Par gada dzīvotni nosaukta lauku sēta

Apollo
20 komentāri

Latvijas Dabas fonds (LDF) šogad par gada dzīvotni Latvijā nosaucis lauku sētu, aģentūru LETA informēja fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Par gada dzīvotni nosaukta lauku sēta

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Viņa skaidroja, ka lauku sēta izvēlēta tāpēc, ka tradicionālai tai ir ievērojama loma dabas daudzveidības uzturēšanā Latvijas lauku ainavā, turklāt gan senas, gan jaunas lauku sētas bioloģisko daudzveidību var ietekmēt ikkatrs saimnieks - noplicināt vai tieši pretēji kopt un vairot.

Senākās lauku sētas ir arī Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un latviskās identitātes daļa, atzīmēja fondā.

Pēc LDF informācijas, lauku sētas augu un dzīvnieku sugu daudzveidību nodrošina un atbalsta gan pagalms un dārzs, gan lauku sētas ēkas. Sētas ēku pakši un spraugas, malkas kaudzes ir raksturīga ligzdošanas vieta pelēkajam mušķērājam un Latvijas nacionālajam putnam - baltajai cielavai. Liela daļa Latvijas bezdelīgu populācijas nevarētu pastāvēt, ja nebūtu lauku sētām raksturīgo ligzdošanas vietu kūtīs un citās saimniecības ēkās pie sijām un jumtu spārēm.

Tāpat piemājas koku dobumos un saimnieku izliktos putnu būros ligzdo zīlītes, mājas strazdi, svīres, tītiņi un erickiņi. Vecāku liepu un ozolu dobumos mājo gan lielā zīlīte, gan meža pūces un sikspārņi, kas ziemu pārlaiž lauku māju pagrabos. Augļu kokos un krūmos patīk ligzdot gaišajam ķauķim, kaņepītim, dadzītim, dižknābim un vēl daudziem citiem putniem, bet dzīvžogi, maijrozīšu vai ceriņu krūmāji ir arī ežu un cirslīšu dzīves vieta.

Vēl bagātāka ir lauku sētas kukaiņu pasaule, savukārt lauku sētas pagalma zālienā vairāk nekā citur sastop augu sugas, kuras pielāgojušās nomīdīšanai, piemēram, lielo ceļmalīti, maura kumelīti.

Brizga-Kalniņa skaidroja, ka visi lauku sētas iemītnieki var būt labi palīgi cilvēkiem, jo pasargā dārzu no pārmērīgas kaitēkļu savairošanās un palīdz augu apputeksnēšanā. Turklāt daudzveidība lauku sētā bagātina ainavu un priecē tās iemītniekus ar daudzveidīgām krāsām, skaņām un smaržām.

Vienlaikus fondā atzīmē, ka, lai lauku sētās varētu dzīvot kupls augu, putnu, zvēru, kukaiņu un citu dzīvnieku pulks, ir svarīgi saimniekot ar izpratni par dabas vērtībām. Turklāt daudzi dabai draudzīgi darbi lauku sētā ir pavisam vienkārši paveicami.

Fonds iesaka atstāt dārzu stūros neizpļautas vietas, lapu un zaru kaudzes, kas ir svarīga dzīvesvieta ežiem, ciršļiem un daudziem citiem sīkiem dzīvniekiem, veidot komposta kaudzes, jo tās ir nozīmīgas ne tikai dārza mēslošanai, bet ir arī kā dažādu sīku dzīvnieku barošanās un dzīves vieta.

Tāpat fonds iesaka ļaut bezdelīgām un mājas čurkstēm ligzdot saimniecības ēku iekšpusē un pažobelēs, bet, ja putnu bērnu mēsli ir pārāk traucējoši, novieto speciālas ligzdu pamatnītes kādā citā, putniem piemērotā vietā.

Vienlaikus LDF iesaka saudzēt bēniņos, sienu spraugās dzīvojošus sikspārņus, bet, ja tie traucē vai tuvojas remonts, kas izpostīs sikspārņu dzīves vietu, jānodrošina alternatīvu, piemēram, sikspārņu būri. Turklāt, ja pagrabā ziemo sikspārņi, jācenšas tos traucēt pēc iespējas mazāk. Tāpat fonds aicina atstāt dārzā dobumainu ābeli, kā arī saudzēt citus vecos kokus pie mājām, saglabāt arī pa kādam nokaltušam kokam vai vismaz koka zaram, jo tādējādi tiks nodrošināta dzīvesvieta kukaiņiem, kas, savukārt, kļūs par putnu barību.

Ceriņi, vilkābeles, pīlādži, rožu krūmi un mežvīni dārzā ne tikai to izdaiļos, bet arī nodrošinās barību caurceļojošiem un ziemojošiem putniem - meža strazdiem, zīdastēm, svilpjiem, norādīja Brizga-Kalniņa.

Pēc viņas paustā, laikā, kad ir biezs sniegs, fonds aicina lauku sētu saimniekus nodrošināt barību putniem, turklāt īpaši tā nepieciešama laukirbēm, kas netiek klāt nezāļu un augu sēklām. Tāpat fonds aicina izvietot dārzā putnu būrus un nebaidīties dārzā atstāt nokaltušas puķes vai sētmalē kādu dadžu un vībotņu ceru, jo ziemā ar to sēklām barosies putni, bet lielajos kokos, it īpaši eglēs, var piestiprināt pūču būri vai ierīkot ligzdas pamatni stārķim.

Fonds arī aicina neveidot mauriņu, kur aug tikai viena veida zāle, bet gan sugām bagātu dabisko zālāju, kā arī lauku sētas pagalmā un apkaimē neizmantot sintētiskās agroķimikālijas.

LDF aicina lauku sētā novērtēt un izmantot to, kas ir dabīgs. «Katrs pagalms un katra lauku sēta ir savdabīga dzīvotne, kurā sadzīvo cilvēks, augi un dzīvnieki. Ja saimniekojam dabai draudzīgi, lauku sētā varam rast lielas dabas vērtības, un mūsu katra iespējās ir par tām parūpēties,» pauda Brizga-Kalniņa.

Gada dzīvotni fonds nosauc kopš 2015.gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015.gadā bija bioloģiski vērtīgie zālāji, savukārt 2016.gadā - niedrāji.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv