Patlaban kredītus visizdevīgāk ņemt eiro

Apollo
0 komentāru

Patlaban kredītus visizdevīgāk ņemt eiro, jo ASV dolāru likmes nākotnē pieaugs, savukārt latu likmes ir augstākas nekā eiro likmes, aģentūrai LETA atzina aptaujātie finanšu eksperti.

AS «SEB Latvijas Unibanka» finanšu tirgus analītiķis Arnis Mālbergs norādīja, ka RIGIBOR likmes ar termiņu virs trīs mēnešiem aprīļa laikā piedzīvoja kritumu par 10-20 bāzes punktiem, ko varētu saistīt ar lata piesaisti eiro un procentu likmju tuvināšanos.

Savukārt īstermiņa RIGIBOR procentu likmes bija kopumā nemainīgas lielāko aprīļa daļu, un vienas dienas likmes pieauga tikai ap aprīļa divdesmitajiem datumiem, kas atbilda ar komercbanku obligāto rezervju izpildes perioda beigām. Tā kā atsevišķām komercbankām bija problēmas ar obligāto rezervju piesaisti, tad arī tirgū bija novērojams augstāks pieprasījums pēc latiem, un īstermiņa latu procentu likmes uz pāris dienām pakāpās virs 3% atzīmes.

LIBOR dolāru procentu likmes aizvadītā mēneša laikā ir turpinājušas palielināties, kas saistāms ar stabilo ASV ekonomikas izaugsmi.

LIBOR eiro procentu likmes savukārt aprīļa laikā nemainījās, jo reģiona ekonomikas pieaugums joprojām ir visai lēns, tādēļ arī nav nepieciešamības pēc procentu likmju izmaiņām.

Atbilstoši izmainījušies arī kredītu procenti.

Kā atzina Mālbergs, cilvēkiem, kam ienākumi ir latos, visizdevīgāk kredītu ir ņemt eiro, jo eiro procentu likmes ir zemākas nekā RIGIBOR. Piemēram, trīs mēnešu LIBOR eiro ir 2,13%, bet RIGIBOR — 2,9%. Turklāt kopš lata piesaistes eiro valūtas risks šo valūtu starpā praktiski vairs nepastāv.

Savukārt, ja ienākumi ir dolāros, varētu apsvērt iespēju ņemt kredītu dolāros, lai gan šajā gadījumā procentu likme ir augstāka — trīs mēnešu LIBOR ASV dolāros ir 3,23%. Kredīta ņēmējam jāseko līdzi prognozēm, ka dolāra vērtība arī turpmāko ceturkšņu laikā varētu samazināties, kas nozīmē, ka citā valūtā ņemta kredīta maksājumi varētu iznākt dārgāki dolāru izteiksmē.

«Nordea bankas» finanšu eksperti norādīja, ka eirozonā pēdējā mēneša laikā nav būtisku izmaiņu, kā rezultātā arī trīs mēnešu likme faktiski nav mainījusies. Tas liecina arī par to, ka nākamo trīs mēnešu laikā tirgus dalībnieki neprognozē izmaiņas Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktajā bāzes procentu likmē, kas šobrīd ir 2%. Sešu mēnešu likmes grafiks parāda, ka tirgus dalībnieki sliecas domāt, ka arī sešu mēnešu laikā eiro bāzes procentu likme var saglabāties pašreizējā līmenī.

Savukārt dolāra procentu likmes turpina mēreni augt.

Latu procentu likmes mēneša laikā piedzīvojušas lejupslīdi. Kopš gada sākuma bankas no Latvijas Bankas (LB) nopirkušas vairāk nekā 100 miljonus latu. Tātad, kamēr cilvēkiem nevajadzēs latus un kamēr LB depozītu likmes saglabāsies 2% līmenī, tikmēr nekas būtisks latu likmēs nemainīsies.

Tie, kas nav noguldījuši naudu LB, cenšas izvietot latus vidējos termiņos uz trīs mēnešiem, kas nozīmē, ka arī šī termiņa likmes pamazām krītas. Savukārt, ja cilvēki atkal sāks ņemt latu kredītus un bankas sāks pirkt atkal latus, tad likmes var arī pakāpties. Vai tas notiks — grūti pateikt, bet izskatās, ka tomēr lielāka priekšroka tiek dota kredītiem eiro, norāda «Nordea bankas» eksperti.

«Nordea banka» prognozē, ka dolāra likmes augs vismaz gadu. Pēc gada trīs mēnešu ASV dolāru LIBOR likme varētu būt 4,35% līmenī. Tas būtu līmenis, kurā ASV centrālā banka justos komfortabli un vajadzības gadījumā spētu likmes gan celt, gan samazināt. Šo scenāriju var izmainīt ASV ekonomikas dati. Ja samazināsies inflācijas draudi un būs vāji ekonomikas attīstības tempi, samazināsies arī procentu likmju celšanas temps.

Eirozonā straujš likmju kāpums netiek prognozēts. Iespējams bāzes procentu likmju kāpums nākamo trīs, bet, visticamāk, sešu mēnešu laikā. Arī šīs prognozes var mainīties, ņemot vērā jaunākos ekonomikas datus. ECB pievērš lielu uzmanību inflācijai, un tas būs galvenais likmju katalizators.

Latu procentu likmes nosaka LB rīcība tirgū. «Nordea bankas» eksperti prognozē, ka latu procentu likmes varētu mēreni augt, pirmkārt, pateicoties tam, ka latu likmes joprojām ir nedaudz virs eiro procentu likmēm. Otrkārt, lai latu varētu aizstāt ar eiro, Latvijai ir jāpanāk inflācijas samazināšanās.

Augstie kreditēšanas tempi ir viens no inflācijas veicinātājiem. Nelielu kreditēšanas kavēšanu var veikt, paaugstinot procentu likmes. Kā norāda «Nordea bankas» eksperti, rodas jautājums, kā to izdarīt, jo pagaidām nav palīdzējusi ne refinansēšanās likmes pacelšana, ne obligāto rezervju normas palielināšana.

Kā norāda finanšu eksperti, ja latu likmes paliks daudz augstākas par eiro likmēm, arvien vairāk cilvēku izvēlēsies ņemt kredītus eiro. Jau tagad ir vērojama šāda tendence.

AS «Hansabanka» vecākā analītiķe Liene Kūle norādīja, ka arī aprīlī turpinājās jau martā novērotā latu procentu likmju samazināšanās tendence. Tomēr RIGIBOR indeksu samazinājums vairs nebija tik iespaidīgs kā, piemēram, marta pirmajā nedēļā. Trīs un sešu mēnešu RIGIBOR indeksi, kas visbiežāk tiek lietoti kredītu procentu likmēs, aprīļa sākumā bija attiecīgi 2,99% un 3,19%, bet mēneša beigās — tikai 2,9% un 3,01%. Marta sākumā latu procentu likmes bija nesalīdzināmi augstākas — 3,67% un 3,71%.

Šā gada pirmajos mēnešos novērotā latu procentu likmju samazināšanās ir skaidrojama ar izmaiņām lata valūtas kursa mehānismā, proti, lata piesaiste eiro šā gada sākumā ir veicinājusi monetāro konverģenci — latu un eiro procentu likmju tuvināšanos.

Patlaban latu procentu likmes ir stabilizējušās. Latu likmes pārsniedz atbilstošā termiņa eiro likmes par 0,9 procentpunktiem, bet gada sākumā starpība bija vairāk nekā divi procentpunkti. Lai gan esošā procentu likmju atšķirība pieļauj vēl tālāku latu procentu likmju samazināšanos, visticamāk, tas prasīs laiku — patlaban latu likmju konverģences procesā ir iestājusies neliela pauze.

Kā norādīja eksperte, savukārt dolāru un eiro procentu likmes starpbanku tirgū bija visai stabilas. Ja martā dolāru sešu mēnešu ASV dolāra LIBOR indekss palielinājās par aptuveni 20 bāzes punktiem, tad aprīlī kāpums bija pavisam niecīgs — tikai divi bāzes punkti.

Eiro procentu likmes, kas jau ilgāku laiku ir ļoti stabilas, aprīlī nedaudz palielinājās, tomēr to strauju kāpumu nākamajos mēnešos neviens neprognozē, jo ECB nav noskaņota palielināt eiro bāzes procentu likmi.

Lai gan statistika par aprīlī izsniegto kredītu procentu likmēm vēl nav apkopota, visdrīzāk, tā uzrādīs kredītu pievienoto likmju samazinājumu, it īpaši mājokļu kredītu segmentā. Par to ļauj spriest aktīvās banku piedāvājumu kampaņas, ko veicina aktīvā konkurence banku starpā.

Vislielākais samazinājums kredītu procentu likmēs varētu būt latu mājokļu kredītos, jo to samazinājumu sekmē gan naudas tirgū notiekošais — RIGIBOR indeksu samazināšanās, gan arvien zemākas banku pievienotās likmes.

RIGIBOR (Riga Interbank Offered Rate) ir Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss, kas atspoguļo kotēšanas sarakstā iekļauto banku noteiktās vidējās latu naudas tirgus procentu likmes, par kādām šīs bankas piedāvā citām bankām latu resursus.

LIBOR (London Interbank Offered Rate) ir Londonas starpbanku kredītu procentu likmju indekss un parāda vidējo procentu likmi, par kādu bankas piedāvā citām bankām dolāru resursus Londonas starpbanku tirgū.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv