Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Krieviņš iesniedzis atlūgumu Papildināts

Apollo
50 komentāri

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš vakar Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ir iesniedzis atlūgumu.

Mārtiņš Krieviņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Krieviņš šodien žurnālistus informēja, ka ir lūdzis atbrīvot sevi no darba. Viņš ar premjeru ir pārrunājis tālākos centra attīstības jautājumus un ir pārliecināts, ka pēc viņa aiziešanas PKC arī turpmāk spēs dot iedzīvotājiem skaidru vīziju par valsts nākotni. Viņš PKC vadītāja amatā būs līdz 20.martam, taču līdz tam laikam izmantos arī divas atvaļinājuma nedēļas, kas viņam iekrājušās no pagājušā gada un ko laika trūkuma dēļ nav izdevies izmantot.

«Mums bija vairākas sarunas par šo jautājumu, mans lēmums ir pietiekami ilgi izsvērts. Tās nav vienas dienas emocijas,» skaidroja PKC vadītājs.

«PKC sevi ir pierādījis kā ļoti efektīvi strādājošu institūciju,» sacīja Krieviņš, uzsverot, ka šis ir vienīgais piemērotais brīdis, kad var ar mazākām iespējamām sekām nomainīt iestādes vadītāju.

Krieviņš klāstīja, ka, PKC uzņemoties papildu pienākumus, ir kļuvis grūti strādāt, jo ir gan finanšu, gan cilvēkresursu, gan arī laika trūkums. Viņš darbu šādos apstākļos pielīdzināja neiespējamajai misijai. «Uzdevumu balanss ir pārsvēries un kļuvis nepanesams saistībā ar tiem resursiem, kas ir pieejami,» teica PKC vadītājs.

Vaicāts, vai tomēr nebija iespējams palikt amatā, lūdzot PKC palielināt atalgojumu, viņš atzina, ka situācijā, kad nepārtraukti nozaru pārstāvji vēršas pie valdības ar lūgumu palielināt atalgojumu, nebūtu pareizi no kopējā sistēmas viedokļa prasīt, lai algas palielina arī PKC darbiniekiem. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka vidējais atalgojums, kādu PKC darbinieki saņem «uz rokas», - 572 lati - nav pietiekams, lai noturētu augsti kvalificētus darbiniekus, un uz šo gadu piešķirtais budžets liedz vēl kvalitatīvāk pieņemt izaicinājumus to uzdevumu pildīšanai, ko uzdevusi Saeima un valdība, kā arī ir grūti noturēt iepriekš augstā līmenī pacelto latiņu.

Tomēr, neskatoties uz šādu situāciju, Krieviņam esot izdevies gada laikā no nulles izveidot iestādi, savākt profesionālu darbinieku komandu, kas strādā uz rezultātu, nevis tikai «atsēžot un bīdot procesus». Tomēr kadru mainība, līdzīgi kā citur valsts pārvaldes iestādēs, pērn ir bijusi liela - 17% - darba attiecības ar PKC pārtraukuši trīs cilvēki, kuri aizgājuši uz labāk atalgotu darbu.

Lai gan Krieviņš pats neieteiks savu pēcteci PKC amatā, viņš uzskata, ka starp centra darbiniekiem ir vairāki eksperti, kas būtu spējīgi turpināt šīs iestādes izaugsmi. «Tā ir Ministru prezidenta izšķiršanās,» jaunā vadītāja izvēli komentēja Krieviņš. «Es neatļaušos viņam ieteikt, kas viņam būtu jādara. Tā ir iestāde, kas strādā tiešā premjera pakļautībā. Tam ir jābūt cilvēkam, kuram ir viegli ar premjeru sastrādāties,» viņš turpināja. Savu sadarbību ar Dombrovski viņš vērtē kā labu un augsti novērtē, ka tieši viņam valdības vadītājs uzticēja izveidot PKC.

Krieviņš nenoliedz, ka jau pagājušajā gadā ir saņēmis vairākus darba piedāvājumus, tostarp arī no ārvalstīm, un arī turpina tos saņemt. Līdz šim viņš visus noraidījis, jo bija apņēmies izpildīt savus pienākumus. Taču tagad viņš pievērsīšoties šiem darba piedāvājumiem un izvērtēs tos. PKC vadītājs atklāja, ka viņam ir piedāvāts strādāt kādā Vācijas aģentūrā.

Atceroties pirmās darba dienas, Krieviņš atzina, ka situācija bija smaga. «Atnākot pirmajās dienās uz darbu, bija krēsls, galds, dators un divi darbinieki, bet bija pietiekoši daudz nozīmīgu darbu, kas jāpaveic,» viņš raksturoja situāciju. Vērtējot paveikto - Nacionālā attīstības plāna izstrādi - Krieviņš atzina, ka ar to PKC ir veiksmīgi ticis galā. Par to liecinot arī lielais balsu skaits, Saeimā balsojot, kas parādīja, ka, domājot par valsts turpmāko attīstību, netiek šķirota opozīcija un pozīcija.

Kā ziņots, par PKC vadītāju Krieviņš kļuva 2012.gada janvārī gandrīz vienlaikus ar centra izveidošanu. PKC galvenie uzdevumi pagājušajā gadā bija Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādāšana, darbs pie valsts līdzdalības tās kapitālsabiedrībās izvērtēšanas, ziņojuma sagatavošanas par stratēģijas «Latvija 2030» pirmo divu gadu laikā īstenotajiem uzdevumiem, kā arī atzinumu sniegšana dažādiem plānošanas dokumentiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv