Pasaules bruņošanās izdevumi tuvojas aukstā kara līmenim

Apollo
0 komentāru

2004. gadā turpināja pieaugt pasaules bruņošanās izdevumi, sasniedzot līmeni, kas tikai par sešiem procentiem zemāks nekā aukstā kara apogeja brīdī, liecina otrdien publiskotie respektablā Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta (SIPRI) dati.

Pagājušajā gadā pasaules valstis kopumā bruņošanās izdevumiem atvēlēja 1 035 miljardus dolāru (594 miljardus latu), kas ir nedaudz mazāk nekā 1987. un 1988. gadā, kad aukstā kara perioda militārie izdevumi sasniedza savu augstāko līmeni, ziņo SIPRI.

ASV militārie izdevumi sasniedz gandrīz pusi no kopējiem pasaules tēriņiem bruņošanās vajadzībām, ko var skaidrot ar Afganistānā un Irākā veicamo militāro operāciju finansējuma pieaugumu, teikts SIPRI ikgadējā ziņojumā.

ASV armijai 2004. gadā piešķirtais papildu finansējums «pārsniedz kopējos Āfrikas, Latīņamerikas, Āzijas (izņemot Japānu, taču iekļaujot Ķīnu) un Tuvo Austrumu militāros izdevumus».

Taču proporcionāli vislielākais militāro izdevumu pieaugums bija vērojams Dienvidāzijas reģionā, kur ievērojami pieaudzis Indijas aizsardzības budžets.

Savukārt Austrumāzijā vairāk nekā ceturto daļu no reģiona kopējiem militārajiem izdevumiem veido Ķīnas bruņošanās budžets. Tomēr SIPRI norāda, ka 2004. gadā Ķīnas militāro izdevumu pieaugums mazinājies, un reālajās cenās tas vērtējams kā zemāks par vidējo pieaugumu laika posmā no 1995. līdz 2003. gadam.

Alžīrija, Maroka un Dienvidāfrika turpināja modernizēt savus bruņotos spēkus, tērējot pusi no kopējā Āfrikas kontinenta militāro izdevumu apjoma.

Vienīgie reģioni, kur militārie izdevumi 2004. gadā samazinājās, bija Centrālamerika un Rietumeiropa, atzīst SIPRI.

Piecu valstu — ASV, Lielbritānijas, Francijas, Japānas un Ķīnas — militārie izdevumi veido gandrīz divas trešdaļas no kopējiem pasaules bruņošanās vajadzībām atvēlētajiem līdzekļiem, bet tikai ASV tēriņi militārajām vajadzībām ir 47% no kopējiem pasaules izdevumiem. Pārējās četras valstis ar vislielākajiem bruņošanās izdevumiem katra tērē aptuveni 4,5% no kopējiem pasaules militārajām vajadzībām atvēlētajiem līdzekļiem, vēsta SIPRI.

Salīdzinājumam, 144 citas valstis, kas iekļautas SIPRI datubāzē, bruņošanās vajadzībām atvēlējušas līdzekļus, kuru apjoms sasniedz eikai 18% no pasaules kopējā tēriņa.

Simts pasaules vadošo ieroču ražošanas kompāniju, kuru skaitā nav ietverti Ķīnas uzņēmumi, kopējie pārdošanas apjomi pagājušajā gadā sasnieguši 236 miljardus dolāru (135 miljardus latu).

No minētajām 100 kompānijām 36 bāzētas ASV un viena Kanādā, un to pārdošanas apjomi veido 63,2% no kopējiem ieroču pārdošanas apjomiem pasaulē. Savukārt 42 Eiropas, tai skaitā sešu Krievijas kompāniju pārdošanas apjomi 2004. gadā bija 30,5% no kopējā apjoma.

Lai gan bruņošanās izdevumi pieauguši, institūts 2004. gadā fiksējis tikai 19 aktīvus lielus militāros konfliktus, un visi tie kvalificēti kā «iekšēji» konflikti.

«Pret «Al Qaeda» vērstais konflikts, konflikts Irākā un konflikts Dārfūrā, Sudānā bija vienīgie trīs konflikti, kuri ilguši mazāk nekā desmit gadus,» teikts SIPRI ziņojumā.

Institūts konfliktu Irākā raksturo kā valsts iekšienē risinošos karu.

«Cietušo ziņā [Irākā] zaudējumi ir ievērojami,» uzskata SIPRI.

Tiek lēsts, ka laika posmā no ASV vadītā iebrukuma sākuma 2003. gada martā līdz 2004. gada decembrim gājuši bojā no 15 000 līdz 98 000 civilpersonu, taču šīs aplēses ir ļoti grūti pārbaudīt.

SIPRI atzīmē, ka valsts iekšienē norisoša konflikta novērtēšana ir sarežģīta, norādot uz «karojošo pušu dažādību» un to, ka karadarbība bieži notiek nomaļos valsts apvidos.

«Sadursmes Dārfūrā Sudānas rietumos, piemēram, norisa visu 2003. gadu, taču starptautisko mediju uzmanības lokā nonāca tikai 2004. gada sākumā,» uzsvērts institūta ziņojumā.

Starp citiem ilgstošiem un sarežģītiem konfliktiem, kas minēti ziņojumā, SIPRI norāda uz karadarbību, kas norisinās Burundi, Čečenijā, Kolumbijā, Indonēzijas Ačehas provincē, Nepālā un Ugandā, kā arī uz ilgstošajām sadursmēm starp izraēliešiem un palestīniešiem.

Lēmumu par SIPRI kā neatkarīgas pētniecības iestādes izveidošanu pieņēma Zviedrijas parlaments 1966. gadā.

Pasaules bruņošanās izdevumi tuvojas aukstā kara līmenim

Foto: EPA/AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv