«Parex» bijušajiem darbiniekiem izmaksāti lieli atlaišanas pabalsti

Apollo
0 komentāru

«Parex bankas» bijušajiem darbiniekiem pēc bankas pārņemšanas valsts kontrolē izmaksāti lieli atlaišanas pabalsti un kompensācijas, aģentūrai BNS un LTV raidījumam «De Facto» apstiprināja premjers Valdis Dombrovskis.

«Parex» bijušajiem darbiniekiem izmaksāti lieli atlaišanas pabalsti

Foto: Ieva Čīka/LETA

Viņš teica, ka «Parex bankas» bijušajiem darbiniekiem izmaksātie atlaišanas pabalsti un citas summas būtu jādara zināmas sabiedrībai.

«Attiecībā uz šīm summām esmu gatavs apliecināt, ka mēs virzāmies uz pēc iespējas lielāku atklātību attiecībā uz «Parex banku». Mēs jau esam atslepenojuši daļu no dokumentiem, kas līdz šim ir bijuši slepeni. Un atbildīgajām institūcijām ir dots uzdevums izvērtēt, kādus dokumentus vēl varētu atslepenot tik ilgi, kamēr tas nenonāk pretrunā ar personu datu aizsardzības likumu. Es uzskatu, ka šādai informācijai ir jābūt publiskai,» sacīja Dombrovskis.

Atbildot uz jautājumu, kā vērtējama «Parex bankas» valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa rīcība šajā jautājumā, Dombrovskis norādīja: «Tas nav tās vadības jautājums, kas tika iecelta pārņemšanas rezultātā. Šie bonusi tika saglabāti pie pārņemšanas, par to arī notiek prokuratūras izmeklēšana.»

Uz jautājumu, vai šo iemeslu dēļ tiek plānota «Parex bankas» valdes atlaišana, Finanšu ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS atbildēja, ka «nekas tamlīdzīgs netiek plānots». Taču neko sīkāk viņš neatklāja. Pašlaik nav zināms, cik liela summa atlaišanas pabalstos un kompensācijās izmaksāta.

Finanšu ministrijā aģentūrai BNS sacīja, ka ministrijai nav pieejami dati par to, cik kopumā bankas bijušajiem darbiniekiem izmaksāts atlaišanas pabalstos un kompensācijās, un tā ir bankas informācija.

Pēc aģentūras BNS rīcībā esošās neoficiālās informācijas, «Parex bankas» bijušajiem darbiniekiem atlaišanas pabalstos un dažādās kompensācijās kopā ar nodokļiem izmaksāti vairāk nekā četri miljoni latu.

Pirmdien paredzēta bankas padomes sēde, taču tā kā sēde ir slēgta, tad Finanšu ministrijā aģentūrai BNS nesniedz informāciju par sēdes darba kārtību, norādot, ka informācijas par padomes sēdē lemto būs publiski pieejama pēc sēdes.

«Parex bankas» padome iepriekš lika valdei izstrādāt un novembrī iesniegt jauno atalgojuma politiku, kura noteiks, cik daudz katra līmeņa darbiniekiem būtu jāsaņem.

«Parex bankas» padomes priekšsēdētājs Andžs Ūbelis iepriekš «Latvijas Avīzei» sacīja, ka bankas atalgojumu sistēma veidojusies gan labajos laikos, gan tad, kad valsts to pārņēma, gan pēdējā laikā, koriģējot algu fondu, līdz ar to tā nav monolīta.

«Padome ir uzdevusi valdei novembrī iesniegt jauno atalgojuma politiku, kura noteiks, cik daudz katra līmeņa darbiniekiem būtu jāsaņem. Algu sistēma iepriekšējos gados šajā bankā veidota pēc individuālas vienošanās ar katru darbinieku. Personāla daļa ir informējusi padomi par dažiem gadījumiem, kas lec ārā un kas ir jānovērš,» atzina Ūbelis.

Savukārt «Parex bankas» valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis intervijā aģentūrai BNS norādīja, ka «Parex bankas» darbinieku algas atbilst pašreizējam tirgus līmenim un nav nesamērīgi augstas.

Viņš atgādināja, ka «Parex bankas» padome valdei ir uzdevusi izstrādāt jaunu atalgojuma sistēmu un, pēc viņa teiktā, tas ir vairāk saistīts ar motivāciju, nevis izmaksu samazināšanu.

«Mēs jau šogad atalgojuma fonda daļu esam samazinājuši būtiski. Taču, ņemot vērā, ka mēs plānojam jau nākamā gada sākumā atsākt kreditēšanu, mums ir jāpieņem darbinieki, kas spēs darīt šo darbu, un šie darbinieki ir arī attiecīgi jāmotivē, jo konkurence šajā sektorā būs stipri nežēlīga,» pastāstīja «Parex bankas» valdes priekšsēdētājs.

«Gribot vai negribot, valsts ir kļuvusi par šīs bankas akcionāru, bet mūsu uzdevums ir saglabāt bankas vērtību un to attīstīt. Lai šo darbu paveiktu, ir nepieciešami profesionāli baņķieri, kas spēj to izdarīt. To nevar izdarīt ar citu darbaspēku. Tas, ko mēs turpināsim darīt, un attiecīgu priekšlikumu esam arī izstrādājuši apspriešanai bankas padomē, - mēs turpināsim samazināt atalgojuma fiksēto daļu un pāriet arvien vairāk uz mainīgo daļu, kas būs atkarīga no sasniegtā rezultāta. Šajā gadījumā arī plānotajai bankas reorganizācijai ir ļoti svarīga nozīme. Situācija, kad katru ceturksni ir jāveic uzkrājums sliktajiem kredītiem, iespaido rezultātus. Kad mēs nodalīsim aktīvus, mēs arī daudz lielāku darbinieku atlīdzības mainīgo daļu varēsim saistīt ar peļņu, jo tad ir daudz reālāk sagaidīt, ka banka, kas būs jau attīrīta no sliktajiem aktīviem, strādās ar peļņu. Tad mēs arī vēlreiz samazināsim fiksētās algas,» pavēstīja bankas vadītājs.

Šī gada laikā «Parex bankas» atalgojumu fonds samazināts par 30%, tai skaitā bankas vadības un valdes priekšsēdētāja atalgojums, oktobra beigās informēja banka.

Būtiski samazināti administratīvie izdevumi - par 16 miljoniem latu jeb 31%: komandējumu izdevumi par 93%, reklāmas, mārketinga un reprezentācijas izdevumi par 85%, transporta izdevumi par 68%, kancelejas izdevumi par 61%, sakaru izdevumi par 28%. Līdz gada beigām administratīvos izdevumus plānots samazināt vēl par aptuveni 10%.

Ievērojamu optimizācijas un efektivitātes palielināšanas darbu banka uzsāka jau 2008. gada nogalē, kad būtiski tika samazināts bankas valdes un padomes atalgojums. Jaunajai valdei noteikts atalgojums 28% apmērā no iepriekšējās valdes atalgojuma, savukārt jaunās padomes atalgojums sastāda 17% no iepriekšējās padomes izmaksām.

«Parex banka», kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība pērn 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par «Parex bankas» kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% «Parex bankas» akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.

Patlaban bankas 73,4% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv