Panākta vienošanās par «Brexit» nosacījumiem

Apollo
53 komentāri

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Terēza Meja un EK prezidents Žans Klods Junkers

Terēza Meja un EK prezidents Žans Klods Junkers

AFP/Scanpix

(Papildināta ziņa.)

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Brexit» sarunu otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

«Tās ir grūtas sarunas, taču tagad esam panākuši pirmo izrāvienu,» paziņoja Junkers. «Esmu apmierināts ar panākto taisnīgo vienošanos.»

Savukārt Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, kas piektdienas rītā ieradās Briselē, lai tiktos ar EK prezidentu, paziņoja, ka «stingrā robeža» starp Ziemeļīriju un Īriju pēc «Brexit» netiks atjaunota un ka šobrīd Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi «varēs savas dzīves turpināt kā līdz šim».

Pēc abu pušu tikšanās sasauktajā preses konferencē Junkers atzina, ka panāktā vienošanās, «protams, ir kompromiss», un piebilda, ka sarunas bijušas smagas gan Lielbritānijai, gan ES.

«Premjerministre Meja man apliecināja, ka to [panākto vienošanos] atbalsta Apvienotās Karalistes valdība. Pamatojoties uz to, uzskatu, ka mēs esam panākuši mums nepieciešamo izrāvienu,» uzsvēra EK prezidents.

Arī Meja norādīja, ka vienošanās panākšanai, bija jāpiekāpjas abām pusēm.

Tikmēr Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partijas (DUP) līdere Arlīna Fostere, kuras iebildumu dēļ vienošanos neizdevās panākt Mejas un Junkera pirmdienas sarunās, pauda «apmierinājumu», ka sākotnējā vienošanās tekstā izdarītie grozījumi novērsuši «sarkano līniju zem Īrijas jūras».

Kā ziņots, sākotnējais teksts paredzēja pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES garantēt «regulācijas aliansi» starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.

Tiek ziņots, ka uz šādu klauzulu uzstājis Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, lai tādējādi novērstu «stingrās robežas» atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju, kas, kā tiek apgalvots, varētu apdraudēt 1998.gada miera līgumu, ar kuru tika pielikts punkts starpkopienu konfliktam Ziemeļīrijā.

Taču DUP, no kuras balsīm ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, norādīja, ka tas liegtu Ziemeļīrijai aiziet no ES uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējai Apvienotajai Karalistei un ka Ziemeļīrija būtu spiesta faktiski palikt ES muitas ūnijā un kopējā tirgū.

Arī piektdien, neskatoties uz pausto «apmierinājumu» ar panāktajiem grozījumiem, Fostere joprojām pauda zināmu skepsi.

«Joprojām ir jautājumi, kurus mēs vēlamies noskaidrot (..). Mēs uzskatām, ka mums bija jāatgriežas un jāpārrunā šie jautājumi, taču premjerministre izlēma doties uz Briseli,» intervijā televīzijas kanālam «SkyNews» izteicās DUP līdere.

Viņa uzsvēra, ka «jāveic vēl darbs» un ka tas, kā partijas deputāti balsos par galīgo vienošanos, ir «atkarīgs no tās satura».

Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs, neskatoties uz sākotnējā teksta grozīšanu, paziņojis, ka vienošanās novērš «stingrās robežas» atjaunošanos ar Ziemeļīriju.

«Ļoti labs iznākums visiem Īrijas salā - garantēts, ka stingras robežas nebūs,» tviterī pavēstījis Kovenijs, piebilstot, ka tagad Dublina atbalsta pāreju uz otro fāzi «Breksita» sarunās.

Attiecībā uz abiem pārējiem svarīgākajiem šķiršanās jautājumiem, Meja norādīja, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu tiesības tikšot fiksētas Lielbritānijas likumos, kuru ievērošanu uzraudzīs britu tiesas.

Iepriekš Brisele uzstāja, ka ES pilsoņu tiesību ievērošana Lielbritānijā pēc izstāšanās no bloka joprojām jāatstāj ES Tiesas jurisdikcijā.

Savukārt par panākto finansiālo vienošanos, jeb tā dēvēto «šķiršanās rēķinu» Meja izteicās, ka tas esot «taisnīgs pret britu nodokļu maksātājiem».

Tajā pašā laikā Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, paužot apmierinājumu par panākto vienošanos, norādījis, ka priekšā stāvošās sarunas būs vēl grūtākas.

«Mēs visi zinām, ka šķiršanās ir smaga, taču jaunu attiecību veidošana pēc šķiršanās ir vēl smagāka,» atzina Tusks. «Tik daudz laika veltīts vieglākajam uzdevumam, un tagad (..) mums faktiski atlicis nepilns gads» pirms Lielbritānija 2019.gada martā no ES aizies.

Saskaņā ar Tuska izplatītajām sarunu otrās sadaļas vadlīnijām sagaidāms, ka pārejas periods pēc «Brexit» ilgs divus gadus, kuru laikā Lielbritānija vēl paliks ES muitas ūnijā un kopējā tirgū, lai gan tā vairs nedarbosies bloka institūcijā un tai vairs nebūs balsstiesību. Šajā periodā Apvienotā Karaliste joprojām būs pakļauta arī ES tiesību normām.

Eiropadomes prezidents arī uzsvēra, ka Londonai pārejas perioda laikā būšot jāievēro savas finansiālās saistības pret ES.

Tikmēr bijušais britu eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs, kas bija galvenais «Brexit» kampaņas vadītājs pirms pagājušā gada referenduma, paziņojis, ka «Briseles vienošanās ir labas ziņas Mejai, jo tagad mēs varam pārcelties uz pazemojuma nākamo pakāpi.»

Farāžā ironizēšana par noslēgto vienošanos acīmredzami mērķēta uz tiem dokumenta formulējumiem, kas nosaka, ka gadījumā, ja tomēr netiks panākta galīgā vienošanās par «Brexit», Apvienotā Karaliste saglabās spēkā visas tās tirgus un muitas normas, kas uztur sadarbību starp Īrijas salas ziemeļu un dienvidu daļu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv