Partijas neatzīst demokrātijas trūkumu to iekšienē

Apollo
0 komentāru

Lai gan nevalstiskās organizācijas «Delna» pētījumā par partiju iekšējo demokrātiju ir atklāti trūkumi, partiju pārstāvji neatzīst, ka to iekšienē ir problēmas ar demokrātiju.

Artis Pabriks

Artis Pabriks.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Pētījumā atklājies, ka demokrātijas trūkums novērojams kandidātu sarakstu veidošanā, kas bieži vien notiek šaurā lokā un dažkārt noteicošs ir arī ziedotāju vārds, kā arī partijas ierindas biedri bieži vien netiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā.

Lai arī partijas par konkrētām demokrātijas problēmām to iekšienē nerunā, tomēr atzīst, ka lielākas tautas daļas iesaistīšanās partijās vairotu demokrātiju.

Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK pārstāvis Jānis Tomels «Delnas» rīkotajā diskusijā par partiju demokrātiju uzsvēra, ka viņa pārstāvētajā partijā 90. gados bija liela iekšējā demokrātija un šis mehānisms  saglabājies arī šodien. Tomels skaidroja, ka jebkurš partijas biedrs var iesaistīties partijas programmas apspriešanā. Savukārt kandidātu sarakstu veido trīs cilvēku grupa, kas pirms tam ir apstiprināta partijā.

Savukārt LPP/LC pārstāvis Vitālijs Aizbalts kā labas prakses piemēru minēja kandidātu apstiprināšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kur noteicošais vārds bija reģionālo nodaļu pārstāvjiem, kuri arī noteica, kurš kandidāts atradīsies saraksta augšgalā.

Arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vadītājs Jānis Dinevičs uzsvēra savas partijas demokrātisko darbošanos, minot, ka partija ir veidota no piecām reģionu federācijām, kur katrā ir sava valde ar samērā plašām pilnvarām. Turklāt partija no savām rindām nav slēgusi ārā nevienu disidentu, kurš atļāvies atrasties partijas opozīcijā.

Bet partijas «Pilsoniskā savienība» līderis Ģirts Valdis Kristovskis minēja piemēru, kad partijas vadība var nonākt konfliktā ar ierindas biedriem un tiem var šķist, ka partijā nevalda demokrātija. Tas ir gadījumos, kad partija savās rindās grib iesaistīt profesionālus cilvēkus un likt sarakstu augšgalā. Bet ilggadēji partijas biedri, kuri nevar lepoties ar lielu aktivitāti un profesionālismu, sāk protestēt pret to. Deputāts atzina, ka šādas situācijas piemeklējušas arī viņa pārstāvēto politisko spēku.

Tikmēr «Sabiedrības citai politikai» viens no līderiem Artis Pabriks ir pārliecināts: kamēr partijas tiks finansētas no ziedojumiem un biedru naudām, partiju darbībā noteicošais būs ziedotāja teiktais vārds.

«Demokrātija maksā naudu, un, ja sabiedrība ir gatava atteikties no demokrātijas, tad var balstīties uz ziedojumiem,» sacīja politiķis.

Arī Pabriks atzīst, ka partijas biedros neizpratni var radīt kāda cilvēka vēlme tikai savas popularitātes dēļ nonākt partijas saraksta augšgalā un tādā situācijā partijas vadība nonāk dilemmas priekšā — vai vairot partijas popularitāti ar šādiem cilvēkiem vai tomēr ne.

Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Vitauts Staņa savukārt neatceras nevienu gadījumu, kad partijas valde protestējusi pret iesniegto kandidātu sarakstu. Viņaprāt, partijas demokrātijas līmeni parāda partijas kongresi, kur tiek ievēlēta partijas vadība. Staņa uzsver, ka viņa pārstāvētās partijas valde nav mākslīgi atlasīta, to ievēl visi partijas pārstāvji, kas pulcējušies uz kongresu. Turklāt arī valdes sēdēs ir iespēja piedalīties katram partijas biedram — laukā viņš netiekot dzīts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv