Par vizualizēšanu un naudu

Apollo
0 komentāru

Vizualizēšanas fenomens

Par vizualizēšanu un naudu

Foto: www.freephoto.com

Vizualizēšanu daudzus gadsimtus mācījušies visdažādākie garīgo skolu skolotāji un dižgari. Vizualizēšana ir tik spēcīgs process tāpēc, ka, iztēlojoties ainu, kurā ir viss, ko vēlamies, mēs tiešām sākam domāt un just, ka tas viss mums jau ir. Vizualizēšana ir spēcīgi koncentrēta doma attēlu formā, kas izraisa spēcīgas sekas. Vizualizējot mēs izstarojam spēcīgu enerģijas vilni. Tajā brīdī kvantu fizikā definētais pievilkšanās likums uztvers mūsu spēcīgo signālu, un mūsu raidītie attēli atgriezīsies pie mums tādi, kādus redzējām iztēlotajos attēlos.

Vizualizācija un materializācija

Vizualizējot, domājot, runājot un atkārtojot mēs patiesi materializējam. Interesanti, ka psiholoģiskajos eksperimentos aktīva dzīvesveida piekritējiem tika lūgts noskriet kādu distanci tikai domās, pēc tam šie cilvēki tika pieslēgti smalkam bioloģiskās atgriezeniskās saites aprīkojumam. Mērījumi apstiprināja, ka prāta skrējienā skrējēju muskuļi tika nodarbināti tādā pašā secībā, kā skrienot stadionā. Prāts neatšķir, vai mēs to darām pa īstam vai tikai domās. Ja kaut ko esat darījuši domās, to varat paveikt arī fiziski. Tas pats sakāms arī par naudu, veselību, karjeru un tamlīdzīgi. Visi panākumi atkarīgi no tā, cik mēs spēcīgi, skaidri un dzīvi spējām tos iepriekš saskatīt savā iztēlē, tas ir, paturēt prātā vēlamo rezultātu (mērķi). Šādi mēs ar iztēli materializējam savas idejas. Vizualizācijā veidotā, domās un runās nostiprinātā iztēle ir mūsu enerģijas virziena noteicēja. Ja mēs sakām, kam mums nav tāda prāta kā dižgariem, atcerēsimies, ka vizualizējot mūsu prātā aina nemitīgi attīstās, gluži tāpat, kā mēs redzam tā saucamajā reālajā pasaulē — dzīve mainās gan sliktajā, gan labajā virzienā. Aplūkosim savu plaukstu un iztēlosimies, ka tajā mēs turam naudas žūksni. Un ne tikai — iztēlē redzēsim, kā to saņemam, kā tērējam un tā tālāk. Šī izjūta, sajūta, prāta un ticības redzējums, plūsma atver čakras, caur kurām izpausties mūsu neierobežotajiem spēkiem.

Nolūks un materializācija

Daudziem šķiet: «Domāšu labas domas vai vizualizēšu to, ko vēlos, un viss man būs.» Nepietiek tikai nodomāt: kaut man būtu… vai kādu dienu man būs… Tad paliksim tajā pašā stāvoklī, par kuru visu laiku runājam vēlējuma izteiksmē. Ja koncentrēsimies uz rezultātu, jūtot tā klātbūtni, neielaižot neierobežotās ticības graujošāko traucēkli — loģisko domāšanu, proti, «ko es te murgoju — ja reiz strādāju budžeta iestādē, no kurienes lai rodas bagātība» u. tml. Tas nozīmē, ka mēs redzam un jūtam rezultātu ne tikai prātā, bet arī smadzenes pieradinām pie nākamās matērijas, kur attiecīgi pieradinātās smadzenes veic tādu kā gravitācijas likumam līdzīgu nepārvaramu un neapzinātu tieksmes spēku. Radot iztēlē ainu, centīsimies tajā iekļaut daudz kustību, krāsu, skaņu, sajūtu u. tml. Piemēram, iedomājamies savu jauno tumši zilo «Volvo» džipu, iztēlojamies, kā tajā iekāpjam, turam rokās stūri, dzirdam motora rūkoņu, uzliekam roku uz ātrumpārslēga kloķa. Pārslēdzot ātrumu, mēs jūtam, kā mainās automašīnas ātrums. Vienā rokā mums ir kloķis, bet ar otru turam stūri. Kad visos sīkumos esam vizualizējuši mašīnu, tās krāsu, smaržu, sajutuši kustību, būs vieglāk ainu iesakņot smadzenēs. Nekas nevar aizkavēt mūsu vēlmju pārvēršanos realitātē, tikai mūsu ierobežotā iztēle.

Ja apņēmības pilni sakām, ka nekas nesanāk, tas tāpēc, ka tā sakām: «Nekas nesanāk!» Darbināsim smadzenes konstruktīvā, tas ir, pozitīvā virzienā. Arī Alberts Einšteins ir sacījis, ka «pats, pats galvenais ir iztēle», tāpēc izšķirsimies, ko gribam, un saskatīsim to spilgti, un paturēsim iztēlē un prātos. Gaidām ir milzīgs piesaistes spēks. Gaidīsim to, ko gribam, un negaidīsim to, ko negribam. Vēlamā vizualizācija ir spēcīgs mehānisms, kas pārkārto mūsu enerģiju, tāpēc vizualizēsim tikai konstruktīvu, tas ir, pozitīvu bildi. Un pārvērtīsim vizualizēšanu par ikdienas ieradumu. Tas ir sākums visam.

Par naudu

Viss, kas notiek naudas lietās, nav nejaušs. Lai to piesaistītu, koncentrēsimies uz tās esamību, nevis negatīvi noskaņoto mediju un tamlīdzīgu satrauktu cilvēku ietekmē turpināsim runāt par naudas trūkumu. Nauda nenāks, ja domāsim, ka mums tās nav, jo tad mums būs tikai naudas trūkuma enerģija. Šādi savu domu spēku atdodam nevis tās esībai, bet gan tās trūkumam. Sasprindzināsim iztēli, lai izliktos par bagātnieku. Drīz vien jutīsiet, ka naudas lietās kļūstat arvien drošāks, un kopā ar labsajūtu nauda sāks plūst pie jums.

Skatīdamies uz uzzīmētu čeku, iedvesīsim sev, ka nauda mums jau ir kontā vai kabatā. Iedomāsimies, kā to izlietosim, ko pirksim, ko darīsim. Mums nav pietiekami daudz naudas tikai tāpēc, ka mēs ar domām un atkārtošanu vārdos aizšķērsojam naudai ceļu. Visas negatīvās domas, jūtas vai emocijas nobloķē ceļu labumiem, ieskaitot naudu. Visums jau naudu no mums nenošķir, mums vajadzīgā nauda pastāv neredzamā veidā. Ja mums nepietiek, tad tāpēc, ka aizšķērsojam pie mums plūstošajai naudai ceļu ar savām domām. Mums jānovirza domas no naudas trūkuma uz naudas pārpilnību. Biežāk domāsim par bagātību, nevis trūkumu. Viss ir enerģija. Ja iedomājamies, ka mēs kādam sakām: «Tevis nav!» — protams, viņš pagriezīs mums muguru. Tāpat būs ar naudu, ja teiksim, ka tās nav.

Ja naudu vajag, mēs raidīsim spēcīgu frekvenču vilni un ar pievilkšanās likuma palīdzību tikai turpināsim pastiprināt vajadzību pēc naudas. Koncentrēsimies un izstarosim Visumā prieka, pateicības un laimes jūtas! Kad izstarosim laimes frekvences, tās atgriezīsies pie mums kā mūsu dzīves ainas un pieredze. Pievilkšanās likums atspoguļo mūsu slēptākās domas un jūtas atpakaļ mūsu dzīvē. Ja agrāk uzskatījām, ka nauda iegūstama tikai darbā, acumirklī aizmirsīsim par šīm muļķībām. Mūsu pienākums nav prātot, kā nauda līdz mums nokļūs. Mūsu pienākums ir prasīt un ticēt, ka cerēto saņemsim, un mēs jau tagad jūtamies laimīgi. Par tā realizāciju lai parūpējas kvantu fizikā definētais pievilkšanās likums.

Mēs nereti sakām: «Gribu vairāk naudas!» — bet tūdaļ pat apsviežamies uz papēža un sakām: «Es to nevaru atļauties.» Kur te ir konsekvence? Labāk uzstājīgi teiksim: «Es varu to atļauties. Es varu to nopirkt.» Redzot braucam garām sapņu auto, sacīsim: «Tur braucu es.» Redzot apģērbu, kas mums patīk, vai domājot par iecerētajām brīvdienām, sacīsim: «Es varu to atļauties.» Domājot un runājot par trūkumu, nabadzību, mēs izsakām bažas par sevi, domājot, runājot, atkārtojot mēs to novēlam ģimenei, draugiem un tamlīdzīgi. Ja teiksim, ka mums nav naudas, mēs to nevaram atļauties, tad tiešām mēs nekad nevarēsim neko atļauties, jo sāksim piesaistīt vēl vairāk vajadzību. Vienīgā atšķirība starp mums un bagātniekiem ir tā, ka bagātnieks domā par bagātības piesaistīšanu.

Ja domājam — lai tiktu pie naudas, jāraujas vaiga sviedros un jācīnās, — izmetīsim to no galvas. Patiesībā, lai radītu bagātību, tai jākļūst tikai par pastāvīgu, pieradinātu prāta stāvokli. Veiksme meklējama sevī, nevis ārpusē.

Lai piesaistītu vairāk naudas, jābūt pret to pozitīvi noskaņotam. Pats par sevi saprotams — cilvēks, kam trūkst naudas, nevar domāt par to pozitīvi. Viss ir cēloņsakarīgs.

Došanas spēks

Došana ir spēcīga darbība, ar kuru varam piesaistīt vairāk naudas, jo dodot mēs sakām: «Man ir daudz naudas.» Ar to izskaidrojams tas, ka bagātākie cilvēki ir arī naudas devēji. Ir liela atšķirība starp došanu un ziedošanu. Dodot no sirds, mūs pārņem labas izjūtas. Bet ziedojot tā nav. Tās ir divas atšķirīgas lietas. Viena signalizē par pārpilnību, otra par trūkumu. Viena liek justies labi, otra ne.

Ārpasaule ir tikai seku pasaule, tikai domu rezultāts, tāpēc koncentrēsimies uz bagātību, jo neiegūsim naudu, koncentrējoties uz tās trūkumu. Tā kā zemapziņa nezina, vai mēs melojam vai ne, tēlosim, izturēsimies tā, it kā mums jau būtu kārotā nauda. Ienākot veikalā, tēlosim bagātniekus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.11.2017
Ienākt apollo.lv