Pabriks sola respektēt de facto robežu

Apollo
0 komentāru

Deklarācija, kurā Latvija atsaucas uz 1920. gada miera līgumu, nenozīmē, ka Latvija nerespektētu de facto robežu, sestdien uzsvēra ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Šo atsauci Krievija uztver kā teritoriālu pretenziju izvirzīšanu uz Abreni, bet Latvija to noliedz. Juristi norāda, ka, tikai piesaucot miera līgumu, Latvija var turpināt uzturēt prasību par okupācijas un tās seku atzīšanu.

Aizvadītās nedēļas nogalē amatpersonas nāca klajā ar savstarpēji pretrunīgiem viedokļiem par Latvijas–Krievijas robežlīgumu skaidrojošo deklarāciju, kas atsaucas uz 1920. gada miera līgumu, kurā definētā robeža atšķiras no robežlīgumā atrunātās.

Premjers Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Artis Pabriks uzstāja, ka deklarācija neizvirza teritoriālas pretenzijas Krievijai un tās mērķis ir vienīgi skaidrot Latvijas izpratni par vēsturi un novērst robežlīguma pretrunu Satversmei.

Savukārt Valsts prezidente intervijā Latvijas radio izteicās, ka līdz ar deklarāciju ieviešas «pietiekami būtiska atkāpe no iepriekš teiktā, ja šis teksts ir iztulkojams kā teritoriālu pretenziju izteikšana», Vairas Vīķes-Freibergas teikto atreferē LETA.

Starptautisko tiesību eksperte Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Kristīne Krūma norāda, ka šie amatpersonu izteikumi liecina: valstī nav koordinētas stratēģijas okupācijas jautājumā un nav skaidrs, vai Latvija turpinās starptautiski uzturēt prasību par okupācijas fakta un tās seku atzīšanu, kā arī tas, cik prioritāra šī prasība ir Latvijas ārpolitikā. Proti, pieturēšanās pie 1920. miera līguma tiesiskās kontinuitātes esot pamats, lai Latvija varētu runāt par okupācijas fakta un tās seku atzīšanu un iespējamām kompensācijām šai sakarā, uzsver K. Krūma.

Deklarācija liedz aizmirst Abreni

«Mēs esam tiesiska valsts un respektēsim tos dokumentus, ko esam parakstījuši vienmēr un mūžīgi mūžos,» sestdien, 30. aprīlī, atklātajā forumā Hitlera–Staļina pakts šodien: tiesiskās sekas un atbildība, kas notika Rīgas Juridiskajā augstskolā, apliecināja A. Pabriks. «Viņam tā nevajadzēja teikt,» «Neatkarīgajai» komentēja kāds Latvijā un ārpus tās atzīts jurists, kurš nevēlējās publiski vērtēt valdības taktiku robežlīguma jautājumā.

Proti, robežlīgumu skaidrojošā deklarācija noteic, ka robežlīgums neskar, nemazina un neatņem Latvijai 1920. gada miera līgumā noteiktās tiesības, tātad arī toreiz noteikto robežu, kas atradās viņpus Abrenes apriņķa. Pieņemot deklarāciju ar atsauci uz 1920. gada miera līgumu, Latvija patur atvērtu jautājumu par Abreni un A. Pabrika teiktais, ka Latvija mūžīgi mūžos respektēs robežlīgumā definēto robežu, ir nevietā, skaidroja «Neatkarīgās» avots.

Pabriks: nevēlējāmies pazemot Krieviju

Savukārt A. Pabriks sestdien vēlreiz akcentēja jau daudzkārt pausto valdības nostāju, ka robežlīgumu skaidrojošā deklarācija nenozīmē teritoriālu pretenziju izvirzīšanu pret Krieviju. Maskava deklarācijā saskata ko citu, liecina piektdien, 29. aprīlī, notikusī telefonsaruna starp A. Pabriku un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Uz Latvijas ārlietu ministra skaidrojumiem S. Lavrovs atbildējis, ka «viņa juristi domā citādi», atzīst pats A. Pabriks.

Latvija, pieņemot deklarāciju, kuru Krievija traktē kā teritoriālu pretenziju izvirzīšanu, nekādā ziņā neesot vēlējusies «pazemot vai nerespektēt savu sarunu partneri», kā arī «radīt iespaidu, ka mēs esam tie, kas nevēlas parakstīt robežlīgumu», apgalvo A. Pabriks.

Atzinis skaidrojošās deklarācijas nepieciešamību, ja valdība vēlas novērst robežlīguma pretrunu ar Satversmi un izvairīties no referenduma par to, «Neatkarīgās» iztaujātais tieslietu eksperts norādīja, ka Latvijai bijusi iespēja šo deklarāciju pieņemt arī pēc robežlīguma parakstīšanas, vienlaikus ar tā ratifikāciju Saeimā, deklarācijā ietverto atrunu juridiskais spēks no tā nemainītos.

Kaitinot baltiešu raudzīšanās pagātnē

Starptautisko tiesību eksperti uzstāj, ka pieturēšanās pie 1920. miera līguma tiesiskās kontinuitātes ir pamats, lai Latvija varētu runāt par okupācijas fakta un tās seku atzīšanu un iespējamām kompensācijām šai sakarā. «Bez atsauces uz 1920. gada miera līgumu mēs to nevaram panākt,» uzstāj Rīgas Juridiskās augstskolas lektore K. Krūma. «Miera līgums bija pamatā Latvijas okupācijas neatzīšanai no Rietumu puses, tādēļ attiecībā uz miera līgumu nevar būt nekādu kompromisu,» kategorisks ir arī ASV Viskonsinas universitātes vēstures profesors Paulis Lazda.

Skeptisks pret Baltijas valstu īstenoto taktiku, iesaistoties ar Krieviju publiskās diskusijās par vēsturi, ir bijušais Igaunijas ārlietu ministrs, tagadējais Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas vicepriekšsēdis Tomass Hendriks Ilvess. Sestdien Rīgā, uzstājoties atklātajā forumā Hitlera–Staļina pakts šodien: tiesiskās sekas un atbildība, viņš norādīja, ka jebkādām šāda veida prasībām nepieciešams starptautisks atbalsts, kura neesot, tādēļ, uzstājot uz prasībām šādā situācijā, «tas mūs vēl vairāk diskreditēs». Viņaprāt, uzsverot savu īpašo vēsturisko pieredzi un īpašo situāciju, Baltijas valstis esot sev par sliktu mainījušas neatkarības atgūšanas procesā izmantoto vēstījumu, ka ir neatņemama Rietumu sastāvdaļa. Nu Rietumu sabiedrotie uz baltiešiem raugoties kā uz «nemiera cēlājiem, kuri runā par to, kas noticis pagātnē, nevis par to, kas notiek tagad», spriež T. H. Ilvess.

Pabriks sola respektēt de facto robežu

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv