Par ko liecina eirozonas parādu krīze?

Apollo
0 komentāru

Eirozonas valstu parādu krīze ir apliecinājums tam, ka kopēja monetārā politika negarantē panākumus, ja netiek ievērota vienošanās par fiskālās politikas noteikumiem, biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēra «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Par ko liecina eirozonas parādu krīze?

Foto: Scanpix/Reuters

Viņa skatījumā eirozonas parādu krīze atspoguļo vienotās Eiropas vājās vietas - pārāk lielo neviendabīgumu un problēmas ar finanšu disciplīnu, kuras vien ar atrašanos vienotā monetārajā savienībā nav iespējams atrisināt.

Līdz ar to eirozonas sekmīgai pastāvēšanai nākotnē ar vienotu monetāro politiku un vadlīnijām vai kritērijiem fiskālajā jomā vien nepietiek un ir nepieciešama ciešāka eirozonas valstu koordinācija fiskālajā jomā, tajā skaitā kopējas institūcijas izveide ar konkrētām pilnvarām dalībvalstu kontrolē, uzskata eksperts.

«Šāda eirozonas ekonomiskās valdības izveide lietderīga tikai gadījumā, ja tiek radīti stingri mehānismi, kādā veidā institūcija var kontrolēt dalībvalstis un var piespiest tās realizēt atbildīgu ekonomisko politiku, ievērojot noteiktus kritēriju un vienošanos,» akcentēja Rudzītis.

Viņa vērtējumā apņemšanās ievērot fiskālo disciplīnu un sabalansēta budžeta veidošanas principu nostiprināšana likumdošanā ir viens no soļiem, kā padarīt dalībvalstu fiskālo politiku atbildīgāku.

Vienlaikus, vērojot līdzšinējo notikumu attīstību eirozonas perifērijas valstīs, Rudzītim ir bažas, vai visas eirozonas valstis spēs ieviest savu valstu likumdošanā šādas normas līdz 2012.gada vasarai, kā to rosinājuši Francijas un Vācijas līderi, un tuvākajā nākotnē virzīties pretim sabalansētam budžetam.

Viņaprāt, nākamie soļi varētu būt arī priekšlikumi par ciešāku sadarbību finanšu pakalpojumu jomā, kā arī plašāka mēroga nodokļu harmonizācija Eiropas Savienībā (ES), pret ko gan varētu iebilst daudzas dalībvalstis.

Rudzītis minēja, ka Vācijas un Francijas piedāvātie risinājumi vairāk tomēr vērsti uz situācijas sakārtošanu ilgtermiņā, bet tie neatbild uz jautājumu, kā risināt pašreizējo parādu krīzi īstermiņā. Līdz ar to finanšu tirgus dalībnieki negatīvi reaģēja uz ziņām, ka Vācija neatbalsta ideju izlaist eirozonas kopēji nodrošinātas parādzīmes jeb eirobondus, kas varētu būt viens no instrumentiem, kā parādos slīgstošās eirozonas valstis tomēr varētu aizņemties finanšu tirgos.

«Patlaban atsevišķu eirozonas valstu parādu līmeņi krietni pārsniedz 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir tik lieli, ka aizņemšanās procentu likmju kāpuma rezultātā šīm valstīm var rasties grūtības refinansēt esošos aizņēmumus vai veikt procentu maksājumus par aizņemtajiem līdzekļiem, tādējādi apdraudot eirozonas stabilitāti,» skaidroja «SEB bankas» eksperts.

Kā ziņots, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien rosināja izveidot eirozonas ekonomisko valdību un šīs institūcijas vadību uzticēt ES prezidentam Hermanam van Rompejam. Merkele uzskata, ka «ir jābūt spēcīgākai finanšu un ekonomikas politikas koordinācijai», lai aizsargātu eiro.

Abi līderi arī pauda apņemšanos nākamajā mēnesī mudināt citu bloka dalībvalstu līderus vienoties par finanšu transakciju aplikšanu ar nodokli visas ES mērogā, kā arī iesaka līdz 2012.gada vasarai visu eirozonā ietilpstošo valstu konstitūcijās noteikt pienākumu nodrošināt sabalansētu budžetu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv