PB: Latvijā jāuzlabo patērētāju aizsardzība finanšu pakalpojumu jomā

Apollo
0 komentāru

Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi patērētāju aizsardzībā finanšu pakalpojumu jomā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti, veidojot diagnostikas pārskatu par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā, ko trešdien Rīgā prezentēja PB pārstāvji.

PB: Latvijā jāuzlabo patērētāju aizsardzība finanšu pakalpojumu jomā

Foto: Apollo

Pārskatā minēts - lai gan Latvija ir ieviesusi galvenos finanšu pakalpojumu tirgus regulēšanas principus, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību, ir nepieciešami uzlabojumi piecās jomās.

PB eksperti secinājuši, ka Latvijā ir jāstiprina atbildīgās institūcijas un informācijai, kas patērētājiem tiek sniegta, iegādājoties finanšu pakalpojumus, ir jābūt caurredzamai un saprotamai.

PB norāda, ka Latvijā ir jāuzlabo arī finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības prakse, jo īpaši - pārdošanas prakse, jāizveido arī efektīvs strīdu risināšanas mehānisms finanšu pakalpojumu jomā un jāievieš finanšu izglītības un patērētāju informēšanas programma, lai uzlabotu gan skolēnu, gan pieaugušo izpratni un zināšanas finanšu pakalpojumu jomā.

Pārskatā teikts, ka ir jāstiprina un jāefektivizē institucionālā infrastruktūra, kas nodrošinātu patērētāju aizsardzību. Pārskatā rekomendēts uzlabot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ekspertīzi tieši finanšu pakalpojumu jomā, atzīstot, ka ļoti svarīgs būtu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalsts, kā arī citu Eiropas valstu laba prakse. PB norāda, ka ilgtermiņā varētu tikt izveidota arī iestāde, kuras kompetencē būtu tieši patērētāju tiesību aizsardzība finanšu pakalpojumu jomā, jo šāda prakse ir pierādījusi savu efektivitāti daudzās valstīs, turklāt būtu jāizveido vai jāstiprina esošie finanšu pakalpojumu ombudi, kas efektīvi skatītu individuālos strīdus un sūdzības.

PB uzsver, ka patērētāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji tikai iegūtu, ja tiktu sniegta skaidra, patiesa, viegli saprotama un salīdzināma informācija, finanšu pakalpojuma izvēles un iegādes brīdī. Pamata informāciju par konkrēto finanšu pakalpojumu vajadzētu sniegt vienkāršā formā kā, piemēram, galveno faktu izklāsts, Standartizētā Eiropas patērētāju informācija, Eiropas Standartizētā informācijas lapa hipotekārajiem kredītiem, tādējādi patērētājiem būtu daudz vieglāk saprast un salīdzināt pakalpojumu cenas.

Tāpat finanšu pakalpojumu pircēji ļoti daudz iegūtu, ja pakalpojumu sniedzēji uzlabotu savu uzņēmējdarbības praksi un stiprāku pašregulāciju, kas balstās uz labi izstrādātiem nozaru labas prakses kodeksiem, kas ietvertu arī nozīmīgu lomu piešķirt tieši finanšu pakalpojumu tirdzniecības labai praksei. Pārskatā teikts, ka tāpat ir nepieciešama nebanku jomas licencēšana un labāka regulēšana. Savukārt, lai pārliecinātos par finanšu pakalpojumu pārdevēju godprātīgumu pakalpojumu piedāvāšanas un pārdošanas brīdī, jāievieš tā saucamā «inkognito pircēju» prakse uzraudzības institūcijās.

PB norāda, ka Latvijā ir jāuzlabo strīdu risināšanas process - sākot ar to, ka katram finanšu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu izveidot un darīt klientiem pieejamu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūru, standarta sūdzību veidlapas. Tāpat ilgākā laika posmā Latvijā vajadzētu arī domāt par iespējām izveidot finanšu ombuda institūciju, kas skatītu individuālas patērētāju sūdzības gadījumos, kad strīdus nav iespējams atrisināt, vienojoties ar finanšu pakalpojuma sniedzēju. PB atzīst - lai arī Latvijas Banku asociācijai un Apdrošinātāju asociācijai ir izveidoti savi ombudi, tajos izskatītais sūdzību skaits neliecina, ka tie būtu populāri vai iemantojuši patērētāju uzticību, tādēļ tie jāattīsta un jāstiprina.

Pārskatā par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā teikts, ka jāizveido un jāievieš patērētāju izglītības un informēšanas programmas gan skolas vecuma bērniem, gan arī pieaugušajiem, lai patērētāji varētu apzināties gan saistības, ko uzņemas, izvēloties finanšu pakalpojumus, gan izprast līguma noteikumus, gan arī apzināties finansiālus riskus, kas turpmāk ļautu izvairīties no neapdomīgas finanšu pakalpojumu izvēles un lielas parādu nastas. Tāpat PB norāda, ka ir svarīgi, lai iedzīvotāji mācētu veidot un plānot arī savas personīgās finanses un ģimenes budžetu. PB iesaka Latvijai veikt nacionāla mēroga mājsaimniecību pētījumu, lai noskaidrotu iedzīvotāju zināšanu līmeni par finanšu pakalpojumu un finanšu plānošanas jautājumiem, kas palīdzētu arī izveidot programmas un tās efektīvi ieviest.

PB eksperti klāsta, ka pēdējo 10 gadu laikā mājsaimniecības Eiropā, Ziemeļamerikā, Latīņamerikā un Āzijā ir atklājušas jaunu plaši pieejamu pakalpojumu - dažādus kredītus. No Rietumeiropas līdz pat Centrālāzijas austrumu krastam daudz mājsaimniecību ir uzņēmušās kredītsaistības, lai nodrošinātu mitekli, iegādātos mašīnu, kā arī kopumā uzlabotu dzīves līmeni. PB uzsver, ka diemžēl daudzos gadījumos tieši mājsaimniecību lielais kredītu slogs ir padarījis valstu ekonomikas tik uzņēmīgas un jutīgas pret globālo finanšu krīzi un Latvija ir viena no šīm valstīm.

PB arī atzīst, ka pēdējo 10 gadu laikā ir dramatiski pieaudzis Latvijas mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits - vidēji par 70% gadā laika posmā no 2004. līdz 2007.gadam. PB eksperti norāda, ka izsniegto hipotekāro kredītu daudzums vien ir pieaudzis no 8% no IKP 2003.gadā līdz 31% 2008.gadā, kas ir otrs lielākais jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Vislielākais mājokļa kredītu skaits piešķirts ārvalstu valūtās un ar mainīgo procentu likmi. Turklāt mājas un dzīvokļi ir ieķīlāti, ne tikai ņemot hipotekāros kredītus, bet arī patēriņa un kredītkaršu pakalpojumus. Diagnostikas pārskatā teikts, ka nekustamā īpašuma cenas pēdējo divu gadu laikā ir samazinājušās aptuveni par pusi pēc vairāk nekā dubulta kāpuma 2005.-2007.gados. Eksperti uzsver - tas skaidri norāda, ka pēdējos gados Latvijas mājsaimniecības uzņēmās ļoti augstu finanšu risku.

PB izstrādātajā pārskatā secināts, ka, neskatoties uz straujo patēriņa kredītu izplatību un popularitātes kāpumu, liela daļa Latvijas iedzīvotāju nemaz neiekļaujas šajā finanšu sistēmā - vidēji vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju nav pat bankas konta, norādīts, ka Kredītreģistrā iekļauta informācija tikai par 4% Latvijas iedzīvotāju, kuri sasnieguši pilngadību. PB arī uzsver, ka nedzīvības apdrošināšanas polises mājsaimniecībām veido pat mazāk nekā 1% no IKP.

Lai ieviestu pārskatā izstrādātās rekomendācijas un uzlabotu patērētāju aizsardzības situāciju Latvijā, PB kopā ar finanšu pakalpojumu uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām u.c. ir izstrādājusi rīcības plānu. Kaut gan tajā iekļautās aktivitātes tiek diskutētas, plāna galvenais mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā.

Trešdien Rīgā prezentēja PB izstrādāto diagnostikas pārskatu par patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā Latvijā. Pārskats Latvijā tika veikts saistībā ar ekonomiskās situācijas lejupslīdi un tiem izaicinājumiem, ar ko patērētāji ir saskārušies finanšu pakalpojumu jomā pēdējo divu gadu laikā, - pārlieku lielo parādu slogu, grūtībām segt savas kredītsaistības, banku, nebanku un citu iesaistīto finanšu pakalpojumu sniedzēju praksi, kā arī strīdu risināšanas kārtību, kas pieejama patērētājiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv