Pauniņš: Blakus uzbūvētā ēka nevarēja izraisīt lielveikala sagrūšanu

Apollo
111 komentāri

Blakus Zolitūdē iegruvušajam lielveikalam «Maxima» uzbūvētā daudzstāvu dzīvojamā ēka nevarēja radīt tādu spiedienu uz grunti, lai izraisītu lielveikala konstrukciju deformāciju, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja būvfirmas «Re&Re» valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš.

Pauniņš: Blakus uzbūvētā ēka nevarēja izraisīt lielveikala sagrūšanu

Foto: Gunita Kļava/LETA

«Tāpat kā lielveikala ēka, arī daudzstāvu dzīvojamā māja tika būvēta uz pāļu pamatiem. Dzīvojamā ēka tika būvēta uz garākiem pāļiem, un šie pāļu pamati tika izbūvēti līdz grunts slānim, kurš nes slodzi un notur šo ēku,» skaidroja Pauniņš.

Viņš uzsvēra, ka principā blakus sabūvētas ēkas nevar izraisīt vienas ēkas nogrūšanu, jo tā ir normāla būvniecības prakse. Arī projekta sadalīšana vairākās celtniecības kārtās ir daudzu attīstītāju izmantota metode, realizējot projektus.

Jau ziņots, ka būvinženieris Sergejs Meierovics norāda, ka papildus trim policijas izvirzītajām versijām par traģēdijas iemesliem lielveikalā «Maxima» Zolitūdē, kur dzīvību zaudēja vismaz 54 cilvēki, «ir ceturtā versija, un tā diemžēl laikam būs pati galvenā» - kļūdas ēkas konstrukcijā.

Katrai ēkai - veikalam un līdzās esošajai dzīvojamajai ēkai - ir divas galvenās sastāvdaļas - pamati un jumts. Blakus veikalam noliek nesamērojami smagāku jaunu celtni. Veikala pamatā ir plātne, ko tur kolonnas. Lielā māja, ko blakus steigā cēla, atstāj ietekmi uz grunti. Daudz smagāka būdama, šī ēka spiež blakus esošo grunti uz augšu.

«Tā ir elementārā fizika. Pietiek telpiskai, ar fermām un saitēm savienotai rāmja sistēmai vienā vietā izļodzīties, un panelis sāk slīdēt nost. Paneļa atbalsta laukums nav lielāks par 12 centimetriem. Panelis noiet lejā, un sākas brukšana. Sākas ķēdes reakcija, nostrādā domino princips. Ja konstrukcija būtu monolīta, būtu savādāk. Bet telpiskās, karkasa ēkās, saliekamajā variantā mazākā šūpošanās, mazākā kustība draud izjaukt konstrukciju,» skaidro Meierovics.

«Ziniet, jebkura versija patlaban ir jāpārbauda. Man nav informācijas par citām versijām, izņemot trīs policijas izvirzītās, tomēr versijas izsaka daudzi. Esam pateicīgi, ka ir šīs versijas, tas nozīmē, ka veikala sabrukšanas iemesls tiks atklāts,» Meierovica izvirzīto versiju komentēja Pauniņš.

Sabrukušais Zolitūdes lielveikals «Maxima» ar projekta otro kārtu - daudzstāvu dzīvojamo ēku - ir divi savstarpēji nesaistīti būvapjomi, līdz ar to blakus esošā ēka nevarēja radīt horizontālo spiedienu uz lielveikala jumtu, biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēra ēkas inženierprojekta autora SIA «HND grupa» īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets. «Tie ir divi atsevišķi stāvoši objekti, un starp tiem ir tikai deformācijas šuve, tāpēc daudzdzīvokļu ēka neietekmēja un neradīja spiedienu uz lielveikala ēku,» pārliecināts Sergets.

Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala «Maxima» griestiem, Zolitūdē bojā gāja vismaz 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Dzīvību zaudēja arī trīs ugunsdzēsēji.

Kopumā slimnīcās bija vērsušies 39 cilvēki, no tiem 29 pacientus slimnīcās nogādāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, bet desmit pēc palīdzības vērsās paši.

Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.12.2017
Ienākt apollo.lv