iekārtas. Viņš sacīja, ka iekārtas, kurām bija jābūt nopirktām, ir iznomātas. Šajā sakarā mums radās konceptuāls strīds,» sacīja Ozols.

Strīds samilzis, kad Beitāns sācis draudēt, par draudu pamatu izvirzot reputācijas graušanu un sarunas par kukuļošanu, sacīja Ozols.

«Es uzskatīju, ka neesmu sevi diskreditējis, ka tie visi ir Beitāna apmelojumi, un uzsvēru, ka nekāda Beitānam labvēlīga lēmuma pieņemšana, it sevišķi pēc ļoti nekaunīgu draudu saņemšanas, nebūs iespējama. Skaidru un pierādāmu draudu izteikšana no Beitāna puses sekoja pēc tam, kad es nereaģēju uz Beitāna mājieniem, ka šāda mana diskreditācija neglābjami notiks, un neapturēju LIAA darbinieku rīcību Jelgavas objekta sakarā, kuri konstatēja fundamentālu neatbilstību Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvē,» skaidroja Ozols.

Pēc tam Ozols saņēmis vairākas no Beitāna mobilā tālruņa sūtītas īsziņas. Ozols biznesa portālam «Nozare.lv» ļāva pārliecināties par divu īsziņu saturu.

Viena īsziņa tika saņemta šā gada 1.jūnijā plkst.18.48. Īsziņas teksts bija šāds: «Man izstāstīja par tavu sarunu ar «Swedbank» Jelgavas sakarā plus vēl citas sarunas, ko esi par mums stāstījis. Es to vairs nevaru iztulkot savādāk kā kara pieteikumu mums. Tāpēc, lūdzu, neesi pārsteigts, ka mēs sāksim rīkoties atbilstoši. Žēl, ka līdz tam nonācis.«

«"Swedbank» sakarā Beitāns man personiskā sarunā ir teicis, ka ar šādu manu rīcību viņam tiek «norauts» cesijas darījums. Jā, es bankas pārstāvjus brīdināju, ka cesijas līgumu drīkst noslēgt, tikai ievērojot valsts intereses,» sacīja Ozols.

Viņš paskaidroja, ka cesijas darījums ir ticis plānots saistībā ar Jelgavas vēja tuneli. 400 000 latu parādu «Swedbank» Beitāns plānojis cesijas veidā realizēt «DnB Nord bankai» par 200 000 latu. «Tātad banka, neskatoties uz to, ka valsts Jelgavas vēja tunelī ir ieguldījusi 1,5 miljonus latu, bija ar mieru norakstīt daļu no savas naudas zaudējumos. Tā kā banka ir nodrošinātais kreditors, viņi savu naudu sāktu zaudēt tikai tad, kad valsts būtu zaudējusi visu ieguldīto. Lai banka piekristu šādam cesijas darījumam, ir jābūt objektīvam vērtējumam, kas bankai liek domāt, ka šāds zaudējums ir labākā iespējamā situācija. Beitāns gan man apgalvoja, ka šāds darījums būtu iespējams ne bez bankas darbinieku intereses,» skaidroja Ozols.

Otra īsziņa saņemta 2.jūnija naktī. Īsziņas teksts bija šāds: «Nesaprotu, kāpēc mēs klātienē runājam vienu, bet pēc tam aiz muguras es dzirdu pavisam ko citu. Tas nav godīgi! Tu taču labi zini, ko dara suns, kad viņu iespiež stūrī... Padomā par to, pirms ir par vēlu. Mums abiem tas būs sāpīgi, bet, ja man nebūs citu iespēju, kā sevi aizsargāt, tad...«

Ozols šos īsziņu tekstus uztvēris kā viņam personiski izteiktus draudus, tāpēc nekavējoties uzrakstījis iesniegumus tiesībsargājošām iestādēm un apzināti publiskojis šo faktu, uzskatot, ka tādējādi pasargās gan sevi, gan LIAA no apmelojumiem.

2.jūnijā Ozols iesniedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegumu ar lūgumu izvērtēt viņa personiskās darbības saistībā ar «World Expo 2010».

2.jūnijā nosūtīts iesniegums arī Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izmeklēt draudus, kas izteikti īsziņās, kuras saņemtas no Beitāna mobilā tālruņa.

2.jūnijā Ozols iesniedzis arī dienesta ziņojumu ekonomikas ministram Artim Kamparam par īsziņām, kuras saņemtas no Beitāna mobilā tālruņa.

Savukārt 3.jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei iesniegts Ozola iesniegums par ES finansējuma saņēmēja un tā darījumu partnera rīcības izvērtēšanu saistībā ar Jelgavas vēja tuneli.

«Par laimi, mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī, un ļoti ceru, ka izmeklēšana nevilksies ilgi. Izskatās, ka ierēdnim izvirzītais pārmetums par kukuļa prasīšanu ir iedarbīgs veids, kā nekaunīgiem cilvēkiem, kas grib apkrāpt valsti, novērst sabiedrības uzmanību. Nenoliedzami, ka tas ir izdevies,» sacīja Ozols.

«Man ir pilnīga pārliecība, ka es pierādīšu savu taisnību visiem pārbaudītājiem no tiesībsargājošajām iestādēm, bet LIAA reputācijai un arī manai reputācijai tas ir liels trieciens,» uzsvēra Ozols.

Ozols arī noraida visus Beitāna izteikumus par kukuļa prasīšanu. «Godīgs cilvēks, kas būtu izpildījis visas līgumā ietvertās prasības un uzbūvējis Latvijas paviljonu, bet kāds valsts ierēdnis tīšuprāt nepieņemtu šo paviljonu, pieprasot kukuli, būtu rīkojies savādāk. Bija visas iespējas iet gan pie ekonomikas ministra, gan vērsties KNAB un iedot man it kā prasīto kukuli ar iezīmētu naudu, lai mani pieķertu nozieguma vietā. Taču Beitāns šādi nerīkojās,» uzsvēra Ozols.

Jautāts, vai nevērsīsies tiesā ar prasību pret Beitānu, Ozols atbildēja, ka «vispirms gribu sagaidīt tiesībsargājošo institūciju atzinumu, ka es neesmu kukuļņēmējs, un tikai pēc tam pieņemšu lēmumu, kā rīkoties tālāk».

«Par kukuļiem Beitānam patika runāt visu laiku, viņa divas mīļākās tēmas bija par kukuļiem un par nodokļiem. Par kukuļiem - sakarā ar to, cik ļoti tas viņam palīdz valstīs, kurās viņam ir bizness, piemēram, Lībijā, Pakistānā, Kazahstānā, kurās kukuļi esot neizbēgama dzīves sastāvdaļa. Savukārt par nodokļiem - Latvijā viņš sev maksājot minimālo algu un tie viņa uzņēmumi, kas ir reāli peļņu nesošie, ir ārzemēs,» sacīja Ozols.

Sevišķi nekaunīgas šīs sarunas esot kļuvušas pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Latvijas valsts piedalīsies Šanhajas izstādē un ka Latvijas paviljonā būs «Aerodium» vertikālais vēja tunelis, informēja Ozols.

Viņš sacīja, ka pēc tam Beitāns pats 2009.gada septembrī publiski izpaudis, ka vēja tunelis Jelgavā nevar sākt darbību sakarā ar «Aerodium» dalību «World Expo 2010» un citiem projektiem.

«Ja šie Beitāna apgalvojumi bija patiesi, tad ekonomiski zaudējumi tika radīti uzņēmumam, kurš saņēmis ES līdzfinansējumu (SIA «Gaisa sporta sertifikācijas centrs» («GSSC»)) sakarā ar juridiski pavisam cita uzņēmuma aizņemtību un dalību «World Expo 2010». Tā ir absolūti nepieņemama situācija,» uzsvēra Ozols.

Ozols paskaidroja, ka vēja tunelim Jelgavā bija jābūt slēgta veida transformējamai iekārtai, tādai, kāda ir uzstādīta «Expo» paviljonā Šanhajā, un kuru varētu ekspluatēt visu gadu jebkuros laika apstākļos. Taču Jelgavā ir uzstādīts atvērtā tipa vēja tunelis, līdzīgs kā Siguldā.

«Šāds tunelis nevar kalpot ES struktūrfondu atbalsta saņemšanas projektā pieteiktajam mērķim. Konkrētā struktūrfondu programma nebija paredzēta izklaides industrijas mērķiem. Šis gadījums ir vēl kriminālāks nekā slavenais Kombuļu lāzeršovs, jo šis projekts tika atbalstīts tā saucamajā laboratoriju programmā kā sertifikācijas laboratorija armijas vienībām. LIAA darbinieki, pieņemot šo projektu 2008.gada beigās, ir piekrāpti, jo «Aerodium» Jelgavā uzstādījis pavisam cita veida tuneli ar būtiski zemāku pašizmaksu,» uzsvēra Ozols.

Viņš piepilda, ka šajā gadījumā nevar runāt par uzņēmuma finanšu neveiksmi, bet gan par apzinātu liela mēroga krāpniecību. Arī Beitāna apgalvojumi, ka Jelgavā trenējas armijas pārstāvji, liekoties šaubīgi, jo «GSSC» finanšu plūsma par to neliecina, uzsvēra Ozols. «Ja armijas pārstāvji tur trenējas par velti, tad arī tas ir fundamentāls ES līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumu pārkāpums,» piebilda Ozols.

Ozols uzskata, ka, ņemot vērā «Aerodium» finanšu problēmas, Latvijas paviljona Šanhajā tekošo izdevumu apmaksa turpmāk būs jāuzņemas valstij. «Ir pilnīgi skaidrs, ka «Aerodium» mēģinājumi izvairīties no soda sankcijām nevar būt par pamatu, lai apturētu paviljona darbu. Paviljons turpinās darbu, jo arī ekonomikas ministrs Artis Kampars deva uzdevumu nodrošināt paviljona darbības nepārtrauktību neatkarīgi no civiltiesiskā strīda ar projekta realizētāju,» piebilda Ozols.

Jau ziņots, ka 7.jūnijā intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» Ozols paziņoja, ka «Aerodium» ir iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas «World Expo 2010» paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA.

Savukārt Beitāns biznesa portālam «Nozare.lv» apgalvoja, ka Ozols publiski izplata melīgu informāciju un tas esot veids, kā noslēpt vēl lielākas problēmas, kas ir saistītas ar Latvijas paviljonu izstādē «World Expo 2010».

Intervijā «LETA video» Beitāns ir vēl tiešāks - Ozols pieprasījis kukuli un šai sarunai ir liecinieki.

Latvijas Radio raidījumā «Aktuālais temats» 7.jūnijā Ozols kategoriski noliedza, ka būtu ņēmis kukuli, un nosauca Beitānu par krāpnieku, turklāt tā domājot ne viņš viens. Ozols arī skaidroja, ka pēdējās divās dienās uz Šanhaju esot nosūtīts Latvijas valsts pārstāvis Roberts Stafeckis, kurš esot cilvēks ar nevainojamu reputāciju un ar kuru LIAA slēgusi atsevišķu līgumu. Arī Stafeckis esot apgalvojis, ka «Aerodium» nav izpildījis visus līgumā minētos punktus, piemēram, nav uzceltas telpas biznesa prezentācijas vajadzībām.

Ozols arī skaidroja, ka Latvijas paviljonam apmeklētāju esot mazāk nekā Lietuvas un Igaunijas. Turklāt «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) reklāma, kas taču esot sponsorējusi paviljona izveidi, esot krietni mazāka nekā «Lufthansa» reklāma, ko izvietojuši paši «Aerodium» pārstāvji.

Kā aģentūrai LETA sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāvis Andris Vitenburgs, KNAB darbinieki jau veic visas nepieciešamās darbības, lai pārbaudītu un vērtētu personas minētos faktus saistībā ar kukuļa pieprasīšanu.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ierosinājis dienesta pārbaudi, kurā administratīvā kārtībā tiks pārbaudīta informācija, kas publiskota publiskā strīda laikā. Tāpat Kampars ir uzdevis Latvijas paviljona Šanhajā projekta vadīšanu pārņemt LIAA direktora vietniekam Mārim Ēlertam.

Dienesta pārbaudes komisiju vadīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv