PCTVL kritizē valsts īstenoto «vēsturisko revīziju»

Apollo
0 komentāru

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) valstiskā līmenī pastiprinājušies «vēsturiskās revīzijas mēģinājumi», kas sabiedrībā raisa nervozitāti un rada arvien lielāku plaisu starp Latvijā dzīvojošo latviešu un krievu kopienām. Tā sestdien tika uzsvērts politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) ikgadējā pārskata konferencē Rīgā.

Vienlaikus PCTVL pārstāvji pauda gandarījumu par krievvalodīgo pārstāvniecību ES, neraugoties uz to, ka ES valdot dubultstandarti attiecībā uz krievvalodīgo tiesībām Baltijā.

Kā uzsvēra PCTVL līdere Tatjana Ždanoka, apvienība tagad darbojas jaunā kvalitātē — eiropeiskā mērogā. Par PCTVL progresu liecinot ne vien panākumi vēlēšanās, bet arī jaunu cilvēku pieplūdums. Ždanoka uzskata, ka PCTVL neuzvarēja pašvaldību vēlēšanās Rīgā tādēļ, ka kļuva «par sava reitinga ķīlnieci». Pirmsvēlēšanu laikā ticis uzsvērts, ka «PCTVL gan gūšot labu pārstāvniecību domē, bet ar ko tā ies koalīcijā?».

PCTVL kandidātu sarakstu esot vājinājis arī pilsonības atteikums Jurijam Petropavloskim.

Kā uzsvēra Ždanoka, Latvijā ir divkopienu sabiedrība un tāda pastāvēs vēl daudzus gadus. Abas kopienas jau ir sociāli strukturējušās, tāpēc arī abām kopienām izveidojies pilns politisko partiju spektrs. Vērtējot to kā pozitīvu tendenci, Ždanoka vienlaikus atzīmēja, ka kreisi — centriski orientētā PCTVL būs vadošais krievvalodīgo intereses pārstāvošais politiskais spēks, kas iestājas par sociāli orientētu ekonomiku un vides aizsardzību.

Jakovs Pliners savukārt uzsvēra, ka PCTVL nekad nav pievīlusi savus vēlētājus un tagad tos pārstāv arī ES. Pēc viņa teiktā, viena Ždanoka «Eiropā dod vairāk labuma savai valstij, nekā tai var nest ļaunumu pārējie astoņi Latvijas «eirodeputāti»».

«Pilsonība, valoda, skola» — tie ir pamatelementi, uz kuriem balstīta PCTVL darbība krieviski runājošās kopienas labā. Pliners solīja turpināt «pilsoniskās akcijas», noraidot jebkādus pieņēmumus, ka PCTVL varētu būt ekstrēmistiski tendēta savās nostādnēs un metodēs. «Mēs izmantojam parlamentāras un tiesiskas metodes, kā arī tiešas rīcības likuma ietvaros,» viņš uzsvēra.

Pliners norādīja, ka PCTVL strādājusi ne tikai pie politiskiem jautājumiem, bet pievērsusies arī sociālām problēmām. Viņš slavēja sava apvienības biedra Vladimira Buzajeva oratora spējas, kā arī kolēģa Nikolaja Kabanova publicistisko darbību, plašai auditorijai sniedzot ieskatu valdošās elites virtuvē.

Nikolajs Kabanovs savas uzrunas centrā lika krievu tautas ekspansijas jautājums. Viņš atgādināja, ka PCTVL Saeimas deputāti atturējās balsojumā par Eiropas konstitūciju. «Tas nozīmē pieklājīgu «nē», taču nevis «nē» Eiropai, kuras sastāvā ir arī krievu civilizācija, bet mēs sakām «nē» tai birokrātiskajai Latvijas eirointegrācijai, ko mums uzspiež valsts vara,» sacīja Kabanovs. «Mēs protestējam pret augstajām cenām, pret mūsu tautiešu, «gast arbaiteru» (viesstrādnieki — vācu val.), pazemošanu, pret to, kā pret Latvijas uzņēmumiem izturas Eiropā».

Pēc Kabanova teiktā, «Eirāzijas ģeopolitiskais masīvs objektīvi sevī iekļauj Krieviju».

«ES un Krievijas stratēģiskā savienībā ir murgs atlantistiem,» viņš sacīja. «Viņi riskē ar ģeopolitisku zaudējumu, tāpēc iestumjot ES vāji attīstītas, uz nacionālismu, rusofobiju un fašismu tendētas Austrumeiropas valstis, atlantisti cer […] atdalīt šīs valstis no Krievijas un vājināt vecās Eiropas valstis,» teica Kabanovs.

Viņš norādīja, ka dzīves līmenis pēc ES paplašināšanās kritās ne tikai Latvijā, bet visā ES. Savienības dibinātājvalstis var nobalsot pret konstitūciju, paralizējot ES darbību.

Gandrīz viens miljons krievu Latvijā — šāda precedenta nav ES un NATO valstīs, norādīja Kabanovs. Kaut arī Vācijā krievvalodīgo skaitliski ir vairāk, Latvijā viņiem ir daudz lielāka teikšana.

Runājot par Latvijas un Krievijas attiecību stiprināšanu, Kabanovs pauda solidaritāti tām Krievijas partijām, kas iestājas par «krievu superetnosa vēsturiskajām tiesībām». «Man un daudziem jums ir tuva un radniecīga partijas «Rodina» ideoloģija,» sacīja Kabanovs.

Viesojoties «Rodina» kongresos, Kabanovam radies iespaids, ka viņš atrodas Krievijas nākamo līderu vidū, kuri liks savai valstij «pacelties no ceļiem un no jauna iegūt pasaules virslielvalsts statusu».

«Mūsu uzdevums ir noturēties līdz brīdim, kad Baltijas krievvalodīgo politiskā, ekonomiskā, kultūras ietekme atkal kļūs par svarīgu faktoru,» viņš norādīja. Pēc viņa teiktā, vēsture pierādījusi, ka valstis, kas atrodas blakus Krievijai «sanitārajā kordonā» nevar attīstīties izolēti no Krievijas.

«Iestājoties ES, Latvija labprātīgi pārvērta savu nacionālo suverenitāti par fikciju — mums tas ir labi, mēs zinām, ko nozīmē dzīvot impērijā un mēs nebaidāmies tajā izšķīst, mums ir stingrs mugurkauls — mūsu valoda, pareizticīgā baznīca, mūsu vēsture un 1945. gada lielā uzvara,» sacīja Kabanovs.

Sanāksmē tika diskutēts par PCTVL darbības perspektīvām, tās stratēģiju un taktiku, kā arī pārvēlēta apvienības vadība.

Par partijas «Līdztiesība» līderi sestdien konferencē atkal tika ievēlēta Ždanoka, par partijas priekšsēdētāju — Buzajevs, bet par kasieri — Ilga Oziša. Partija BITE izvēlējās 15 valdes locekļus. Pirmā valdes sēde notiks 27. maijā, kad tiks izvēlēts valdes priekšsēdētājs.

Konferencē piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas brīvās alianses grupas priekšsēdētājs Ians Stjuarts Hadtons (Skotija), kā arī Krievijas Valsts domes deputāte Natālija Naročnicka (frakcija «Dzimtene») un Krievijas Valsts domes NVS lietu un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Čurovs. Bija ieradušies arī viesi no Igaunijas Krievu partijas, Lietuvas Krievu savienības un dažādām Latvijas sabiedriskajām organizācijām — Latvijas Krievu kopienas apvienotā kongresa (OKROL), Latvijas cilvēktiesību komitejas, veterānu biedrībām.

Kā LETA jau ziņoja, 2003. gada 24. novembrī partijas «Līdztiesība» un BITE («Brīva izvēle tautu Eiropā») nāca klajā ar paziņojumu, ka to institūcijas visos līmeņos turpmāk darbosies kā viena partija — PCTVL. Tika arī apgalvots, ka pārejas periodā, kamēr «Līdztiesība» un BITE konsolidēsies vienotā nacionālā partijā, tās «likuma ietvaros uzturēs formālas funkcijas saskarsmē ar valsti, savukārt visa publiskā politiskā darbība turpmāk tiks realizēta tikai PCTVL ietvaros un PCTVL vārdā».

PCTVL līdzpriekšsēdētāji ir Tatjana Ždanoka un Jakovs Pliners.

8. Saeimā PCTVL ir sešu deputātu frakcija, Rīgas domē PCTVL pārstāv deviņi deputāti, Eiropas Parlamentā no PCTVL ir ievēlēta Tatjana Ždanoka.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv