«Parex» vēl vajadzēs 100 miljonus no valsts

Apollo
0 komentāru

«Parex bankai» no valsts būs nepieciešami vēl 100 miljoni latu, svētdienas vakarā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Nils Melngailis

Foto: Ieva Čīka/LETA

«Bankai vajadzēs palīdzību ar nākamā sindicētā kredīta daļas atmaksu. Pašlaik mēs uzskatām, ka vismaz pusi no nākamā maksājuma paši segsim no bankas. Domāju, ka summa, ko no valsts varētu aizņemties, nepārsniegs 100 miljonus latu. Kopējā summa ir 200 miljoni; pusi vismaz segsim no bankas, varbūt vairāk,» intervijā raidījumam atklāja «Parex bankas» prezidents Nils Melngailis.

Viņš cer, ka bankas kapitālā valstij papildus varbūt vairs nevajadzēs ieguldīt. 

Intervijā Melngailis atzina, ka investori jau izrādījuši interesi gan par tā sauktās labās bankas, gan par sliktās bankas jeb fonda iegādi: «Ir konkrēti pircēji. Ir vairāk nekā viens pircējs — es varu apgalvot. Ir interese gan par fondu, gan par banku.» Ar interesentiem tiekot parakstīti konfidencialitātes līgumi, un tie noslēgti pietiekami lielā skaitā, jo tie slēgti gan attiecībā par banku, bankas daļām, gan par atsevišķiem aktīviem, piemēram, attiecībā uz līzinga biznesa pārdošanu NVS. Lai aizsargātu bankas intereses un ievērotu konfidencialitātes statusu, kopējo skaitu banka neprecizē.

Melngailis prognozē: ja Privatizācijas aģentūra kopā ar darba grupu un piesaistīto konsultantu — Japāņu investīciju banku «Nomura» — līdz 30. decembrim pagūst izstrādāt bankas sadalīšanas plānu, kā to uzdevis Ministru kabinets, ja šo plānu akceptē Eiropas Komisija un apstiprina Ministru kabinets, tad līdz pirmā ceturkšņa beigām piedāvājumi par sadalītās bankas un fonda pārdošanu jau būs rokā. Tad būs jālemj akcionāriem — vai cena un pircējs viņus apmierina.
Tomēr bankā acīmredzot tiek pieļauts, ka pārdošana varētu arī nenotikt tik ātri, visticamāk, pārāk zemās cenas dēļ, ko par banku piedāvātu. Un tāpēc tiek strādāts pie plāna B.

Ja akcionārus neapmierinās cena vai citi piedāvājuma nosacījumi, tad, pēc Melngaiļa domām, «varētu apsvērt brenda maiņu un pastrādāt kādu laiku līdz brīdim, kad tirgus situācija uzlabojas». Melngailis atzīst, ka «Parex bankai» ir sadarbība ar kādu reklāmas aģentūru Londonā, kas specializējusies brenda jeb zīmola maiņas izstrādē. Summu, kas samaksāta par jaunā bankas zīmola izstrādi, Melngailis neatklāj, vien norāda, ka tā ir krietni mazāka par miljonu. Kāds ir izstrādātais jaunais bankas nosaukums un jaunais zīmols, to banka neatklāj.
Tikmēr eksperti uzskata, ka plāns B — bankai vēl kādu laiku paliekot valsts īpašumā — ir pārāk dārgs valstij, kā arī nenāk par labu pašai bankai.

Investīciju sabiedrības «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis atzīst, ka bankas akcionārs Latvijas valsts vairs šo banku nevar atļauties. Turklāt, tā kā bankas specifika esot nerezidenti, tad bankas atrašanās valsts kontrolē nenākot biznesam par labu: «Nerezidentu naudas negrib atrasties valsts pakļautībā esošā bankā. Līdz ar to valstij pēc iespējas ātrāk jātiek no bankas vaļā.» Rungainis uzsver: jo ilgāk banka atrodas «piekārtā» stāvoklī, jo vairāk zaudē klientu uzticību. Un zaudē arī bankas klienti, jo banka nav spējīga atbalstīt šos klientus viņu biznesā  un viņi meklē citus finansētājus un citas vietas, kur turēt savus līdzekļus un kur strādāt.

Eksperti norāda: ja banku izdodas pārdot salīdzinoši ātri (pirmo trīs līdz sešu mēnešu laikā), tas varētu dot pozitīvu īstermiņa efektu Latvijas ekonomikai kopumā, jo, visticamāk, investori un starptautiskās reitingu aģentūras to novērtētu atzinīgi. Un pirms nākamajām vēlēšanām tā būtu arī laba ziņa tiem, kas nu tajā brīdī veidos valdību.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv