Pamata prasības ceļu būvē virzīs valdības noteikumu līmenī

Apollo
36 komentāri

Pamata prasības ceļu būvē būs jāvirza Ministru kabineta (MK) noteikumu līmenī, lai katrreiz netiek diskutēts par to, kādas šķembas liekamas, kādam jābūt asfalta sastāvam utt., šodien pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» Ceļu laboratorijas apmeklējuma žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Pamata prasības ceļu būvē virzīs valdības noteikumu līmenī

Foto: Edgars Priedītis/LETA

Viņš atzina, ka svarīgs jautājums ir par ceļu būves materiālu kvalitātes prasībām. «Viena lieta ir atbilstība tām prasībām, ko pasūtītājs ir izvirzījis, bet otra - kādas bijušas šīs prasības, cik tās ir detalizētas un stingras,» sacīja premjers.

Pēc Dombrovska domām, jārisina arī jautājums par ceļu uzraudzības un kvalitātes kontroles nodalīšanu no ceļu būves pasūtīšanas, jo pretējā gadījumā veidojas interešu konflikts, kad pasūtītājs ir uzraugs un kontrolieris. «Kaut kādā brīdī pasūtītājam var būt grūti atzīt savas kļūdas, tāpēc šīs funkcijas būtu nodalāmas,» uzskata premjers.

Būtiski arī risināt jautājumu par ceļu būvnieku atbildību situācijās, kad tiek konstatētas neatbilstības. Premjers atbalsta Satiksmes ministrijas ieceri kvalitātes problēmu gadījumā attiecīgos būvniekus atstādināt no publiskajiem iepirkumiem.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvijā ceļi ir tik bedraini, Dombrovskis norādīja, ka tā ir ceļu būves kvalitātes problēma, ko nosaka gan būvnieku darbs, gan arī pasūtītāja izvirzīto prasību stingrība. Otrs būtisks aspekts ir arī finansējuma apjoms ceļu remontam, ko plānots pakāpeniski palielināt, attiecīgi pilnveidojot arī kvalitāti.

Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsvēra, ka ceļu būves normatīviem ir jābūt apstiprinātiem valdības līmenī, lai nodrošinātu ceļu kvalitāti. Tāpat ministrs atzina, ka visiem ceļiem uzstādīt augstus normatīvus izmaksās dārgi. Viņš iesaka ceļus iedalīt klasēs, piemēram, galvenajiem ceļiem stingrākas prasības, bet vietējiem ceļiem - vājākas.

Matīss norādīja, ka MK ir apstiprinājusi Autoceļu sakārtošanas programmu, kas paredz investīcijas jaunbūvējamos ceļos, kā arī to uzturēšanas izdevumus. «Jauniem ceļiem jāveic periodiskā uzturēšana un, ja tas tiek darīts, tad bedrīšu lāpīšana atkrīt. Ja ceļiem tiek apstrādāta virskārta, ik pēc pieciem sešiem gadiem bedrītes neveidojas un nav nepieciešama to lāpīšanas kampaņa,» sacīja satiksmes ministrs.

Viņš stāstīja, ka par naudu ceļu uzturēšanai vēl tiks diskutēts, tomēr ir skaidrs, ka finansējuma avots nebūs tikai valsts nauda, bet arī Eiropas Savienības fondi, aizņēmumi, publiskās un privātās partnerības projekti u.c.

Kā ziņots, ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 99.vietā, liecina jaunākais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojums, kas ietver datus par 2011.-2012.gadu.

Ceļu kvalitāte ziņojumā ietvertajās valstīs novērtēta ar vienu līdz septiņiem punktiem. Viens punkts nozīmē, ka ceļu sistēma valstī ir ļoti neattīstīta. Savukārt septiņi punkti nozīmē, ka ceļu sistēma atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir plaša un efektīva.

Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.

Iepriekšējā ziņojumā, kurā ietverti dati par 2010.-2011.gadu, Latvija ierindojās 101.vietā.

Jau ziņots, ka Latvijā Eiropas Savienības finansējums ceļu būvei pēdējos trīs gadus bijis virs 80 miljoniem latu: 2011. gadā - 83 miljoni latu, 2012.gadā - 86 miljoni latu un 2013.gadā - 88 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi Latvijā katru gadu ir apmēram 330 miljoni latu, no kuriem tikai 19% tiek izmantoti ceļu remontiem un uzturēšanai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv