Padomju karavīra skulptūra Tallinas centrā aplieta ar krāsu

Apollo
0 komentāru

Nezināmi vandaļi Tallinas centrā naktī uz pirmdienu ar sarkanu krāsu aplēja padomju karavīra bronzas skulptūru, kas ir daļa no Nezināmā karavīra pieminekļa Tenismegi ielā, BNS paziņoja Igaunijas policijas Ziemeļu prefektūras preses sekretārs.

Vandalisma akts notika pēc tam, kad nezināmi ļaundari svētdien apgānīja vācu karavīru kapus Narvā.

Par Tallinā notikušo vandalisma aktu policijai tika paziņots ap pulksten sešiem rītā. Viens no vīriešiem, kurš par to paziņoja, tika nogādāts policijā izgulēt dzērumu. Policija ir sākusi vandalisma akta izmeklēšanu.

Krāsa uzlieta uz karavīra skulptūras kakla un no turienes notecējusi uz krūtīm. Krāsas šļakatas nokļuvušas arī uz dolomīta sienas, kas atrodas skulptūras aizmugurē.

Tallinas mērs Teniss Paltss pirmdienas rītā paziņoja, ka pilsētas komunālā departamenta darbinieki notīrīs skulptūru. Līdz pulksten 10 piemineklis gandrīz pilnīgi tika notīrīts.

Ap pulksten 10 pie Nezināmā karavīra pieminekļa Tallinas centrā sāka pulcēties padomju armijas veterāni, lai atzīmētu nacistiskās Vācijas sakāves 60. gadskārtu. Ap pulksten 10 bija sapulcējušies apmēram 150 cilvēku — gan veterānu, gan jauniešu, bet viņu skaits pieauga.

«Policija iepriekšējā vakarā apliecināja, ka kārtību pieminekļa apkārtnē sargā Ziemeļu prefektūra. Es runāju ar iekšlietu ministru, kas sacīja, ka ir konkrēts operatīvais plāns. Tomēr noskaidrojās, ka viņš nav zinājis par incidentu ar pieminekli,» sacīja Paltss.

Mērs nosauca šo incidentu par huligānisku izlēcienu, kas pelnījis nosodījumu. «Mums nav jāpadodas šādām provokācijām,» piebilda Paltss. Viņš pauda cerību, ka visi pirmdien paredzētie pasākumi Tallinā notiks mierīgi un bez problēmām. «Esmu pārliecināts, ka tallinieši nezaudēs pašsavaldīšanos un pārāk neņems pie sirds šo incidentu,» piebilda mērs.

Piemineklis tika uzstādīts 1947. gadā. Tā autori ir igauņu tēlnieks Enns Ross un arhitekts Arnolds Alass.

Padomju armijas veterāni šogad pirmoreiz lūdza atļauju rīkot pasākumu pie Nezināmā karavīra pieminekļa 9. maijā. Iepriekšējos gados veterānu tikšanās pie šā pieminekļa notika bez saskaņošanas ar pilsētas varas iestādēm. Veterāni arī lūdza Tallinas varas iestādēm atļauju 9. maijā aizdegt mūžīgo uguni pie Nezināmā karavīra pieminekļa, bet šis lūgums tika noraidīts.

Vandalisma akti pret padomju karavīru pieminekļiem Igaunijā notika arī pagājušā gada beigās pēc tam, kad Lihulas pilsētā Igaunijas rietumos 2. septembrī pēc valdības rīkojuma demontēja pieminekli igauņiem, kas Otrajā pasaules karā cīnījušies Vācijas pusē. Demontētajā piemineklī bija attēlots Igaunijas karavīrs Vācijas armijas uniformā, un šis tēls izraisīja asu diskusiju gan Igaunijā, gan ārpus tās robežām.

Sestdienas vakarā nezināmi vandaļi apgānīja apbedījumus Vācu kapos Narvā. Austrumviru apriņķa policijai pulksten 18.50 tika paziņots, ka divas nezināmas personas kapsētā apgāž kapu pieminekļus. Līdz policijas ierašanās brīdim kapsētā bija apgāztas 35 kapu plāksnes. Policija ierosinājusi krimināllietu un meklē vandaļus.

Vācu karavīru kapi Narvā tika atjaunoti un atklāti 1999. gada 29. augustā. Tie ir lielākie vācu karavīru kapi Baltijas valstīs.

Sākotnēji šajos kapos apbedīja vairāk nekā četrus tūkstošus vācu karavīru, kuri bija krituši pie Narvas. Vēlāk tur apbedīja arī vācu karavīrus, kas krituši kaujās Sinimegedes (Zilo kalnu) rajonā, kur 1944. gada jūlijā un augustā notika sīvākās kaujas ar vislielāko kritušo skaitu Igaunijas vēsturē.

Igaunijas televīzija ziņoja, ka vandaļi Narvā uzbrukuši kapiem, kas nesen sakopti uz 8. maiju. Šo kapsētu bieži apmeklē Vācijas iedzīvotāji, no kuriem daudzi tur atraduši savu tuvinieku kapavietas.

Vandalisma aktus Narvā un Tallinā pirmdien nosodīja krievvalodīgās Igaunijas Apvienotā tautas partijas vadība. «Igaunijas Apvienotā tautas partija savos paziņojumos ir vairākkārt norādījusi uz mūsu sabiedrības stabilitātei bīstamām tendencēm, kas tiek atbalstītas arī oficiālā līmenī, pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus un heroizēt igauņus, kas karojuši «Waffen SS» rindās,» uzsvēra partijas priekšsēdētāja vietnieks Anatolijs Jegorovs.

Viņš sacīja, ka partija nosoda vandaļu darbības Narvā un Tallinā, kurām ir ļoti provokatīvs raksturs un kuras ar nolūku veiktas Otrā pasaules kara beigu jubilejā, kas ir svarīga daudziem cilvēkiem Igaunijā.

Jegorovs paziņoja, ka Igaunijas Apvienotā tautas partija pieprasa varas iestāžu apņēmīgu rīcību, lai tiktu noskaidroti un saukti pie atbildības cilvēki, kas vainīgi jaunā «pieminekļu kara» uzliesmojumā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv