Partijas «spiedīs» uz reklāmām TV, bet sola arī tikties ar vēlētājiem

Apollo
0 komentāru

Lai arī kases vēl aizvien ir gandrīz tukšas, partijas jau gatavojas pamatīgiem tēriņiem priekšvēlēšanu reklāmai, domājot sasniegt atļautos izdevumu griestus – 571 tūkstoti latu, bet kopējā tāme var būt pat lielāka.

Partijas «spiedīs» uz reklāmām TV, bet sola arī tikties ar vēlētājiem

Foto: Scanpix/Reuters

Aptaujājot četras lielākās partiju apvienības, kurām šobrīd tiek prognozēti labākie rezultāti 10.Saeimas vēlēšanās, Latvijas televīzijas raidījums «De facto» secinājis, ka partijas galvenos akcentus plāno likt uz reklāmām televīzijā. Bet visu partiju pārstāvji kā nākamo būtiskāko kampaņas elementu nosauc tikšanos ar vēlētāju.

«Vienotība» sola, ka tās pārstāvji apmeklēs pilnīgi visus Latvijas novadus. «Bez šova elementiem mēs brauksim pie vēlētājiem, pie pašv vadītājiem, interešu grupām, skolotāja, mediķa, ar sarunu par politiku, ar dzīvu, reālu deputāta kandidātu, iespēju iegūt vēlētāju uzticību,» stāsta «Vienotības» priekšvēlēšanu kampaņas koordinētājs Edgars Jaunups. 

Savukārt LPP/LC kopā ar Tautas partiju vēlētājiem sola ne tikai personīgus rokasspiedienus reģionos, bet arī šovu, atšķirīgu no iepriekš redzētiem. Viņu kampaņas veidotājs Georgs Lansmanis klāsta, ka viņuprāt «kampaņām jāatšķiras pēc būtības. Pretējā gadījumā tās nevar pārsteigt. Jo zināmā mērā tas ir šovs. Patīk vai nepatīk, bet tas ir šovs. Mēģinām vienmēr to, lai kampaņa būtu stingri noteikts pasniegtās informācijas daudzums. Demokrātija ir arī savā ziņā spēle, un šie spēles elementi var tikt izmantoti.«

Zaļo un zemnieku savienība plāno kopā ar deputātu kandidātiem uz laukiem aizvest arī kādu koncertu un kultūras pasākumu, kas pamudinātu ierasties uz aģitācijas pasākumu. ZZS pārstāvis Viesturs Silenieks saka: «Mēs darīsim visu, kas ir atļauts. Tās ir gan reklāmas radio, gan televīzijā, gan drukātie izdales materiāli. Un uz cilvēkiem liksim uzsvaru – ZZS ir lauku cilvēki un laukos jo sevišķi ir svarīgs tiešais kontakts.«

Visatturīgākais par gaidāmiem plāniem ir Saskaņas centra priekšvēlēšanu kampaņas koordinētājs, vienlaikus arī Rīgas mērs Nils Ušakovs: «Mums vienmēr bijis liels uzsvars uz tikšanos ar vēlētājiem, arī šogad, bet, izmantojot citus paņēmienus nemainot saturu. Ja runā par reklāmām – uzsvars uz televīzijām. Bet ja runā par valodām, tad mums būs apmēram 60% latviešu un 40% krievu valodā».

Šovs ar nosaukumu «tikšanās ar vēlētājiem» tēriņu griestiem nav pakļauts. Ierobežojumi attiecas uz reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumiem un labdarības pasākumiem, sponsorēšanu un dāvinājumiem. Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, partijām uzliktie tēriņu ierobežojumi īstenībā ir kļuvuši krietni maigāki. No pieskaitāmajiem izdevumiem izņemta virkne tēriņu, bet kopējais kampaņas limits pacelts par gandrīz trīssimt tūkstošiem - no 279 631 līdz 571 211 latiem.

KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks raidījumam atzīst, ka «tēriņu griesti Latvijas apstākļiem ir butaforiski, jo partija var tērēt vairāk nekā pusmiljonu latu, un tas attiecas tikai uz atsevišķām pozīcijām, un atsevišķas – kā partiju kampaņas organizēšana, materiālu sagatavošana, to neaptver vispār. Es domāju, ka partijas iekļausies tēriņu griestos, jo tie šajā ekonomiskajā situācijā ir augsti».

Tomēr partiju pārstāvju teiktais gan liecina par pavisam ko citu – griesti ne visiem ir neaizsniedzami. Saskaņas centrs, kā arī Zaļo un zemnieku savienība cer savākt un tērēt tuvu pie atļautā. LPP/LC, kas vēlēšanās gatavojas startēt kopā ar Tautas partiju, sūrojas, ka abām kopā ir vieni griesti atļautajam limitam. Savukārt Vienotība priecājas, ka trijatā ir lielākas cerības piesaistīt vairāk naudas. Viņi kopējos priekšvēlēšanu izdevumus iecerējuši ap astoņsimt tūkstošiem.
 
Lai arī partiju kases pagaidām vēl ir diezgan tukšas, kampaņas pamazām sāk iesildīties, lai augustā un septembrī uzņemtu maksimālos apgriezienus. KNAB dati liecina, ka 8.Saeimas vēlēšanu gadā partijām saziedoja gandrīz sešus miljonus latu. Pēc izmaiņām ziedošanas principos, jau 9.Saeimas vēlēšanu gadā partijas ziedojumos saņēmušas 2,2 miljonus latu, bet pērn, kad notika pašvaldību vēlēšanas un vienlaikus arī ekonomiskā krīze – 2,76 miljonus latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv