Par Loskutova meitas kristību foto publicēšanu būs jāmaksā 1000 latu kompensācija

Apollo
17 komentāri

Augstākās tiesas (AT) Senāts 28.februārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika daļēji apmierināta Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Gunāra Kūtra palīdzes Allas Spales prasība par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu saistībā ar savulaik žurnālā «Kas Jauns» publicētajām deputāta Alekseja Loskutova (V) meitas kristību fotogrāfijām, viņai par labu piedzenot 1000 latu.

Par Loskutova meitas kristību foto publicēšanu būs jāmaksā 1000 latu kompensācija

Foto: Reinis Oliņš/Apollo

Prasība tika vērsta pret SIA «Izdevniecība Rīgas Viļņi» un Kristapu Smildziņu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, tādā veidā Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, noraidot prasību pārējā daļā. Spriedums nav pārsūdzams.

Izdevniecības «Rīgas Viļņi» valdes priekšsēdētāja Aija Simsone biznesa portālam «Nozare.lv» paskaidroja, ka vēl nav iepazinusies ar tiesas spriedumu, solot sniegt komentāru šīs nedēļas gaitā.

Apelācijas instance, tas ir, apgabaltiesa 2011.gada maijā nolēma prasību apmierināt daļēji, piedzenot par labu Spalei morālā kaitējuma kompensāciju 1000 latu apmērā. Tikmēr Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pirmajā instancē prasību noraidīja pilnībā.

Tā kā Spales prasība visās trijās tiesu instancēs tika skatīta slēgtās sēdēs, tad ar nolēmumu nav iespējams iepazīties. Arī Spale jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka gadījumā, ja viņa būtu gribējusi jebkādu publicitāti saistībā ar šo lietu, viņa nebūtu lūgusi slēgtu tiesas sēdi.

Taču ST juriste arī atgādināja, ka lietā ir skartas maza bērna, kas vēl pats nevar sevi aizsargāt, intereses. Bērna privātā dzīve tiek īpaši stingri aizsargāta, tādēļ konkrētais gadījums nav tāds, kurā ziņas par bērna privāto dzīvi būtu pieļaujams izpaust, atzīmēja prasības iesniedzēja.

Prasītājas juridiskās palīdzības sniedzēja zvērināta advokāte Inese Nikuļceva aģentūrai LETA norādīja tikai uz principiem, kurus savā spriedumā izvērtēja gan apgabaltiesa, gan Senāts. Galvenokārt tiesas balstījās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Tāpat kā kritēriji tika vērtēti, vai fotogrāfija bija uzņemta privātā vai publiskā pasākumā, konkrētā gadījumā tas bija privāts pasākums.

Tā kā tas bija privāts pasākums, tad fotogrāfijas bez atļaujas nevarēja tikt publicētas, uzsvēra Nikuļceva. Vienlaikus tika izvērtēts, vai pati persona, kas redzama fotoattēlā, ir publiska personība. Prasītāja nav publiska persona, līdz ar to viņai bija tiesības uz savu aizsardzību.

Papildus apgabaltiesa vērtēja, vai šim pasākumam bija kāda ietekme un nozīme uz sabiedrības procesiem. Senāts piekrita, ka iejaukšanās privātajā dzīvē nebija pieļaujama.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv