Pasaule vitrīnā jeb «Expo» Japānā

Apollo
0 komentāru

Sākot ar pašu pirmo izstādi Londonā 1851. gadā, pasaules «Expo» allaž ir bijuši lieli notikumi un brīnumi: Londonas Kristāla pils un Eifeļa tornis, Bela izgudrotais tele­fons 1876. gadā, Edisona fonogrāfs 1889. gadā. Sarakstu varētu turpināt.

Šogad pasaules brīnumi notiek Japānā, trešās lielākās pilsētas Nagojas piepilsētā Aiči. Šai pasaules malā «Expo» jau reiz notika — pirms 35 gadiem Osakā. Toreiz sarīkojums piesaistīja 64 miljonus apmeklētāju, kam ziņkāroja redzēt, ko pēc kara atdzi­musī Japāna rādīs. Bet interneta un globalizācijas laikmetā izstādes apmeklētāju skaits sarūk: «Expo 2005» rīkotāji cer uz 15 miljoniem apmeklētāju.

Japānas pilsētā Aiči notiekošais «Expo 2005» ir 173 ha liels interaktīvs spēļu laukums visu vecumu bērniem, kurā rīkotāji ieguldījuši 3,3 miljardus ASV dolāru. Tēma ir gudra: cilvēku nebeidzamās pūles saprast dabu un dzīvot pārticīgi, neizpostot to.

Šādi jaunākās ITS (Intelligent Transport Systems) braucamie bez vadītāja vizina apmeklētājus uz «Expo». Viss notiek automātiski, saskaņoti, precīzi laikā, ļoti ātri, ar lielu pārvadājumu kapacitāti.

Tiešraide no Marsa

Aiči piedāvā brīnumainas tehnoloģijas un izklaides. Pievilcīgas un jaunas robotes in­formācijas centros atbild uz jautājumiem ķīniešu, korejiešu, angļu un japāņu valo­dā (latviski ne). Citi roboti uzkopj grīdas, vēl citi pilnās atkritumu tvertnes apmaina pret tukšajām. Roboti, kam smadzeņu vairāk, pieskata bērnus. Šīs auklītes spēj ielā­got bērnus un piezvanīt vecākiem — stāsta tie, kas izstādi apmeklējuši.

Pretēji iepriekšējam «Expo», kas notika Hannoverē Vācijā, šogad dalībvalstis savus paviljonus nebūvē — tikai iekārto un izdaiļo izstādes rīkotāju ierādītās telpas, kā arī rada pievilcīgu un no citām atšķirīgu fasādi. Vairākām valstīm resursu taupīšanas dēļ ir kopīgi paviljoni, piemēram, Ziemeļvalstīm, arī Austrijai un Šveicei, kam paviljo­na fasāde ir Alpu kalnu veidolā.

Pirmo reizi kopīga māja ir Vācijai un Francijai. Tajā apmeklētāji no zemes dzīlēm caur ūdeni un uguni nonāk nākotnes biopasaulē. Savienotās Valstis sākotnēji esot vilcinājušās piedalīties, tomēr galu galā piekritušas. Tagad ceļojumā pa Amerikas progresa ceļu, rādot šīs zemes cerības, optimismu, uzņēmību un brīvību, apmeklētājus pavada apgaismotājs un valstsvīrs Bendžamins Franklins, kam nākamgad paliks 300 gadu. ASV paviljonā var noskatīties arī tiešraidi no Marsa — sakari caur satelītu daudziem šķiet interesanti.

10 cm virs zemes

Daļa apmeklētāju uzskata, ka saistošāki par valstu paviljoniem ir tie, kurus veido­jušas lielās korporācijas. «Central Japan Railway Co.» paviljonā trīsdimensiju filma si­mulē ceļojumu visātrākajā vilcienā — tas «peld» uz magnētiskām sliedēm 10 cm virs zemes ar ātrumu 517 km stundā. Tāds pašlaik tiekot izmēģināts Tokijas apkaimē.

«Toyota» paviljonā spēlē baltu robotu pūtēju orķestris; to vēlas redzēt tik daudzi, ka rīkotāji ir ierosinājuši veidot iepriekšēju pierakstu.

Savukārt «Mitsui-Toshiba» paviljonā apmeklētājs var kļūt par animācijas zvaigzni kos­misku piedzīvojumu filmā: viens un divi, jūsu seja ir ieskenēta, un, lūk, jau esat zvaigzne multenē.

Tas — par nākotni, kas citiem jau ir un citiem varbūt būs. Bet izstādē ir arī pagāt­nes zvaigznes. Pats vecākais spīdeklis un publikas mīlulis ir 18 tūkstošu gadu vecs mamuts, kas izstādē nokļuvis ar kopīgiem krievu un japāņu zinātnieku pūliņiem. Pirmsledus laikmeta liecību «Expo» pārstāv mamuta galva, divi ilkņi, kušķis matu un priekškāja. Tas viss, protams, arheolo­ģiskā laboratorijā, kur valda mūžīgais sasalums.

Kā jebkuram lielam sarīkojumam, kriti­zētāju ir daudz. Nagoja ir «Toyota» dzim­tā pilsēta, un daudzi šo notikumu rak­sturo kā pasaules mēroga «Toyota Mo­tor» ārišķību.

Diezgan daudz pārmetumu izsaka vi­des aizstāvji, minot arī nopietnus ie­meslus, piemēram, lai iekārtotu izstā­di, izpostīts mežs, kurā dzīvoja reta un aizsargājama vistu vanaga (otaka gos-hawk) suga; bet ir arī tikai klaigātāji.

Veiksmes vārds būs «Toyota»

Izstādes rīkotāji domā, ka pasākums bagātinās Nagojas tēlu, kura spilgtākās iezīmes pašlaik ir Tbkugava ēras pils un greznas laulību ceremonijas. Vēl vairāk tiek cerēts, ka «Expo» sekmēs reģiona ekonomikas augšupeju. Labs piemērs viņiem nav tālu jā­meklē: Nagojas kaimiņu prefektūra — Nagano — 1998. gadā rīkoja ziemas olimpiskās spēles, un ekonomiskais efekts bijis kā sniega bumba, kas veļoties aug ar­vien lielāka.

Februāra vidū tika atklāta Nagojas starptautiskā lidosta. Vietējie cer, ka tā palīdzēs atvest vairāk ārzemnieku nekā līdz šim un ka palielināsies kravu apgrozība. Izdevums «Economist» gan norāda, ka pamatotāks iemesls ekonomiskam uzplauku­mam ir «Toyota»: kompānija plāno pārvietot tās galveno mītni no Ibkijas uz Nagoju 2007. gadā.

Pasaules «Expo» ir jauks notikums, bet Nagojas un Aiči nākotne ir atkarīga no tā, vai «Toyota», kas vēl arvien dominē prefektūrā, turpinās iekarot pasauli, — apgalvo izdevums.

Bez peļņas un bez zaudējumiem

Daudzi speciālisti, kas nodarbojas ar šādu lielu pasākumu rīkošanu, ir deklarējuši, ka nepieciešami pētījumi un ekonomisko lēmumu modeļi, lai varētu aplēst, vai iz­stāde sevi attaisnos.

Analizējot pēdējos 19 «Expo», pētnieki atklāja, ka vienīgā, kas pamanījās gūt peļņu, bija Sietla (ASV). Pārējās 18 svētkus beidza ar zaudējumiem, piemēram, Kanādas pilsēta Vankūvera ar 32,6 miljonu Kanādas dolāru lielu robu, Hannovere ar ap­mēram 1,1 miljardu ASV dolāru iztrūkumu.

Galvenais vai viens no svarīgākajiem zaudējumu iemesliem ir aplamas aplēses par apmeklētāju skaitu. Konsultāciju grupa no Tbronto aprēķinājusi, ka pasaules izstā­dēs apmēram pusi ienākumu dod biļetes, vēl 30–40% suvenīru pārdošana. Līdz ar to biļetēm un apmeklētāju skaitam ir būtiska loma ceļā uz peļņu. Bet aplēst, cik daudz cilvēku ieradīsies uz pasākumu, ir grūti. Hannovere domāja, ka ieradīsies 40 miljoni apmeklētāju, bet patiesībā sanāca tikai 18 miljoni, turklāt 92% bija no pašas Vācijas. Šis «Expo» atguva tikai trešdaļu ieguldījumu.

Jāskatās plašāk

Tomēr zaudējumi esot jāskata plašākā kontekstā — uzsver bijušie un nākamie rīkotāji. Viņuprāt, šādi skaitīt plusus un mīnusus ir pārāk šauri — «Expo» deficīts ir jāuzlūko kā ieguldījums nākotnē, jo izstāde paceļ pilsētas starptautisko statusu, uzlabo investīciju vidi, attīsta tūrisma industriju un spodrina attiecības ar citām valstīm.

Šādi uz izdevumiem un ienākumiem tiecas skatīties arī «Expo 2010» rīkotāji — Ķīnas pilsēta Šanhaja, kas būs pirmā, kur pasaules progresa skate notiks ārpus attīstītajām labklājības valstīm. Konkurējot ar Poliju, Meksiku, Krieviju un Dien­vidkoreju, Šanhaja šīs tiesības izcīnīja jau 2002. gadā. Jā, arī Šanhajas izstādes or­ganizatori, prognozējot izdevumus un ieņēmumus, netiek skaidrībā, vai var ce­rēt uz peļņu. Vieni saka — jā, peļņa būs, otri domā, ka labi, ja tā būs niecīga. Tomēr rīkotāji nešaubās, ka «Expo» rīkot ir vērts.

Pilsētai reti ir šāda izdevība — uzskata Kanādas pilsētas Toronto varasvīri. Ana­lizējot iepriekšējo «Expo» norises vietas, kā arī politisko un ekonomisko ainu pasau­lē, viņi domā, ka 2015. gadā «Expo» varētu notikt Ziemeļamerikā. Tomēr pašlaik kā pretendentes tiek minētas arī Krievija, Sanpaulu Brazīlijā un Sanfrancisko Savieno­tajās Valstīs.

Gala pietura

Vai mūsdienās šāda izstāde ir vajadzīga? Vai tā var piedāvāt kaut ko vairāk, ne­kā pieejams daudziem jo daudziem pasaules pilsoņiem pults taustiņa vai pe­les klikšķa attālumā? Internets un globalizācija ir saasinājis jautājumu: kāpēc iz­dot 3,3 miljardus ASV dolāru par šo progresa ziņojumu? Par zinātni un teh­noloģiju nemitīgi stāsta radio, televīzija, muzeji, ko arī var uzlūkot par «Expo» iz­stādēm, tikai ar pastāvīgu raksturu. To pašu var attiecināt uz daiļajām mākslām, kultūras sakariem, transporta attīstību, tūrismu, medijiem, telekomunikāciju. Var tikai brīnīties: vai universālas izstādes var dot ko vairāk, nekā ir pieejams ik dienas?

Tomēr ir cilvēki, kas apgalvo, ka ir vērts doties uz Aiči. Dažam labam varbūt tā ir nostalģija pēc pagājušajiem pasaules «Expo», dažam labam — pamudinājums nepa­laist garām dzīves piedāvātās iespējas (vai jūs bijāt un redzējāt?).

Tas ir nevis par nākotni, bet par to, kas ir iespējams pašlaik,— sacījis kāds Japā­nas dzelzceļa kompānijas paviljona pārstāvis par vilcienu 10 cm virs zemes, kas traucas ar ātrumu 517 km stundā. Vai domājat izkāpt nākamajā pieturā?

Šādi jaunākās ITS (Intelligent Transport Systems) braucamie bez vadītāja vizina apmeklētājus uz «Expo». Viss notiek automātiski, saskaņoti, precīzi laikā, ļoti ātri, ar lielu pārvadājumu kapacitāti.

Šādi jaunākās ITS (Intelligent Transport Systems) braucamie bez vadītāja vizina apmeklētājus uz «Expo». Viss notiek automātiski, saskaņoti, precīzi laikā, ļoti ātri, ar lielu pārvadājumu kapacitāti.

Foto: All Over Press

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv