Par krimināllietu analizēšanu presi draud slēgt

Apollo
0 komentāru

Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi priekšlikumus izmaiņām likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas paredz, ka medijiem būs liegts publicēt kriminālprocesu materiālus līdz pat tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Par krimināllietu analizēšanu presi draud slēgt

Foto: Ieva Čīka/LETA

Iniciatīva izstrādāt šādus grozījumus nākusi no Ģenerālprokuratūras. «Mēs esam konstatējuši, ka šī joma nav sakārtota. Materiālu publicēšana turklāt vairākos gadījumos pārkāpj cilvēktiesības,» Neatkarīgajai sacīja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks. Priekšlikuma nianšu izstrādāšanu prokuratūra gan atstājusi TM ziņā, tāpēc prokuratūrai nav viedokļa, kā piemērot šo normu – par pilnīgu materiālu pārpublicēšanu vai daļēju atstāstu.

Ja TM iesniegtais priekšlikums stāsies spēkā, tad masu medijiem atkārtotas krimināllietu materiālu publicēšanas gadījumā draudēs slēgšana. To paredz likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Ministrija gan ir apsvērusi iespēju šo sankciju mīkstināt un par likuma pārkāpumu masu medijam piemērot administratīvu sodu.

«Tieslietu ministrijas priekšlikums, manuprāt, nav pārdomāts. Tas ved no vienas galējības otrā,» uzskata krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, kurš pret šiem grozījumiem noskaņots ļoti kritiski. Viņaprāt, šajā gadījumā TM cenšas visiem spēkiem aizstāvēt apsūdzēto intereses, pilnīgi aizmirstot par sabiedrības interesēm. Ja šāda norma būtu spēkā tagad, žurnālisti, piemēram, joprojām nevarētu rakstīt par Bankas Baltija krimināllietu.

«Priekšlikumā teikts – kriminālprocesa materiāli. Kas tie tādi ir, kāpēc nav definēts sīkāk? Vai tie ir pratināšanas protokoli? Telefonsarunu atšifrējumi? Bet ja gadījumā pie jums uz redakciju atnāk liecinieks un stāsta par krimināllietu? Vai tie arī ir lietas materiāli? Bet žurnālists šajā gadījumā materiāliem pat tuvu nav stāvējis,» uzsvēra A. Judins. Viņaprāt, TM ir jāmeklē cits veids, kā regulēt šo jautājumu, jo Saeimā iesniegtais priekšlikums atgādina «šaušanu ar lielgabalu uz zvirbuļiem».

Tieslietu ministrija savu priekšlikumu iesniegusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Tās priekšsēdētājs Oskars Kastēns Neatkarīgajai atzina, ka ar tiem vēl nav iepazinies. «Es gribētu dzirdēt Tieslietu ministrijas motivāciju, kāpēc šie grozījumi ir vajadzīgi. Vai tas ir saistīts ar datu aizsardzību? Tāpat uzklausīsim Žurnālistu savienības viedokli,» sacīja O. Kastēns.

Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) aicina Saeimu noraidīt TM ieteiktos grozījumus, teikts LŽS paziņojumā. «Faktiski Tieslietu ministrija aicina būtiski sašaurināt vārda brīvības robežas un ierobežot masu informācijas līdzekļu tiesības un pienākumus informēt par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem,» norāda LŽS valdes priekšsēdētājs Juris Paiders.

«Latvijā tik tiešām ir vērojams haoss konfidenciālu un slepenu materiālu apritē. Tieslietu ministrija nav spējusi radīt vai piedāvāt sistēmu, kas nodrošinātu, lai valsts amatpersonas, kuras apzināti savās interesēs izpauž konfidenciālu un slepenu krimināllietu informāciju, tiktu sauktas pie atbildības un saņemtu pelnītu sodu,» atzīst LŽS.

Tieslietu ministrijas ierosinājums, ja to atbalstītu Saeimā, nozīmētu, ka informācija par cilvēktiesību pārkāpumiem, izmeklējot krimināllietas, netiktu publicēta desmitiem gadu, jo sabiedriski nozīmīgās krimināllietās notiesājoši spriedumi dažkārt ir jāgaida vairāk nekā desmit gadu. Turklāt prese nedrīkstēs publicēt informāciju par nelikumībām un korupciju, izmeklējot krimināllietas, gadījumos, kad pierādījumi tiek safabricēti vai viltoti, teikts LŽS paziņojumā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv