Papardes zied savādāk… Konkursam

Apollo
0 komentāru

Atcerējos, pirms dažiem gadiem biju jauna naiva meitene — pilsētniece, mātes meita, vienīgais bērns ģimenē. Bija man pirmais draugs Krists.

Laikam apzinādamies manu naivo meitenes dvēseli, mēģināja iegalvot, ka papardes tomēr zied. Un tā nu, ticēdama šīm brīnišķīgajām pasakām par mūžseno leģendu, kas saistās ar papardes ziedēšanu pusnaktī, devāmies ar` Līgo vakarā to meklēt.

Aizbraucām ar mašīnu dziļāk mežā un tālāk no ģimenes…Staigājām pa mežu, līdz Krists pieveda pie paparžu audzes: «Te kaut kur jābūt!», viņš teica.

Sāku cītīgi meklēt, mēģināju tumsā ieraudzīt kaut ko mirgojam, un tad nu ieraudzīju… Pareizāk gan, — sajutu…

Tas gan nebūt nemirgoja. Krists stāvēja līdzās ar platu smaidu: «Redz, kā zied…!» Bija jautri, no sirds izsmējāmies. Lai gan sākumā man bija neliels šoks. Jā, papardes zied, tikai savādāk…

Pagājuši vairāki gadi, nez ar kuru tagad Krists meklē to papardes ziedu, bet ceru, ka atrod, un ir tikpat jautri kā toreiz.

Novēlu visām jaunām meitenēm šo pusnakts mirkli Jāņu naktī padarīt neaizmirstamu!

Novēlu visām jaunām meitenēm šo pusnakts mirkli Jāņu naktī padarīt neaizmirstamu!

Novēlu visām jaunām meitenēm šo pusnakts mirkli Jāņu naktī padarīt neaizmirstamu!

Foto: Jānis Gžibovskis

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv