Par goda aizskaršanu vairs nedraudēs kriminālatbildība

Apollo
0 komentāru

Lai risinātu normu dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību kriminālprocesuālā un civiltiesiskā kārtībā, ir izstrādāti priekšlikumi izslēgt no Krimināllikuma (KL) 156.pantu «Goda aizskaršana» un 158.pantu «Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī», aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijas (TM) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Tādā gadījumā regulējums par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī tiktu pārnests uz KL 157.pantu «Neslavas celšana», saglabājot vienu pantu, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

To paredz šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais grozījumu projekts KL.

Kā teikts grozījumu anotācijā, personas goda un cieņas aizsardzība patlaban ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā ir aizskārusi kāda godu un cieņu, tiktu sākts kriminālprocess.

Tāpat ir izstrādāti priekšlikumi KL grozījumiem attiecībā uz kukuļošanas noziegumiem.

Piemēram, persona, kura prettiesiski piedāvājusi vai devusi labumu, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem turpmāk varētu tikt atbrīvota no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi būs paziņojusi par notikušo tiesībsargājošām institūcijām.

Kā skaidro tieslietu speciālisti, šādi grozījumi ir izstrādāti, lai nodalītu atbildību atkarībā no laika, kad kukulis tiek piedāvāts un dots un attiecīgi pieņemts piedāvājums vai pats kukulis. Paredzēta bargāka sankcija, ja kukulis tiek solīts, piedāvāts vai dots un attiecīgi solījums, piedāvājums vai labums pieņemts par vēl priekšā stāvošu prettiesisku rīcību.

KL plānots veikt arī dažādus redakcionālus precizējumus, pastāstīja Pakalne.

Grozījumus ir izstrādājusi TM izveidotā pastāvīgā KL darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga, sabiedriskās politikas centra «Providus» un TM.

Grozījumu projekts patlaban nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministrijām, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kancelejai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Pēc tam par grozījumiem vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv