Pārliecība par ES un Maskavas vienošanos 10. maijā

Apollo
0 komentāru

Ir gandrīz droši, ka Eiropas Savienība (ES) un Krievija pēc mēnešiem ilgiem diplomātiskiem centieniem sammita laikā Maskavā 10. maijā vienosies par visaptverošu savstarpējo attiecību mainīšanu, neņemot vērā iespējamās problēmas, ko radījušas Latvijas un Krievijas nesaskaņas saistībā ar robežlīguma parakstīšanu. Tā pirmdien paziņoja ES ārējo attiecību komisāre Benita Ferero-Valdnere.

«Esmu ļoti, ļoti pārliecināta, ka tas notiks,» intervijā, uzturoties Luksemburgā, teica Ferero-Valdnere, runājot par vienošanos, kuras mērķis ir nostiprināt politiskās un ekonomiskās saites starp ES un Maskavu.

Kopš pagājušā gada, kad paplašinoties ES kļuva par 25 valstu bloku, Krievija vairākās vietās kļuvusi par ES robežvalsti. Tagad vairāk nekā puse Krievijas eksporta nonāk ES, liekot abām pusēm pārskatīt līdzšinējās politiskās un ekonomiskās saites četrās būtiskākajās jomās: ekonomikā, brīvību, drošības un tieslietu jautājumos, ārējās drošības sfērā, kā arī pētniecības, izglītības un zinātnes laukā.

Abas puses cenšas iekļauties pašu noteiktajā galīgajā termiņā — līdz 10. maijam, Maskavai īpaši vēloties gūt panākumus tieši pēc pompozās pasaules līderu pulcēšanās Maskavā 9. maijā par godu 60. gadadienai kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā.

«Atlikušas tikai dažas problēmas,» atzina Ferero-Valdnere, norādot uz ieceri noteikt savstarpējus atvieglojumus ES un Krievijas pilsoņiem vīzu saņemšanai, kā arī uz nesaskaņām, ko izraisījušas Krievijas uzliktās nodevas Eiropas aviokompānijām par lidojumiem pāri Sibīrijai ceļā uz Āziju.

«Ir vēl daži citi ļoti nebūtiski jautājumi. Taču mēs esam veikuši garu ceļu, abas puses, un tas ir tik būtiski, jo Krievija mums ir ļoti svarīgs partneris, un es ceru, arī Krievija to saprot, un es domāju, ka viņi saprot, ka mēs esam būtisks partneris arī viņiem,» teica Ferero-Valdnere.

Šķiet, ka Maskava cenšas pēc iespējas piekāpties visām ES prasībām, lai panāktu abu pušu saišu nostiprināšanos 9. maija svinību priekšvakarā.

1. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piekāpās būtiskajai ES prasībai par «iesaldēto konfliktu» risināšanu bijušajās PSRS teritorijās, kas tagad kļuvušas par ES robežvalstīm. Viņš īpaši apsveica ES iesaistīšanos sen ieilgušo konfliktu risināšanā Moldovā un Gruzijā, atzīstot faktu, ka abas valstis tāpat kā Ukraina uzgriezušas Maskavai muguru un tagad raugās Eiropas virzienā.

Neskatoties uz Maskavas šķietamo elastību, ES un Krievijas vienošanās tika pakļauta negaidītam riskam, Latvijai nākot klajā ar vienpusējo skaidrojošo deklarāciju pie Latvijas un Krievijas robežlīguma, kura parakstīšana arī bija iecerēta 10. maijā.

Ferero-Valdnere, kas bija ieradusies Luksemburgā, lai tiktos ar Japānas premjerministru Džuničiro Koidzumi, atzina, ka pēdējā brīdī radusies problēma ir delikāta, taču pauda pārliecību, ka Latvijai un Krievijai ir pietiekami laika, lai to atrisinātu.

«Kā bijusī Austrijas ārlietu ministre es zinu, cik grūti ir šādi jautājumi,» teica Ferero-Valdnere. «Esmu daudz nodarbojusies ar vēsturiskiem jautājumiem [attiecībās] ar Čehijas Republiku, ar Slovēniju. Es vienmēr strādāju ļoti konfidenciālā veidā, jo tās ir lietas, kurās spriedze jāmazina pamazām, pamazām, bez liekas publicitātes. Tas nav viegli.»

Pagājušajā nedēļā Lavrovs saistībā ar Latvijas un Krievijas attiecību problēmu telefoniski sazinājās ar Ferero-Valdneri, kā arī ar ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, raisot spekulācijas par viņa vēlmi iegūt ES komisāres atbalstu, Latvijas un Krievijas attiecību jautājumu pārvēršot par ES un Maskavas attiecību aspektu.

Taču Ferero-Valdnere atteicās to komentēt. «Es atvainojos, tas patiešām ir konfidenciāli,» viņa teica. «Es būtu ļoti laimīga, ja mēs kļūtu par lieciniekiem… parakstīšanai. Es ceru, ka tas izdosies.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv