Pavasara vēstnesis - spināti

Apollo
0 komentāru

Daiļliteratūras grāmatās spināti allaž minēti kā lielais bērnu bieds, kas izskatās briesmīgi, garšo atbaidoši, bet obligāti jāēd, jo skaitās ļoti veselīgi. Zināmā mērā atbildība par bērnu mocīšanu ar spinātiem jāuzņemas šveiciešu psihologam Gustavam fon Bungem, kurš 19.gadsimta beigās bija izskaitļojis, ka spinātos ir ārkārtīgi daudz dzelzs, tāpēc tie – dziedi vai raudi – ir jāēd.

Pavasara vēstnesis - spināti.

Pavasara vēstnesis - spināti.

Foto: kursuzsauks.lv

Un tikai pirms neilga laiciņa zinātnieki iedomājās pārbaudīt šo teoriju un atklāja, ka godājamais psihologs savos aprēķinos ir krietni vien kļūdījies un nezin cik bērnu paaudžu ir spīdzinātas gluži veltīgi. Īstenībā spinātos ir ļoti daudz citu vērtīgu vielu – gan vitamīnu, gan minerālvielu, tāpēc agrā pavasarī, kad dārzos nekas cits zaļumveidīgs vēl neaug, ir īstais laiks ķerties pie šīm lapiņām un izbaudīt visos veidos – svaigā, vārītā, sautētā.

Patiesībā spināti ir garšīgi – to apgalvo daudzi, kuri neko nav dzirdējuši par briesmīgajiem nostāstiem. Vienīgi reizēm mulsina savdabīgā krāsa, kas piemīt termiski apstrādātiem spinātiem – tā ir tumši indīgi zaļa, pēc kuras tos nekļūdīgi var pazīt. Savukārt svaigas, jaunas spinātu lapiņas atgādina skābenes. Lielos vilcienos raugoties, izšķir maigos pavasara un vasaras spinātus, kurus mēdz ēst arī svaigus, piemēram, salātos, un spēcīgākos rudens un ziemas spinātus, kuri ir piemēroti vārīšanai. Jāteic gan, ka lielākā daļa ražas – ja vien tā nenāk no maza personiskā dārziņa – tiek izmantota iesaldēšanai.

Vecajās Eiropas Savienības valstīs viens iedzīvotājs gadā apēd vidēji 800 g spinātu, bet par jaunajām īstas skaidrības nav. Katrā ziņā Latvijā attieksme pret spinātiem ir visai vēsa – par to liecina kaut vai savītušās spinātu lapiņas veikalu plauktos. Iespējams, ka zināma daļa vainas jāuzņemas arī pārdevējiem, kas nezina ieteikt, ko ar šīm skābeņveidīgajām lapām iesākt.

Apiešanās ar spinātiem neprasa ne daudz laika, ne lielu pūļu. Tie rūpīgi jānomazgā un jāatbrīvojas no kātiem. Ja spināti paredzēti ēšanai svaigā veidā, tos sagriež vai saplucina tāpat kā parastās salātlapas, samaisa ar pārējām piedevām un pārlej ar eļļas un etiķa mērci.

Arī  spinātu sautēšanas laiks ir ļoti īss, parasti pietiek ar piecām līdz desmit minūtēm. Vienkāršākais sagatavošanas veids – nomazgātas, mitras lapas ieliek katlā bez šķidruma, katlam uzliek vāku un, ik pa laikam apmaisot, sautē, līdz lapas ir sakritušās. Tad pievieno garšvielas – sāli, maltus piparus, maltu muskatriekstu, ķiplokus, olīveļļu. Šādā veidā vislabāk saglabājas vairums vērtīgo vielu.

Lai iegūtu biezeni, svaigas lapas applucina ar verdošu ūdeni, pēc tam izspiež šķidrumu. Lapas sakapā un sablenderē, ja vēlas, pielej nedaudz izspiestā šķidruma, pēc tam papildina, piemēram, ar apceptiem sīpoliem, kausētu sviestu, krējumu vai kādu mērci. Ļoti iecienīta spinātu piedeva ir olas – svaigiem salātiem pievieno vārītu olu, bet sautētus vai biezeni pasniedz kopā ar vēršacīm un ceptiem kartupeļiem.

Svaigas spinātu lapas salātos labi garšo, papildinātas ar skābenēm, kresēm, lociņiem, savukārt no spinātiem, skābenēm, estragona un pētersīļiem gatavo garšīgu mērci. No garšvielām – bez tradicionālajiem maltajiem pipariem – spinātiem visvairāk pieskaņojas rīvēts muskatrieksts; to reizēm dēvē pat par spinātu garšvielu.

Agrāk valdīja vēl viens aizspriedums spinātu jomā – uzskatīja, ka spinātu ēdienu nekādā ziņā nedrīkst otrreiz uzsildīt, jo tas apdraud dzīvību. Tagad arī šis viedoklis ir nedaudz mainījies, proti, uzsildītu spinātu ēdienu nedrīkst dot maziem bērniem, bet pieaugušajiem nekas ļauns nenotiks. Iemesls šādam uzskatam ir spinātos esošais nitrāts, kas pārveidojas par nitrītu un tālāk – vēl kādās indīgās vielās.

Vēl jāpiebilst, ka spinātu sula ir viena no izteiksmīgākajām dabīgajām krāsvielām, ar ko iekrāso citus produktus, piemēram, makaronus, marcipānu, biezeņzupas, omletes. Savukārt Lieldienās ar spinātu sulu vai biezeni krāso olas zaļā krāsā.

  • Spinātu sacepums

500 g svaigu spinātu
100 g kazas siera
100 g rīvēta siera
4 ēdk. krējuma
2 ķiploka daiviņas
sāls, malti pipari

Spinātus nomazgā, nogriež kātus, liek katlā bez ūdens un sautē apmēram 10 minūtes. Tad notecina šķidrumu un spinātus liek 4 sacepumu veidnītēs. Pievieno sāli, piparus, sasmalcinātus ķiplokus, pārber kazas siera gabaliņus, rīvēto sieru un uzliek pa karotei krējuma. Veidnītes liek sakarsētā cepeškrāsnī, cep, līdz siers sāk brūnēt.

  • Spinātu mērce pastai

1 ēd.k. eļļas
1 sīpols
1 liela ķiploka daiviņa
300 g saldētu spinātu
malts muskatrieksts
sāls, malti pipari
100 ml saldā krējuma

Katliņā sakarsē eļļu, apcep sasmalcinātu sīpolu, ieliek saldētus spinātus un kausē. Tiklīdz spināti sāk kļūt mīksti, pievieno caur spiedi izspiestu ķiploku. Pieber garšvielas un uz lēnas uguns vāra pāris minūtes. Pielej krējumu un uzkarsē. Pasniedz ar pastu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ko zvaigznes sola šonedēļ?

Vairāk

Ko zvaigznes sola šomēnes?

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv