Pārdomas par «Kas notiek Latvijā?» 2.decembra raidījumu

Apollo
0 komentāru

Laiku pa laikam šajos masām pieejamajos raidījumos nejauši ir izskanējušas visai prātīgas domas un tā gadījās arī šoreiz. Viena no raidījuma pērlēm bija atziņa, ka dzird jau tikai tos, ka bļauj visskaļāk. Tas, vai viedokļa plaša demokrātiska pārstāvniecība garantē tā kvalitāti un ilgtspēju gan īpaši netika apspriests.Tāpat izskanēja viedoklis, ka jau 20 gadus esam diskutējuši un runājuši par visu ko, bet diezgan daudz no tā nenotiek tā, kā gribētos un ka tomēr mūsu pašu ievēlēti politiķi, izrādās, ir smagi kļūdījušies.

Pārdomas par «Kas notiek Latvijā?» 2.decembra raidījumu

Foto: Apollo, R.Oliņš

Vēlos atgādināt vienu sen zināmu patiesību - tad, kad visi saprot, ka ir slikti, ir jau par vēlu. Simboliskie Latvijas veselīgās sabiedrības Tālavas taurētāji savu tiešo pienākumu - brīdināt sabiedrību par briesmām tad, kad vēl var ko glābt ar daudz mazākiem pūliņiem, ir vai nu atzīti kā nevajadzīgi vai arī vienkārši nepatīk plašām tautas masām kā nūģi un runātāji, ne darītāji, vai arī jau sen, izmantojot citur nederīgas metodes, nepareizi apmācīti vai atrodas interešu konfliktā. Ir gan vēl otrs variants - apkārt valda tāds troksnis, ka sabiedrībai labsaimnieku sakārtotājtēli, frizūrpolitika un dzeltenie stāstiņi ir pārmākuši jebkādas vajadzīgas informācijas uztveri. Katrā ziņā tagad jau arī demokrātiskais vairākums saprot, ka īsti labi nav un kaut kas nav pareizi un atkal šis vārds - kaut kas ir jādara.

Šīs domas saistās ar raidījumā izteikto atziņu, ka lūk, vajag demokrātiski noskaidrot, ko saka un kam piekrīt pietiekami lielas sabiedrības daļas (studenti, skolotāji, motociklisti, darba devēji, ņēmēji, arodbiedrības vai profesionālās asociācijas). Jo lūk, šis demokrātiski paustais lielo grupu viedoklis tad nu varēs lepoties ar plašu pārstāvniecību, tāpēc būšot leģitīms un vērā ņemams. Pēc noklusējuma - plaša pārstāvniecība masās ir kvalitātes garants. Izskanēja gan aicinājums izbeigt garo apspriešanos, jo šī pieredze Latvijai ir negatīva un vajagot prezidentālu atbildību un skaidrus lēmumus, ar piebildi, ka tā gan esot loterija un iznākums neesot paredzams.

Problēma ir tur, ka akcents primāri ir uz plašu pārstāvniecību, ne ideju kvalitāti un to novērtēšanas praksi tajās pašās plašajās tautas masās. Jo labas idejas jau ir bijušas, tik tās nezkāpec to plašo pārstāvniecību nav spējušas aizraut un ieinteresēt. Katrs sava lauciņa rāmī ir darbojies pēc it kā pareiziem kritērijiem, kas ilgtermiņā un kopumā Latvijai visi kopā tomēr izrādījušies ne tik pareizi. Tādējādi šīs labās idejas ne tikušas savlaicīgi pieprasītas no politiķiem, ne arī virzītas no tām plaši pārstāvētajām organizācijām. Daļa no plaši pārstāvētiem viedokļiem pārstāv kategoriju - ir slikti, vajag kaut ko darīt! Labi, labi, tas mūs, protams, neinteresē.

Latvija pašlaik ar SVF aizdevumu atrodas zināmā pata situācijā, kad īpaši daudz izvēļu jau nav, bet valsts pati tomēr fukcionē uz aizņemtās naudas pamata. Šādā situācijā runāt par ilgtermiņa pasākumiem, kļūdu apzināšanos un izvērtējumu, kad ir bezdarbs un daļa tautas skaita santīmus, izklausās bezmaz vai kā zaimošana. Piebildīšu gan - visu sabiedrības grupu kļūdu - arī mediju, arī politologu, arī pašas tautas. Lai gan kādi tur ilgtermiņa risinājumi, kādas inovācijas, kādas vidēja vēletāja domu analīzes, ja gribās ēst!  Par ko vai pret ko varētu vienoties visa sabiedrība šādos apstākļos? Tika gan pieminētas citas valstis, kur sabiedrība tomēr spējusi vienoties un iziet no krīzes, lai gan sabiedrības grupām esot bijis visai daudz ko teikt vienam par otru un turpināt nevienoties ne par ko!

Pirms pāris dienām Latvijas radio Krustpunktā Tomsona intervijā ar Stendzenieku, Liepnieku un Meļniku izskanēja vairākas šo tēla veidotāju  un tautas domu gājiena pazinēju speciālistu atziņas, no kurām viena bija tā, ka pastāv uzskats, ka būt bagātam ir slikti, bet nabagam un žēlojamam - labi.  Jāsaka gan, ka tika atgādināts, ka paši bagātnieki ar savu ietekmi uz politiku, zīmēšanos un izteikumiem tracina tautu, nenodarbojas ar labdarību  un nevienam nabagam nepalīdz. Tāpat tika apspriesta doma, ka daļa sabiedrība uzskata, ka nauda rodas bankā un problēma ir tur, ka neizsniedz tik, cik vajag. Šajos stāstos kā pavediens vijas cauri pamatdoma -  atrodam kādu slikto, kārtīgi uzvelkamies par tā sastrādāto, izlādējamies līdz nākamā objekta padošanai uz skatuves. Izskanēja viedoklis, ka jebkurš, kurš tik mēģinātu parādīties un teikt, ka jādara tā vai šitā, uzreiz saņemtu kārtīgu dubļu porciju, arī Dombura raidījumā tika atzīts, ka tie jaunie, perspektīvie nemaz ar tā neraujas pēc tautas vērtējuma un neesot jau ko vēlēt.

Ko tad vajadzētu darīt? Domburs atļāvās pieminēt, ka maza daļa aizņemtās naudas tomēr aizejot uz zviedru bankām. Tā kā TAUTA ir tā, kas kaut kādā veidā to aizņēmumu un parādus, sevi ierobežojot, maksās, būtu vēlams noskaidrot, cik tieši maksās un vai maksāšanas termiņi nav par straujiem. Varbūt tur ir desmitu miljonu, bet varbūt pāris simtu miljonu rezerves gadā?!  Ja atgriežamies pie tēmas par sabiedribas sadarbību, tad, cik zināms, graudu cenas šogad esot visai zemas. Varbūt ir vērts visai sabiedrībai solidāri organizēties lētas maizes vai putras kampaņā, atbalstot vietējos zemniekus un iztiekot no saviem produktiem, atsakoties no nabagu dāvanām. Tikpat labi izmantojot jenkuru citu vietejo resursu.

Tāpat nevienam nav noslēpums Latvijas iedzīvotāju blīvums, kas ir mazs uz katru kvadrātkilometru, energopatēriņš apkurei, kas ir daudz lielāks par labi sakārtotu siltinātu māju apkuri un būtu iespējas ietaupīt, un apmēram miljons neapstrādatu hektāru, kas viss kopā dod iespējas vietējo resursu plašai izmantošanai un to nepirkšanai no citām valstīm ilgākā laika posmā.

Izglītības sistēmā jāatrod gan aplamie padomi no malas, gan vietējo censoņu sastrādātās muļķības un jāapzin, kā tas te mums tā  sanāca, ka mūs tik skaisti ekonomiski un politiski apmānīja, par spīti visādiem speciālistiem, vai varbūt mēs paši sevi apmānījām. Uz šo secinājumu pamata kapitāli mainīt šo sistēmu, kas tad nu būtu vērsta uz pārbaudāmu rezultātu.

Tāpat vajadzētu pārbaudīt un «auditēt» ne tikai to vai citu līdzekļu izlietojumu, bet arī sabiedrības spējas un prasmes. Tas varētu būt pamats ekonomikas saiknei ar izglītības sistēmu un raidījumā pieminēto inovāciju ekonomiku. Piemēram, pārbaudīt spēju rēķināt skolas programmas līmenī vai spēju projektēt mehānismus vai mājas pēc augstiem standartiem vai arī vienkārši strādāt pēc kvalitātes kritērijiem. Jāpiebilst, gan saviem, savas valsts labāko cilvēku radītiem, ne tikai Eiropas nu jau atceltā līkā gurķa standarta!

Sabiedrība, kas vienotos par svarīgo un mazinātu troksni, varētu vienoties par kopīgām vērtībām. Tāpat tā pārāk nepavainotos par norādem uz kļūdām un no tām mācītos. Tagad un turpmāk.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv