Par dzeju un dubļos atrastām Mauriņas vēstulēm

Apollo
0 komentāru

Literatūras mēnešraksta «Karogs» 2010. gada maija/jūnija numura saturu.

Par dzeju un dubļos atrastām Mauriņas vēstulēm

Foto: Publicitātes foto

«Tekstu» sadaļā Arvja Kolmaņa saruna ar Pēteri Dragunu — par tiekšanos uz tīro apziņu un dzejas jēgu, turpat arī Pētera Draguna atdzejotie vagantu lirikas paraugi no viduslaiku manuskripta «Carmina Burana». Uldis Bērziņš pašlaik strādā pie spāņu epa «Dziesma par manu Sidu» latviskojuma, kura fragmentu piedāvā «Karoga» lasītājam. No jaunākās latviešu prozas publicēti Daces Šteinbergas un Inetas Meimanes stāsti. Maira Asare šobrīd veido Latvijas krievu dzejnieku dzejas izlasi, viņas atdzejojumā lasāmi Alekseja Ivļeva, Sergeja Moreino un Sergeja Timofejeva darbi.

«Rakstos» ar atklājumiem nebeidz pārsteigt Ilgonis Bērsons. Šoreiz – gandrīz literatūrvēsturisks detektīvs «» Rakstnieks bez atbalss nevar dzīvot» » : par dubļos atrastām Zentas Mauriņas vēstulēm kādam nezināmam adresātam; par to, kā šis adresāts identificēts un kādā skatā tā personība transformējusies Mauriņas autobiogrāfiskajā prozā, kas Mauriņas personību ļauj uzlūkot pavisam neierastā gaismā. Autora un kritiķa sabalsošanās: Anita Rožkalne recenzē Gundegas Repšes stāstu krājumu «Par mācekļiem», savukārt Gundega Repše esejā «Par mācekli» mēģina poētiski interpretēt mācekļa jēdzienu. Māris Salējs apcerē «Uldis Bērziņā un «krājuma kļūmes» » pamatīgi izracis Rakstnieku savienības apspriežu arhīvus un soli pa solim izsekojis, kāpēc tik grūts un ilgs – padsmit gadus – bijis Bērziņa pirmā krājuma «Piemineklis kazai» (1980) ceļš līdz lasītājiem. Proziste Inga Žolude šoreiz pievērsusies dzejai – apcerē «Latviešu alter ego grēksūdze un atzīšanās dzejas piemēri latviešu mūsdienu dzejā» viņa uzlūko dažus latviešu dzejniekus caur amerikāņu confessional poetry tradīcijas prizmu. Anna Millere recenzē Ilzes Jansones romānu «Insomnia», Guntis Berelis – Vlada Spāres, Jura Zvirgzdiņa un Lienītes Mednes-Spāres romānu «Odu laiks» un Eižena Valpētera veidoto grāmatu «Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi». Lasāma arī intervija «Rakstnieks uz plāna ledus» – runā viens no mūsdienu zviedru izcilākajiem prozistiem Pērs Ulovs Enkvists.

Pārskatu par pēdējā laika norisēm literatūrā un grāmatniecībā pie mums un citviet sniedz hronika.


Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv