Par nodokļiem un ēnu ekonomiku

Apollo
0 komentāru

2010. gads Latvijas nodokļu maksātājiem nes tik daudz izmaiņu, ka visam nav iespējams izsekot līdzi.

Par nodokļiem un ēnu ekonomiku

Foto: Ieva Čīka/LETA

Tik grandiozas nodokļu izmaiņas Latvijā sen nav piedzīvotas un tik ļoti kritizētas. Valdība uzsver, ka šis solis ir vienīgā iespēja, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi. Savukārt biznesa cilvēki ir pārliecināti, ka tas var būt arī pēdējais piliens, kas pilnībā nogremdēs vietējos uzņēmējus zem ūdens. Kādēļ valsts pārstāvji vienīgo budžeta lāpīšanas iespēju saskatīja nodokļu paaugstināšanā un kādēļ tiek cerēts, ka bizness neiznīks, žurnāla Bilance galvenais redaktors GUNTARS GŪTE lūdza izskaidrot Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam DĀVIDAM TAURIŅAM.

- Lai arī valdība centusies daudz skaidrot iemeslus, kādēļ šogad tiek palielināti esošie un ieviesta virkne jaunu nodokļu, tomēr gribētos dzirdēt skaidru atbildi – kādēļ? Un vai tiešām esat pārliecināti, ka nodokļu paaugstināšana nodrošinās arī plānoto nodokļu iekasēšanu?
- Daudzie grozījumi nodokļu likumdošanā, ko veica līdz ar 2010. gada budžeta veidošanu, galvenokārt ir paredzēti vienam mērķim – lai maksimāli nodrošinātu plānotos ieņēmumus 2010. gada budžetā. Jāatzīst – dažādu iemeslu dēļ mums ir problēmas ar sociālā budžeta izpildi. Salīdzinot ar citiem valsts budžeta posteņiem, sociālā budžeta izdevumi nemitīgi pieaug. Un tieši tādēļ nepieciešams ar iekasēto nodokļu naudu noturēt sociālo budžetu tādā līmenī, lai nodrošinātu visu saistību izpildi no šīs budžeta sadaļas. Mēs nedrīkstam arī aizmirst, ka 2010. gada budžetā bija nepieciešams veikt konsolidāciju par 500 miljoniem latu, tādēļ visās ministrijās tika veikts milzīgs darbs, lai samazinātu izdevumu apjomu. Un tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka nevar bezgalīgi tikai mazināt. Tādēļ tika meklēta iespēja palielināt ieņēmumus, kas arī tika atrasta – palielinot nodokļus. Esam aprēķinājuši, ka grozījumi nodokļu likumdošanas rezultātā papildus budžetā iekasēsim 257,3 miljonus latu.
- Vai patiešām valdība paredz, ka plānu izdosies arī realizēt? Un ja nu prognozes izrādīsies, maigi sakot, pārāk cerīgas?
- Varu daļēji piekrist jūsu šaubām par to, vai plānotais nodokļu apjoms tiks iekasēts arī realitātē. Tomēr valdībai šobrīd ir jānodrošina nodokļu iekasēšana. Nevar noliegt – tiklīdz parādās jaunas idejas par nodokļu izmaiņām paaugstinājuma virzienā, gandrīz uzreiz arī rodas idejas, kā šos nodokļus apiet. Taču līdz ar nodokļu paaugstināšanu tiks arī paaugstināta Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāte, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu.
- Kas mainīsies ieņēmumu dienesta ikdienas darbā?
- Nebūsim naivi – ēnu ekonomika Latvijā ir attīstīta pietiekami augstā līmenī. Un tieši tādēļ patlaban valdība ir pieņēmusi dažādus lēmumus, kas uzdod atbildīgajiem dienestiem izstrādāt precīzus un reālus plānus, kā tiks apkarota ēnu ekonomika. Jau patlaban notiek veiksmīga sadarbība starp Finanšu un Labklājības ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju – tiek izstrādāta programma, kas nosaka precīzus virzienus, kādā veidā tiks īstenota nelegālās nodarbinātības apkarošana. Un tā ir tikai viena no plānotajām aktivitātēm cīņā ar ēnu ekonomiku, kas noteikti būs efektīva un tādējādi ļaus ievērojami papildināt valsts kasi. Varu apsolīt – mēs pievērsīsim lielu uzmanību šim jautājumam.
- Nenoliedzami, daļa biznesa izmanto iespēju nemaksāt nodokļus. Taču mani vairāk interesē, vai tiešām esat tik optimistiski, domājot, ka uzņēmējiem pietiks naudas, ko valstij samaksāt nodokļos, jo jau šodien biznesam neiet viegli…
- Es jums tomēr oponēšu – nevar vienkāršoti skatīties uz nodokļu jautājumu no vienas puses viedokļa. Viss ir atkarīgs no tā, kā attiecīgo faktu traktē. Vēlos atgādināt, ka Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā – 30% no iekšzemes kopprodukta, un tas tiešām ir sestais zemākais rādītājs. Turklāt līdz ar nodokļu likmju paaugstināšanu tika rasta iespēja pieņemt virkni lēmumu, kas būtiski atvieglos biznesam ikdienu.
- Piemēram?
- Kā vienu piemēru varu minēt normu, kas jau no 2009. gada 1. decembra dod iespēju ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām apvienoties PVN maksātāju grupā, kas ir būtisks solis pretī uzņēmējiem tāpat kā jaunā pārmaksātā PVN atmaksas sistēma – tas viss ļaus taupīt gan uzņēmēju laiku, gan nervus, gan līdzekļus. Vēl būtisks solis pretī uzņēmējiem attiecībā uz PVN: turpmāk uzņēmumi, kuru apgrozījums nepārsniedz 70 tūkstošus latu, PVN budžetā varēs maksāt, vadoties pēc reālā fakta – tas nozīmē, ka uzņēmējam PVN būs jāsamaksā budžetā tikai tad, kad būs reāli saņemta prece vai pakalpojums, nevis tad, kad tiek izrakstīts rēķins. Nenoliegsiet – šāds pretimnākošs solis biznesam ir ļoti būtisks, it sevišķi laikā, kad bankas ne īpaši atsaucīgi finansē darījumus. Vēl kā atbalsta piemēru minēšu to, ka no 2010. gada 1. janvāra tiek atcelta pavadzīmju ar VID iesniegtajiem numuriem izmantošana – pati sistēma, protams, paliek un tiek uzlabota un vienkāršota, taču šīs pavadzīmes fiziskā veidā vairs nevajadzēs lietot. Vēl noteikti gribu piebilst, ka esam atcēluši galvojuma prasību muitas procedūru veikšanai, kā arī uzņēmējiem tiks dota iespēja pagarināt nodokļu parādu samaksas termiņus. Šobrīd sadarbībā ar Ekonomikas ministriju noris darbs, lai ieviestu uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus par lielām investīcijām prioritārās nozarēs. 
- Kādēļ vispār vajag tik strikti noteikt – kuras nozares ir prioritāras, kuras ne? Ja nu kāds uzņēmējs būs gatavs investēt lielus līdzekļus nozarē, kura nebūs iekļauta šādā sarakstā? Cik atceros, šīs iespējamās prioritārās nozares bieži ir mainītas…
- Es negribētu tagad komentēt Ekonomikas ministrijas stratēģiju, tomēr pieļauju, ka šīs ministrijas speciālistiem ir pietiekami spēcīgi argumenti, kādēļ ir nepieciešams izveidot konkrētu sarakstu ar prioritāri atbalstāmajām nozarēm.
- Kā vēl valsts plāno atvieglot biznesa vidi Latvijā?
- Kopā ar 2010. gada budžeta likumprojektu paketi tika pieņemti grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli“. Tie paredz iespēju jaundibinātiem uzņēmumiem pašiem noteikt avansa maksājumu apjomu. Tāpat ir mīkstināti nosacījumi avansa apmēra noteikšanai – samaksātais nodoklis no maksājamā drīkst atšķirties par 20%.
-  Starp citu, manā sapratnē šādi avansa maksājumi zināmā mērā ir valsts kreditēšana. Kādēļ šādu sistēmu vismaz šobrīd neatcelt vispār – tā teikt, maksājam pēc fakta?
- Negribu jums piekrist! Šāds uzskats ir tikai vienas puses atspoguļojums. Ne tikai uzņēmums maksā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus valstij. Ja gadījumā uzņēmuma ekonomiskie rādītāji attiecīgajā gadā nav bijuši tik veiksmīgi, kā bijis plānots, pārmaksātā summa tiek atmaksāta atpakaļ. Savukārt, no valsts budžeta viedokļa, šādā veidā nodokļu ieņēmumi tiek iekasēti sabalansēti un nodrošina stabilitāti. Bet, ja tagad atceltu šo sistēmu un noteiktu, ka uzņēmums maksā šo nodokli pēc gada peļņas aprēķināšanas, tad viņam to nāksies samaksāt uzreiz vienā gabalā, kas arī ir pietiekami apgrūtinoši. Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju gatavo noteikumu projektu, kas paredzēs fiksēta nodokļa ieviešanu mikrouzņēmumiem. Mūsuprāt, tas būtiski atvieglos tieši mazo uzņēmēju darbību.
- Valdība stāsta par daudziem uzlabojumiem biznesam, sevišķi mazajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Un tajā pašā laikā tiek būtiski palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sevišķi pašnodarbinātajiem – no 15 līdz 26%. Kā tas sasaucas ar biznesa veicināšanu?
- Iespējams, lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu ir viens no visnepopulārākajiem likumu grozījumiem, kas tika pieņemti līdz ar 2010. gada budžetu, jo tas pamatā skar tieši darba ņēmēju…
- Arī darba devēju!
- Protams… Bet jāatgādina, ka 2009. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika samazināts no 25 līdz 23%. Protams, šis lēmums ir gana sāpīgs, tomēr jāuzsver, ka šā nodokļa paaugstināšana no 23 līdz 26% bija kā vismazāk sāpīgais risinājums attiecībā uz vismazāk nodrošinātajiem sabiedrības slāņiem. Savukārt, ja mēs skatāmies no valsts budžeta viedokļa, šis 3% nodokļa likmes palielinājums papildus budžetā ļaus iekasēt 95 miljonus latu un turklāt izvairīties no nepieciešamības samazināt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu nodokļa maksātājam un arī par apgādājamām personām, par ko iepriekš notika diskusijas. Mūsu aprēķini liecina, ka šāds risinājums ļaus vairāk aizsargāt mazāk nodrošinātos, lai arī kopumā, protams, ir nepatīkams ikvienam.
- Bet es tik un tā nesaprotu, kādā veidā tiks realizēta ekonomikas sildīšana un biznesa attīstīšana?
- Vēlreiz uzsveru, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs biznesam nav tik liels, pat neskatoties uz visiem nodokļu palielinājumiem un jaunu nodokļu ieviešanu. Arī patlaban likumdošana paredz daudz dažādu atvieglojumu, kā rezultātā tā sauktā efektīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme uzņēmumiem gala rezultātā ir nevis 15%, bet tikai 9%. Tādēļ nedrīkstam vērtēt reālo situāciju tikai caur nodokļu oficiālās likmes vai to palielināšanas prizmu. Tāpat dažādi atvieglojumi ir paredzēti arī attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemēram, neapliekamais minimums vai attaisnoto izdevumu atmaksa. Uz nodokļu izmaiņu pasākumiem tomēr jāskatās nedaudz savādāk – kāds izveidojas kopējais nodokļu slogs. Piekrītu, līdz ar izmaiņām šis slogs pieaug, tomēr ne tik traģiski. Ja es būtu uzņēmējs, es arī uzskatītu, ka nodokļu logs ir pārāk liels. Nekad nebūs tā, ka nodokļu maksātāji būs apmierināti ar kopējo nodokļu apjomu.
- Taču kādēļ tik bieži dzird ekonomikas ekspertu viedokļus, ka krīzes laikā ir, maigi izsakoties, aplamība palielināt nodokļus?
- Nevaru nepiekrist, krīze nav īstais laiks, lai palielinātu jebkādus nodokļus. Taču Latvijas situācijā mums diemžēl bija jāizvēlas no diviem ļaunumiem mazākais. Patlaban, kā jau minēju, diezgan kritiska situācija ir ar sociālo budžetu – strauji pieaug tā slogs. Un tieši tādēļ izvēlējāmies palielināt nodokļus, lai to sabalansētu. Diemžēl mēs šodien esam situācijā, kad sociālais budžets nekādi nevarēja gaidīt, kad Latvijā tiks pārvarēta ekonomiskā krīze un tikai tad tiks lemts, kā risināt sociālā budžeta deficīta problēmu. Tādēļ izvēlējāmies šo varbūt ļoti nepopulāro, bet mazāk sāpīgo ceļu valsts budžetam.
- Tas attiecas arī uz tā saukto auto nodokli, kas tagad būs jāmaksā par dienesta automašīnām?
- Būsim reāli – lielākā daļa darbinieku, kuriem ir dienesta automašīnas, šo transportu ir izmantojuši arī privātajām vajadzībām. Un tas tomēr ir sava veida papildu labums, ko darbinieks gūst, bet kas netiek aplikts ar nodokli – gan remonta izdevumi, gan degvielas apmaksa. Kamēr tās privātpersonas, kurām nav dienesta auto, bet kuras lieto personisko automašīnu, no savas kabatas apmaksā ikvienu ar automašīnu saistītu izdevumu. Un tas nav taisnīgi. Turklāt lielākajā daļā pasaules valstu ar attīstīto nodokļu sistēmu šāds nodoklis tiek piemērots. Protams, mēs centīsimies maksimāli vienkāršot procedūru, kādā veidā tiks piemērots un iekasēts šis nodoklis. Un tiks arī paredzēta sistēma, kad nodoklis būs jāmaksā tikai par reāli gūto labumu. Katrā gadījumā neko sarežģīt negrasāmies, taču vēlamies, lai visi būtu vienlīdzīgā situācijā.
- Atgriežoties pie nodokļu politikas kopumā – vai valsti nesatrauc iespējamība, ka nodokļu maksātāji vairs nevarēs izturēt nodokļu slogu un sāksies masveida bankroti?
- Izteikšu savu personīgo viedokli – nodokļi nav pirmais un noteicošais faktors, kas var izraisīt uzņēmuma bankrotu. Daudz būtiskāka ir pašreizējā ekonomikas krīze, kas izvērtās pasaules mērogā, bet otra būtiska problēma ir likviditātes nepieciešamība – biznesam vienkārši trūkst “reālu asiņu”, lai viņi vispār varētu turpināt darbību. Iespējams, pastāv vēl kādi faktori, piemēram, nespēja atmaksāt parādus vai lieli debitoru parādi, bet nodokļi noteikti tik ļoti neietekmē uzņēmējdarbības spēju pastāvēt.
- Kāda būs valsts attieksme pret nodokļu maksātājiem kopumā? Vai aizvien būsiet tikpat represīvi – vismaz no uzņēmēju viedokļa – kā līdz šim vai tomēr centīsieties būt vairāk izprotoši un pretimnākoši?
- Dzīvē it visās lietās ir jābūt saprātīgai attieksmei un pieejai. Un tas attiecas arī uz nodokļiem. Tomēr tas nav diskutējams – likumus ir jāpilda. Un būsim atklāti – ir pietiekami daudz gadījumu, kad arī uzņēmēji rīkojas ne visai godīgi attiecībā pret valsti. Tad nu valsts dienestiem ir jāspēj sajust un atšķirt, kad uzņēmējs ir godīgs, kad ne – kad kļūda pieļauta apzināti, bet kad tā bijusi patiešām neuzmanības dēļ. Man gandrīz katru dienu notiek dažāda līmeņa sanāksmes ar Valsts ieņēmumu dienesta speciālistiem, kurās apspiežam arī šādus jautājumus. Un ticiet, mēs Finanšu ministrijā ļoti labi saprotam - ja nebūs uzņēmēju, nebūs nodokļu un nebūs arī pievienotās vērtības, par ko visi runājam un ko tik ļoti gaidām. Tādēļ attiecībā uz nodokļu maksāšanas jautājumiem ļoti rūpīgi izvērtēsim katru gadījumu, jo pēdējā laikā ir īpaši uzmanīgi šādi jautājumi jārisina – katram ir skaidrs, ka Latvijā ir pietiekami liela daļa pelēkās ekonomikas, taču tajā pašā laikā, piemērojot likuma normas attiecībā uz nodokļu nemaksātājiem, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai kopā ar ūdeni neizlietu no vanniņas arī bērnu. Un tieši tādēļ Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti vienmēr labprāt dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē aicina piedalīties arī uzņēmēju pārstāvjus, lai nodrošinātu valsts intereses, veicinātu godīgu nodokļu nomaksu un vienlaikus nepadarītu dzīvi sarežģītāku godīgajiem nodokļu maksātājiem.
- Tas viss ir skaisti un rožaini, taču nodokļu maksātājus vairāk par nodokļu celšanu biedē totālā neprognozējamība Latvijā attiecībā uz nodokļu izmaiņām. Vai pēc visa, ko esam piedzīvojuši, tagad varam rēķināties, ka nu vismaz kādu laiku būs miers, un attiecīgi arī plānot budžetu?
- Pavisam atklāti jāsaka, es šobrīd nevaru solīt, ka nekas vairs nemainīsies un ilgāku laiku iestāsies stabilitāte. Uzskatu, ka attiecībā uz 2010. gadu, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, nodokļu likumdošanā esam spēruši ļoti radikālus soļus un rezultātā ir ieviesti gan jauni nodokļi, gan paplašināta nodokļu bāze, gan arī paaugstinātas likmes. Tādēļ, manuprāt, pirms jebkādiem turpmākiem lēmumiem, arī tajā skaitā par iespējamu nodokļu likmju tālāku palielināšanu, vispirms ir nepieciešams secināt, kādus augļus nesīs visi līdz šim pieņemtie lēmumi. Ļoti gribētu cerēt, ka turpmākie nodokļu pasākumi 2010. gadā, gan arī veidojot 2011. gada budžetu, būs rūpīgi pārdomāti un, no vienas puses, nodrošinās fiskālos mērķus – budžeta ieņēmumus, bet, no otras puses, nebūs nesamērīgs slogs uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tādēļ patlaban jāsagaida rezultāti jau paveiktajam un jācer, ka vairs nebūs nepieciešamības vēl paaugstināt nodokļus.
- Jūs uzsvērāt – pieņemt pārdomātus lēmumus…. Vai no tā varam secināt, ka līdzšinējie lēmumi tomēr tādi nav?
- Šajā saspringtajā laikā paveicām maksimāli iespējamo, ko varējām, lai tiktu pieņemts budžets un nodrošināta fiskālā konsolidācija, kas arī tika izdarīts. Turklāt attiecībā uz nodokļiem pieņemamo lēmumu apjoms veidoja vairāk nekā pusi no visiem, un kopā ar kolēģiem izdarījām visu iespējamo, lai varētu droši cerēt, ka mērķi tiks sasniegti. Protams, cits jautājums – kurš un cik spēs atkal veiksmīgi izvairīties no šo likumu prasību izpildes.


Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

20

2014. gada 20. decembris

Vārda dienas

Arta, MinjonaArtemida, Artemijs, Artēmijs, Artija, Artjoms, Vitnija, Ābrams

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies, mērens lietus
Rīga pašreiz +4 ℃
Apmācies, mērens lietus

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 08:59
Saule riet: 15:43
Dienas ilgums: 6:44

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

20.12.2014
Ienākt apollo.lv