Par Mārtiņiem

Apollo
0 komentāru

Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.
Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

      LTdz 17446
      Mārtiņami vīzes pinu,
      I aukliņas darināju,
      Mārtiņš manas govis gana
      Visu garu vasariņu.

Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.
Priekš kādiem pāra desmit gadiem Mārtiņu vakaru tā svētīja. Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili, turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē, ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. Tad pataisīja gaili namā gatavu ēšanai, ņēma plāceni un krūzi ar jaunu uzrūgušu alu, aiznesa visu atkal uz stalli un uzlika turpat uz plaukta, kas taisni tādēļ bija taisīts. Rītā agri priekš gaismas saimniekam ar visiem mājas puišiem vajadzēja stallī sanākt, turpat gaili un plāceni apēst un alu izdzert. Tāpat darīja lopu kūtī, tik tur kāva ne gaili, bet katrā kūtī vienu vistu, un saimniece līdz ar mājas meitiešiem apēda. (LTT: K.Šilings, 1832. g., Tirza.)
Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.
Mārtiņu veči ir tādi, kas priekš Mārtiņiem tais trīs pirmdienas vakaros ar kažoku ļaunajā pusē, ar žagaru bunti padusē Skultē, Duntē, Ķirbižos, Vecmuižā un laikam vēl citur (arī Kolkā, bet tikai pašā Mārtiņu vakarā) pa mājām apkārt iet, danco un bērnus drusku iebaida. Viņiem pasniedz biezu putru ar gaļu, ko uz krāsns viņiem glabā, lai ķemmē, cik uziet. (LTT: A. Bīlenšteins. LP VI, 126, 4. piez.)
Mārtiņbērni ieradās tērpušies dažādās maskās. Populārākās no tām bija lāča, dzērves, kazas, nāves, garās sievas, īsā vīra, čigāna maskas. Budēļos iešana bija jautrs un gaidīts pasākums. Budēļi ņēma līdzi kules, kur ielikt sadotās dāvanas, visbiežāk ēdienus.

      LTdz 13701
      Iesim, bērni, čigānis,
      Čigānos laba dzīve:
      Čigāns ēda tauku gaļu,
      Krējumā mērcēdams.

Masku gājiens jau iztālēm bija dzirdams, jo tā dalībnieki bija paņēmuši dažādus priekšmetus - katlu vākus, pannas, pudeles, karotes, bungas, zvārguļus - ar ko taisīt troksni.

      LTdz 13742
      Kas tur rībina
      Uz istubīnu?
      Ķekatas dancina
      Savus kumelīnus.

Mājās ienākušas, ķekatas vispirms pārbaudīja istabu tīrību un kārtību, meitu čaklību, bērnu lasītprasmi un paklausību. Tas viss norisinājās jautrā, asprātīgā dialogā. Ar dziesmām budēļi gan nopēla, gan slavēja.

      LTdz 14080
      Sen dzirdēju kaimiņos
      Dēļu grīdu taisanam;
      Nu atnācu, nu redzēju,
      Cauri līdz žagariņi.

Ķekatu lēkāšana un kāju sišana dancojot, ir īpaša ļauno garu aizbaidīšana un svētības veicināšana. Dejošanā ir arī saskatāmi seni auglības rituāli.

      LTdz 17447
      Dietu, dietu, saiminiece,
      Mārtenīša vakarā,
      Lai telītes dietu gāja
      Pavasara rītiņā.

Tautasdziesmās daudz apdziedāta ir budēļu tēva rīkste, kurai piemīt maģisks, auglību nesošs spēks. Cilvēki un dažkārt arī dzīvnieki tiek pērti ar šo rīksti, lai tie būtu spēcīgi un veseli.
Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs. (LTT: A. Bērziņa, Aloja.)
Mārtiņdienas masku gājienam, tāpat kā visiem citiem ziemas masku gājieniem, galvenā nozīme ir bijusi auglības nodrošināšana. Par to liecības atrodam gan tautasdziesmās, gan ticējumos.

      LTdz 14221
      Te mūs laipni sagaidīja,
      Te mūs laipni pavadīja;
      Lai aug te raibas govis,
      Lai rūsaini kumeliņi.

      LTdz 14272
      Dod, Dieviņ, saimniekam
      Ilg' dzīvot, daudz redzēt,
      Kājām zeltu rušināt,
      Ar rokām sudrabiņu.
      Ja dzīvošu, nenomiršu,
      Citu gadu vēl atnākšu.

Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu.
Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka, ka tad Katrīna ar Mārtiņu precējoties. (LTT: Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti.)
Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos. (LTT: K. Jansons, Plāņi.)
Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. (LTT: A.W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774, 115.)

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

18

2017. gada 18. augusts

Vārda dienas

Liene, Liena, Helēna, Ellena, ElenaJeļena, Lena, Lenija, Lenita, Lēna, Lienīte, Hellēna, Helēne, Elana, Elands, Elans, Elāna, Elāns, Elens, Elēna, Ellana, Helena, Helene, Aļona

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv