Palielinās apkures ierīču izraisīto ugunsgrēku skaits. Ugunsdzēsēju ieteikumi

Apollo
3 komentāri

Pieturoties aukstajam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir apkures iekārtu nepareiza lietošana, kā arī bojātu apkures ierīču lietošana. Turklāt, kā atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), šādu ugunsgrēku sekas diemžēl visbiežāk beidzas traģiski.

Ugunsgrēks

Foto:Edijs Pālens/LETA

VUGD pārstāve Viktorija Šembele informē, ka šogad kopumā ugunsgrēkos gājuši bojā jau 40 cilvēki.

Ugunsdzēsēju statistika liecina, ka katru gadu apmēram desmitā daļa no ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures problēmu dēļ. Lielākais šādu ugunsgrēku skaita pieaugums ir vērojams tieši apkures sezonas beigu posmā, kad pieaug apkures iekārtu nolietojums, dūmvados izveidojas sodrēji un parādās to bojājumi.

VUGD atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Pēdējo piecu dienu laikā ugunsdzēsēji glābēji ir 22 reizes dzēsuši dūmvados degošus sodrējus. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu, uzsver ugunsdzēsēji.

Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 grādiem. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus. Bojātu skursteņu ekspluatācija ir bīstama, uzsver ugunsdzēsēji.

«Ja, gatavojoties apkures sezonas sākumam, dūmvads ir iztīrīts, apkures sezonas beigās tā virsmu var klāt bieza sodrēju kārta, kas var aizdegties. VUGD atgādina, ka sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:

  • divas reizes apkures sezonā - apkures krāsnīm un virtuves pavardiem;
  • reizi mēnesī - ilgdedzes speciālajām krāsnīm.
  • Apmēram puse no ar apkuri saistītiem ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Lielākā daļa no šiem ugunsgrēkiem ir notikuši tieši cietā kurināmā apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu rezultātā.
  • Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
  • Cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds u.c.), kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.
  • Kurināmie materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 6 m no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām).
  • VUGD aicina iedzīvotājus šajā aukstajā laikā ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot vietējās apkures ierīces aizliegts:
  • novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1.2 metriem;
  • atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
  • novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus utt.);
  • kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
  • vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
  • izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
  • tās pārkurināt.»

Tā kā apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos. Dzīvojamās telpas ir nepieciešams aprīkot ar dūmu detektoriem, kas ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laicīgi izsaukt ugunsdzēsējus glābējus, norāda VUGD pārstāvji.

«Dūmu detektors ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 decibelu skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Saprotams, ka ugunsdzēsības aparātu vai ugunsdzēsības pārklāju šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka dūmu detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus. Jāatceras, ka dūmu detektori ir paredzēti lietošanai telpās. Uzstādīti ārā tie gaidīto efektu nedos,» skaidro ugunsdzēsēji.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv