Pārāk grūtais 9.klases matemātikas eksāmens

Apollo
0 komentāru

Matemātikas eksāmens 9.klases skolniekiem sabiedrībā jau ir izraisījis visai karstus strīdus.

Martinlu

Martinlu

Foto: CC Licence

Tas esot pārāk sarežģīts, labie skolnieki ar labām atzīmēm mācību gada laikā šajā eksāmenā esot saņēmuši tikai apmierinošas atzīmes, tie, kas matemātiku gada laikā it kā mācījušies sekmīgi, liela daļa eksāmenu nav nokārtojuši, eksāmena jautājumi esot pārāk sarežģīti, uzdevumu «knifiņi» neatbilstot skolas mācību vielai, kādam par šo eksāmenu un skolnieku maldināšanu esot jāuzņemas atbildība un tamlīdzīgi apgalvojumi.

Daži apgalvo, ka reālam, praktiskam darbarūķim matemātika vispār neesot vajadzīga.  Ministrija arī esot sabojājusi visu izglītības sistēmu - gan skolotājiem esot jāvergo par kapeikām, gan skolniekus nespējot motivēt mācīties, gan pats izglītības saturs ar gadiem kļūstot arvien stulbāks. Tā gan laikam esot arī ES un SVF griba - jo Vecajai Eiropai jau gudrus kalpus nevajagot! Galvenais, lai tie būtu čakli un daudz nerunātu pretī! Mazāk pārstāvētā pretējā puse gan apgalvo, ka nekas īpaši grūts jau tajā eksāmenā neesot prasīts, visas formulas esot priekšā uzrakstītas uz eksāmenu lapas, mācību stundās visa gada laikā vajagot mācīties, nevis stundās spēlēties ar mobilo telefonu un gurķoties, pirms laba laika nekādu formulu eksāmenā priekšā neesot bijis un uzdevumi esot bijuši daudz grūtāki.

Ir arī tādi, kas atgādina, ka vispār jau skolās vajadzētu mācīt dažādu formulu un izteiksmju piemērošanu reālu uzdevumu risināšanai, nevis tikai rēķināt uzdevumus, kā neko neizsakošu skaitļu un formulu virkni vai apvilkt pareizo atbildi, un tad jau neesot ko brīnīties, ka nesanāk. Tāpat pieminēts, ka «labajās dabaszinību skolās» skaista interaktīva tāfele neko neatrisina, ja skolās nav intereses par mācībām un laba mācību darba. Ir arī pārmetumi skolotājiem, kuri neprotot mācīt un atrast individuālu pieeju katram skolniekam.

Tad nu intereses pēc atradu tos briesmīgos eksāmenu uzdevumus * un nedaudz parēķināju. No pirmā līdz desmitajam uzdevumam tiek prasīts atcerēties matemātikas pamatjautājumus - zināt  kaut vai procentu aprēķināšanu, noapaļot skaili līdz simtdaļai vai atminēties ģeometrisku figūru īpašības. Skolniekam, kurš ir mācījies tie visi ir atbildāmi jautājumi. Skolniekam, kurš ir labi mācījies un gada laikā regulāri saņēmis labu atzīmi tie visi ir 100% atbildāmi jautājumi.

Nākamie desmit jautājumi jau prasa pielietot zināšanas uzdevumu risināšanā, piemēram, izrēķināt 6% no 23 000, atņemt no kutera ātruma straumes ātrumu vai veikt darbības ar skaitļiem skolā mācīto matemātikas likumu robežās, piemēram, darbības ar kvadrātsaknēm, skaitļu pakāpēm vai vienkāršām varbūtības teorijas sakarībam ( ar uzdevumu lapas beigās sarakstītām formulām, kuras gan jāprot piemērot). Cik liela iespējamība, ka uzkritīs spēļu kauliņa viena skaldne, ja tās pavisam ir sešas, ko? Cik nulles jāraksta un kur komats jāliek, dalot skaitli ar 1000. Nu apmēram tā! 

Tad nāk 5 trigonometrijas uzdevumi. Nu šī zinātne ir jāmācās, bet formulas taču joprojām ir priekšā. Varbūt tie vietējie pagastveči, kas tā lepojas ar no jauna iekārtotajiem dabaszinību kabinetiem un interaktīvajām tāfelēm varētu vienreiz noorganizēt no krāsota finiera gatavotus trijstūrus, apļus, trapeces, līnijas un tamlīdzīgus uzskates līdzekļus, lai tās leņķu, paralēlo līniju, līdzīgu trīsstūru un tamlīdzīgas lietas tomēr tiktu skaidras. Kopš neatminamiem laikiem aplim joprojām ir 360 grādi un 360 - 100= 260 un punkti par to tiek ieskaitīti un sekmīga atzīme ir tuvāk. Daudzi, kuri to nesaprot no formulām, saprot no uzskates līdzekļiem. Kā un kur jāsaskata tās diviem trijstūriem līdzīgās vai kopējas malas, paralēlu taišņu krustošanās leņķi un tamlīdzīgi.

Tad nāk sarezģītākā daļa. Te nu ir jāprot tās sausās formulas izmantot, pielāgot reālam uzdevumam vai izdomāt citu, savu risinājumu un atrast atbildi. Un tomēr - vai tad tādi uzdevumi visu gadu nav jārisina, vismaz labajiem skolniekiem ar labo atzīmi gada beigās? Varbūt tad tiktu kaut kā nekorekti apcelti tie ne tik labie un mīļā miera labad tiem labajiem neko tādu risināt neliek? Šī tiešām varētu būt mācību metodikas problēma, jo no teksta uzdevuma saprast kuru iksu kur jāliek, nozīmē tiešām pārvaldīt matemātikas instrumentus un tos lietot.

Lai gan eksāmena sastādītāji paredzējuši dot punktus par jebkuru posmu, kas atbilst pieņemtajai stratēģijai, par jebkuru izteiksmi, kas atbilst risinājuma gaitai, var dabūt punktu vai maksimālo punktu skaitu - par savu risinājumu. Te arī varētu meklēt iespējas uzlabot metodiskos materiālus un mācību procesu, mācot meklēt vairākas pieejas uzdevuma risināšanai. Piemēram, uzdevums ar 30 lapām, kuras iedod katrai skolēnu grupai, kopā to skolēnu 25 un vienai grupai katram par lapu mazāk. Var akadēmiski pareizi ņemties ar iksiem un izteikt visus x un 25-x, iegūt  vienādojumu, bet var arī apskatīties, ka skaitlis 30 dalās tikai un vienīgi ar 2,3,5,6,10,15 un kurus 2 saskaitot tad dabū 25? Un kuri 2 tad nāk viens aiz otra un atšķiras par 1? Pēc tam jau var arī formulas pielietot un atrisināt pareizi. Vai sistēma iedrošina uz saviem risinājumiem? Draugos domubiedru grupā, kurā jebkurš var uzdot jautājumu par neskaidriem uzdevumiem kaut kā nav manīti šādi uzdevumi, interesanti, kāpēc? 

Labi, ka šis ir tikai 9.klases eksāmens, jo kaut kad jau sabiedrībai jāsaprot, ko zinām un ko protam (un ko pratīsim pēc 10 gadiem) un labāk, ka vēl ir pāris gadi laika pamācīties. Tas ir labāk, nekā trešdaļu studiju laika pirmajos kursos augstskolā mācīties skolas vielu un tas arī nākotnē palīdzēs saviem kredītiem rēķināt rigiboru, eiriboru un pereboru ** , biznesa iespējas un citus interesantus uzdevumus, kā arī labāk saprast 21.gadsimta realitātes. Matemātika tomēr ir indikators eksakto zināšanu līmenim sabiedrībā. Tā ir arī pamats fizikai un ķīmijai.

Var arī veidot neatkarīgu izglītības kvalitātes sistēmu un interneta laikmetā - labus individuālus mācību materiālus, ja nu pa rpareiziem atzītie nenodrošina zināšanu apguvi. Anonīmie jebkuras idejas portālu kritiķi mierīgi varētu doties uz šķūnīti un dabā no finiera saveidot bezgala sarežgīto 7 punktu vērto otrās daļas 5. uzdevumu, atrast tajā trīsstūrus ar kopēju malu, piemērot Pitagora teorēmu diviem trīssturiem, izteikt kopējo malu, tikt pie kvadrātvienādojuma un visu jauki atrisināt. Un tad apdomāt, vai tomēr var to iemācīties vai ne vismaz 50% skolnieku. Ja paši neprotiet, tad varbūt draugi, ar kuriem esat pazīstami, prot. Ja nu nē, tad nu neko. Protams, ja mācību  metodikas dēļ šādi uzdevumi nav skolā mēģināti, tad ir, kā ir. Tāpēc jāsaprot, cik svarīgi ir savlaicīgi atgādināt sabiedrībai tās vispārējo zināšanu līmeni, spēju to novērtēt un uzlabot. Šodienas eksāmena licēji pēc gadiem 5-10 taču kaut ko gribēs darīt arī valsts labā! Ar kādam pamatzināšanām un cik labi viņi to spēs?


* http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/uzdevumi/2010/9klase/9kl_matem.pdf

http://www.draugiem.lv/gallery/?aid=28915593

http://jauns.blogiem.lv/2010/06/18/50434.html

** Mainīgo banku kredītu likmju lietas. 
 *visc.g ov.l v/eksameni/vispizgl/uzdevumi/2010/9klase/9kl_matem.p df

draugiem.l v/gallery/?aid=28915593


 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv