Papildus miljoni varētu būt vajadzīgi gan Stradiņiem, gan citām slimnīcām

Apollo
18 komentāri

Stradiņa slimnīcā ilgstoši veidojušās finanšu problēmas ar vienu papildus naudas piešķiršanas reizi atrisināt nevarēs. Katrā ziņā Veselības ministrijas (VM) slepenais ziņojums valdībai par situāciju Stradiņa slimnīcā nevieš pārliecību, ka patiešām ar prasītajiem desmit miljoniem būs pietiekami, lai iegūtu finanšu patstāvību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Papildus miljoni varētu būt vajadzīgi gan Stradiņiem, gan citām slimnīcām

Foto: Lita Krone/LETA

Par desmit miljonu latu piešķiršanu Stradiņa slimnīcai šonedēļ vienojās valdības ministri. Iestādei papildu līdzekļi nepieciešami, lai segtu parādus un nodrošinātu slimnīcas darbību gada pēdējos mēnešos. Ministru atbalsts papildu līdzekļu piešķiršanai gan nebija vienprātīgs, atsevišķiem valdības locekļiem atzīstot, ka VM iesniegtais ziņojums nerada pārliecību, ka pēc kāda laika papildus nauda nebūs vajadzīga atkal.

Šonedēļ slēgtā sēdē skatītajā dokumentā kā galvenie Stradiņa slimnīcas grūtību iemesli minētas vispārzināmas lietas. Ar katru gadu sarūkošais valsts finansējums un pieaugošās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, augstās medikamentu cenas un pacientu plūsmas palielināšanās, kā arī 4,5 miljoni latu zaudējumi «Latvijas Krājbankā».

Ziņojumā uzsvērts, ka ar naudas problēmām, tostarp ierobežotu maksātspēju, slimnīca cīnās jau kopš 2007.gada, bet šā gada jūnija beigās parādi piegādātājiem bija sasnieguši jau gandrīz 13 miljonus latu. No tiem lauvas tiesa - parādi par medikamentiem un citām medicīnas precēm. Līdz ar to finanšu situācija vērtējama kā smaga. Turklāt šā gada decembrī iestādei jāsāk atmaksāt arī kredīts, kas tika ņemts jaunā slimnīcas korpusa būvniecībai. Pirmais maksājums - 1,5 miljoni latu. Turklāt, lai gan būvdarbi vēl nemaz nav sākti, projekta priekšdarbiem jau izlietoti 10 miljoni latu.

Jaunā slimnīcas vadītāja Rūta Valtere uzsver - ar papildus desmit miljoniem pietikšot, lai Stradiņu budžetu stabilizētu un turpmāk iestāde iztikšot ar gada sākumā tai atvēlētajiem līdzekļiem. Iespējas ietaupīt saskatītas gan administratīvo darbinieku skaita samazināšanā, gan nesaimniecisku līgumu pārslēgšanā un mediķu atalgojumu sistēmas maiņā, kas patlaban esot sarežģīta un necaurspīdīga. Lai to labotu, slimnīcā līdz nākamā gada vidum plānots ieviest vienotu atalgojumu sistēmu.

«Mums ir jādomā par iespējām, kā mēs varam izdzīvot. (..) Mums ir jādomā arī par šiem maksas pakalpojumiem, jo uz valsts finansējumu tikai paļauties mēs nevaram,» atzīst Valtere.

Ar maksas pakalpojumu un medicīniskā tūrisma attīstību slimnīca turpmākajos gados pašas nopelnīto cer palielināt par desmito daļu. Ar šīs sadaļas attīstīšanu gan aicina uzmanīties Nacionālais veselības dienests, kas ir atbildīgs par valsts naudas sadali un kvotu piešķiršanu slimnīcām.

«Tas ir pamatoti riskants jautājums - maksas pakalpojumi, medicīnas tūrisms, kas tiek pieminēts. Mēs varbūt varam mesties šajās lietās, bet rezultātā mums nebūs šo te resursu, nebūs šo darbinieku, kas strādā,» uz riskiem norāda dienesta direktors Māris Taube.

Viņš arī atzīst - finanšu problēmas nevar norakstīt vien uz slimnīcu neprasmi saimniekot un nepietiekamu finansējumu. Par to liecina arī tas, ka Stradiņu slimnīca nav vienīgā ar parādiem - nule publiskotais gada pārskats liecina, ka gandrīz trīs miljonu latu mīnusi izveidojušies arī Austrumu slimnīcai. Tāpat par problēmām skaļi sākuši runāt Kuldīgas un Liepājas slimnīcu vadītāji. Taube atzīst - tas norāda uz tendenci. Tādēļ ļoti svarīgi ir arī politiskie lēmumi.

«Varbūt pēc Latvijas mērogiem vispār ir vajadzīgas trīs slimnīcas, nevis 39. (..) Tas arī ir nepopulāri, nelabi lēmumi, kas varbūt ne visiem patīk, bet viņi arī ir visu laiku apsverami, ir dienas kārtībā,» atzīst Taube.

Kritisks pret pašreizējo naudas sadales sistēmu ir arī bijušais Stradiņa slimnīcas vadītājs Modris Dzenītis. Viņaprāt, pareizākā pieeja valsts līdzekļu sadalē būtu ieviest sistēmu «nauda seko pacientam». Citādi nepieciešamība pēc papildus finanšu injekcijām slimnīcās, tostarp nupat desmit miljonu apsolījumu saņēmušajos Stradiņos, nebeigsies. «Es teiktu, ka tas ir ielāps uz diviem, trijiem gadiem. Pēc tam šīs problēmas atkal un atkal parādīsies,» prognozē Dzenītis.

Izmaiņas valsts naudas sadalē atbalstītu arī pašreizējā Stradiņu vadītāja Valtere. «Bet vēl ir tāds būtisks moments, ka resursiem, ko mums maksā valsts, viņiem vajadzētu būt ļoti prognozējamiem. Pašreiz ir situācija, ka slimnīcas cer uz pārpalikumiem vai strādā uz pārpalikuma principa – tātad mums beigsies, varbūt mums kaut ko iedos, varbūt neiedos. Un šī nenoteiktība varbūt arī diezgan ietekmē slimnīcu darbību,» situāciju raksturo Valtere.

Par to, ka kaut kas ar pacientu plūsmas aprēķiniem tomēr nav kārtībā, liecina arī pacientu skaits, kas lielā daļā slimnīcu krietni pārsniedz plānoto. Tā, piemēram, pērn Austrumu slimnīcā pacientu bijis par 8% vairāk, Stradiņa slimnīcā - par deviņiem, bet reģionālajās slimnīcās šis skaits atsevišķos gadījumos ir pat gandrīz dubults.

Vienīgā ar stingru pārliecību par kopējās situācijas stabilizēšanos slimnīcu sistēmā šobrīd ir veselības ministre Ingrīda Circene (V), kura norāda, ka problēmas slimnīcās rodas no neefektīvas tiešās pārvaldības. «Tas, kas pašreiz notiek, ir stabilizācija visās Latvijas slimnīcās, par to, ka esošās naudas līdzekļos mums ir jārod balanss, jo neviens labs saimnieks netērē vairāk naudu, kā ir viņa maciņā,» viņa uzsver. Vienlaikus gan ministre atkārtoti uzsver nepieciešamību palielināt kopējo nozares budžetu. Viņasprāt, to varētu risināt ar patlaban sagatavotās veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas ieviešanu dzīvē, ar ko septiņu gadu laikā plānots dubultot nozares finansējumu.

Nepārliecinošas un atsevišķos gadījumos pat pretrunīgas atbildes no atbildīgo ierēdņu puses uz jautājumiem, piemēram, par pacientu plūsmas izpēti un iespējām to prognozēt, gan liecina - ministres iezīmētajā rožu dārzā gaidāms vēl ne viens vien ērkšķis, kura radīto pušumu nāksies segt ar ne vienu vien papildus miljonu plāksteri no valsts budžeta.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

02

2014. gada 2. oktobris

Vārda dienas

Skaidris, IlmaTils, Tillija, Tilla, Tesa, Terijs, Ilna, Ilmija, Ilme, Hilma

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +5 ℃
Skaidrs

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 07:29
Saule riet: 18:55
Dienas ilgums: 11:26

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

02.10.2014
Ienākt apollo.lv