Pēc asām diskusijām atliek Jūras spēku komandiera atbrīvošanu

Apollo
0 komentāru

Otrdien valdība pēc asām diskusijām tomēr nolēma uz vienu nedēļu atlikt jautājumu par Jūras spēku komandiera jūras kapteiņa Aleksandra Pavloviča atbrīvošanu no amata.

Valdība nolēma Jūras spēku komandiera atbrīvošanu vēlreiz pārrunāt koalīcijas padomē.

Kā ziņots, diskusijas sākās līdz ar tieslietu ministra Mareka Segliņa (TP) pausto vēlmi valdības sēdē uzklausīt arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri ģenerālmajoru Juri Maklakovu un pašu Pavloviču. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) ierosinājuma jautājuma izskatīšana tika atlikta pēc pusdienas pārtraukuma, lai amatpersonas varētu ierasties uz valdības sēdi.

Valdības sēdē izcēlās asa vārdu pārmaiņa starp finanšu ministru Einaru Repši (JL) un tieslietu ministru Mareku Segliņu (TP).

Segliņš sacīja, ka būtu vēlējies, lai šodien sēdē būtu ieradies Maklakovs un pats Pavlovičs, jo viņi spētu sniegt atbildes uz jautājumu, vai cilvēks tiek noņemts no amata, jo viņš ir vainīgs kādos nodarījumos, vai «kādu citu iemeslu dēļ». Politiķis atgādināja, ka mīnu kuģu iepirkumi slēgti, valdību par to informējot. Saskaņojumus devušas arī iesaistītās ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Segliņš runājot pieminēja arī bijušos aizsardzības ministrus - Ģirtu Valdi Kristovski (PS) un Repši.

Savukārt Repše norādīja, ka lieta, saistībā ar kuru, iespējams, tiek atbrīvots Pavlovičs, saistīta nevis tieši ar mīnu kuģu iepirkumu, bet gan ar tehniskās dokumentācijas līgumiem, kuri slēgti, kad viņš vairs nav bijis ministrs. Lai arī Repše sacīja, ka viņš ļoti ciena Segliņu un viņa pārstāvēto partiju, ministrs uzsvēra, ka šis jautājums vakar saskaņots starp koalīcijas partneriem un nekādi iebildumi nav celti, tādēļ šodienas rīcība nav koleģiāla.

Diskusijā vēlāk iesaistījās arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), iebilstot, ka ministriem valdības informācijas sistēmā sniegtā informācija par Pavloviča atbrīvošanu no amata ir tehniska un neuzrāda patieso iemeslu - ministra Lieģa neuzticību Jūras spēku komandierim.

Maklakovs ieradās Ministru kabineta ēkā, taču žurnālistiem sacīja, ka viņš kā militārpersona publiski nekomentēs ministra Lieģa ierosināto Pavloviča atbrīvošanu no amata. Šis jautājums ar viņu ir pārrunāts, tomēr gala lēmums ir ministra kompetencē. Maklakovs uzskata, ka tehniskajiem ekspertiem jāvērtē noslēgtie līgumi, tomēr norādīja, ka nav iespējams nopirkt kvalitatīvu preci par zemu cenu un iegādātie kuģi ir atbilstoši to cenai. Tāpat Maklavkovs piebilda, ka minētie kuģi ir divas reizes piedalījušies NATO misijās, vienlaikus gan atzīstot, ka arī tur tie tikuši remontēti.

Atbildot uz jautājumu, vai par Jūras spēku komandieri varētu tikt apstiprināts bijušais Latvijas militārais pārstāvis NATO brigādes ģenerālis Raimonds Graube, Maklakovs sacīja, ka patlaban tiek lemts par jauno NBS struktūru un līdz 1.janvārim tai vajadzētu stāties spēkā. Tomēr par konkrētām personu rotācijām patlaban netiek spriests, jo vēl tikai tiekot izstrādāti amatu apraksti. Patlaban Graube iecelts par AM izpildsekretāru militārspēju attīstības jautājumā, sacīja Maklakovs.

NBS komandieris Maklakovs valdības locekļiem sacīja, ka Pavlovičs nav pieļāvis tik būtiskas kļūdas, lai viņu atbrīvotu no Jūras spēku komandiera amata. Lai arī, Maklakova vērtējumā, Pavlovičs ir pieļāvis kļūdas, viņam līgums bija jāparaksta saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu. Tāpat, pēc NBS komandiera teiktā, līgumu sagatavojusi Aizsardzības ministrija, tikai atsevišķos jautājumos konsultējoties ar Jūras spēku ekspertiem. Par Pavloviča palikšanu amatā iestājās arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), kura teica, ka komandierim piemērojamais sods ir neatbilstošs iespējamajam nodarījumam. Līdzīgu viedokli pauda arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP).

«Karavīrs izpilda pavēles,» Pavloviča rīcību raksturoja Maklakovs, kurš uzskata, ka nepieciešams veikt detalizētu dienesta pārbaudi, izvērtējot visas līguma sagatavošanas procesā iesaistītās puses. NBS komandieris gan nekonkretizēja, kuru toreizējo amatpersonu atbildība būtu jāvērtē.

Maklakovs bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu par turpmāko sadarbību ar aizsardzības ministru Lieģi. «Es nepiekrītu, bet, ja man ministrs saka, es izpildu, ko ministrs saka,» teica Maklakovs, piebilstot, ka nepildītu tikai pretlikumīgu rīkojumu. Taču savu viedokli viņš par šo jautājumu Lieģim paudis jau iepriekš.

Lieģis savukārt norādīja, ka saistībā ar notikušo ir jau noslēgušās divas dienesta pārbaudes - par kuģu iegādi un dokumentāciju. Ministrs uzskata, ka Pavlovičs nav aizstāvējis valsts intereses un pieļāvis nelietderīgu valsts līdzekļu tērēšanu. Tikuši pieļauti arī nelietderīgi komandējumi. «Te nav runa ne par kādām rakstura nesaskaņām,» uzsvēra aizsardzības ministrs. Vienu no pārbaudēm ierosinājis jau bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP). Pēc minētajām divām dienesta pārbaudēm un Pavloviča rīcības pēdējos mēnešos Lieģis vairs nevarot atbalstīt Pavloviča palikšanu amatā.

Arī pats Pavlovičs valdības sēdes laikā ministriem skaidroja izveidojušos situāciju. Viņš uzsvēra, ka divi no nopirktajiem kuģiem ir sertificēti pēc NATO standartiem, kas nebūtu noticis, ja tie būtu nekvalitatīvi. Tāpat Jūras spēku komandieris pilnībā nepiekrita, ka nebūtu aizstāvējis valsts intereses, norādot, ka viņam nav juridiskās izglītības un pats viņš neesot sagatavojis līgumu. «Jūras spēki godam un ļoti efektīvi veic savus uzdevumus!"

Sākotnēji valdībā tika rosināts balsot par Pavloviča atbrīvošanu no amata, taču vēlāk tika nolemts šo jautājumu apspriest koalīcijas partneru starpā un tad pieņemt lēmumu Ministru kabinetā.

Kā ziņots, rīkojums par Pavloviča atbrīvošanu no amata sagatavots pēc aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikuma. Saskaņā ar ministra priekšlikumu par Jūra spēku komandiera amata pienākumu izpildītāju līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko darbību paredzēts iecelt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba Personālsastāva departamenta priekšnieku jūras kapteini Rimantu Štrimaiti.

Komandiera pienākumu izpildītāju maiņa nodrošinās normatīvajos aktos noteikto uzdevumu sekmīgu izpildi Jūras spēkos arī turpmāk, ņemot vērā uzsākto pārbaudi par Jūras spēku rīcībā esošo «Imanta» klases mīnu kuģu pirkuma līguma izpildes un ekspluatācijas organizāciju un tehniskās dokumentācijas iegādes procesu, norāda rīkojuma projekta autors - Aizsardzības ministrija.

Pavlovičs Jūras spēku komandiera amatā iecelts ar Ministru kabineta 2004.gada 29.decembra rīkojumu. Saskaņā ar Militārā dienesta likumu virsnieks amatā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Ņemot vērā minēto, aizsardzības ministrs ierosina veikt izmaiņas Pavloviča dienesta gaitā.

Štrimaitis NBS dien kopš 1994.gada, kad bija Jūras spēku Dienvidu rajona komandpunkta operatīvais dežurants. Savu karjeru viņš veidojis pakāpeniski, no 2007.gada līdz pat šim laikam dienējis NBS Apvienotā štāba Personālsastāva departamenta priekšnieka amatā.

Augstāko militāro izglītību ieguvis Poltavas Augstākajā zenītraķešu kara skolā. Specializācija - radiotehnisko līdzekļu ekspluatācijas inženieris. Štrimaitis savas zināšanas papildinājis arī dažādos militāros kursos ārvalstīs. Viņš saņēmis arī daudz dažādu apbalvojumu.

LETA jau ziņoja, ka pēc atklātajiem būtiskajiem pārkāpumiem NBS Jūras spēku rīcībā esošo «Imanta» klases mīnu kuģu iepirkumā tiek izvērtēta arī Pavloviča rīcība, aģentūrai LETA apliecināja aizsardzības ministrs Imants Lieģis.

«Kā zināms, zivs pūst no galvas,» atzina ministrs. Lieģis sola, ka atbildīgās amatpersonas tiks sodītas, un šo jautājumu ministrs jau ir apspriedis ar NBS komandieri ģenerālmajoru Juri Maklakovu.

AM aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka Maklakovs pašlaik izvērtē, kādas soda sankcijas tiks izmantotas. Pēc Lieģa teiktā, šai pārbaudei jāseko disciplinārizmeklēšanai. Lieģis šodien pirms valdības sēdes, kurā tiks lemts par Pavloviča atbrīvošanu no amata, žurnālistiem sacīja, ka ir nepieciešams sakārtot Jūras spēkus un to vadību, kurā pēdējos gados bijušas «nepilnības un neskaidrības».

Tieši Pavlovičs parakstījis līgumu par mīnu kuģu iegādi, tādēļ, Lieģa vērtējumā, savā ziņā tā ir arī viņa atbildība.

Lieģis pirms jautājuma skatīšanas valdības sēdē to saskaņojis ar NBS vadību. Arī jaunais priekšnieks tiks izvēlēts, to saskaņojot ar NBS. Pēc Lieģa domām, jauno Jūras spēku komandieri varētu izraudzīties tuvāko trīs mēnešu laikā.

LETA jau ziņoja, ka aizsardzības ministrs uzdevis atbildīgajām AM amatpersonām izvērtēt iespējas civiltiesiskā kārtībā vērsties pret AM un NBS amatpersonām par nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu.

Lieģis arī lūdzis pārbaudes grupas atzinumu nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas pārstāve Ilze Leimane aģentūrai LETA sacīja, ka birojā par AM kuģu iepirkumu jau bija sākta pārbaude, pastāvīgi notiek arī sadarbība ar AM šajā jautājumā. KNAB ministrijas veiktās pārbaudes rezultātus izmantos savā darbā. Kriminālprocess šajā lietā pagaidām nav sākts.

Jau ziņots, ka pēc Lieģa 12.maija rīkojuma AM tika izveidota pārbaudes grupa ar mērķi veikt minēto mīnu kuģu pirkuma līguma izpildes un ekspluatācijas organizācijas pārbaudi, kā arī izvērtēt tehniskās dokumentācijas iegādes procesu.

Kā aģentūru LETA informēja AM Preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš, pārbaudes laikā tika konstatēti vairāki pārkāpumi NBS JS «Alkmaar» klases mīnu kuģu tehniskās dokumentācijas iepirkumā.

Līgums, kas bija noslēgts starp NBS JS un Nīderlandes Karaliskajiem Jūras spēkiem, neparedzēja tehniskās dokumentācijas iegādi latviešu vai angļu valodā - tātad tika nopirkta prece bez tās lietošanas instrukcijas lietotājam, proti, NBS JS saprotamā valodā, konstatēts pārbaudē.

No mīnu kuģu iegādes līguma noslēgšanas brīža 2005.gada 24.augustā līdz pirmajam rīkojuma dokumentam par tehniskās dokumentācijas iegādi angļu valodā bija pagājis viens gads un divi mēneši.

Tehniskās dokumentācijas iegādes procedūru 580 000 eiro (407 626 latu) apmērā tika uzdots veikt amatpersonām, kurām nav pieredzes starptautisku iegāžu organizēšanā un atbilstošu angļu valodas zināšanu.

«Tirgus izpēte netika veikta, netika izvērtēts līgumcenas pamatojums. Iepirkuma process noticis formāli, netipiski īsā laikā, nav izmantotas tiesības pieaicināt ekspertus. Iepirkuma līgums izstrādāts nepilnīgi un pavirši. NBS rīcībā nav pieņemšanas-nodošanas akta preces tehniskajai dokumentācijai angļu valodā 580 000 eiro vērtībā. Preces piegāde nav notikusi atbilstoši līguma nosacījumiem,» konstatēts pārbaudē.

AM atzīmē, ka ir pamatotas šaubas par iegādātās kuģu tehniskās dokumentācijas angļu valodā autortiesībām. Nav pārbaudīta katras iegādātās tehniskās dokumentācijas vienības atbilstība uz kuģiem esošajam tehniskajam nodrošinājumam.

Iepazīstoties ar AM pārbaudes grupas ziņojumu, aizsardzības ministrs arī lūdzis izvērtēt iespēju vērsties tiesā pret šīm atbildīgajām amatpersonām.

LETA jau ziņoja, ka līgums starp Latvijas un Nīderlandes aizsardzības ministrijām par piecu «Alkmaar» klases mīnu meklētāju kuģu iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem tika parakstīts 2005.gada 24.augustā. Viena kuģa izmaksas ir astoņi miljoni latu.

Lieģis jūnijā, vizītes laikā Turcijā tiekoties ar Nīderlandes aizsardzības ministru Eimertu van Midelkopu, panācis mīnu kuģu iegādes nosacījumu maiņu. Sarunas laikā amatpersonas apsprieda Latvijas un Nīderlandes noslēgto līgumu par piecu mīnu kuģu iegādi un iespējas tā nosacījumu maiņai.

Lieģis sarunas laikā norādīja, ka Latvijas ekonomiskās situācijas dēļ finansējums aizsardzībai ir samazināts vairāk nekā par trešo daļu, salīdzinot ar pagājušā gada izdevumiem. «Esošajā situācijā Latvija ir piedāvājusi Nīderlandes Aizsardzības ministrijai pārskatīt maksājumu grafiku par mīnu kuģiem. Esmu gandarīts, ka Nīderlandes kolēģis ir piekritis iepriekš panāktajai vienošanās par maksājumu termiņu maiņu, kas samazinās finanšu slogu aizsardzības sistēmā,» norāda Lieģis.

Tāpat amatpersonas apsprieda iespēju izdarīt izmaiņas Latvijas un Nīderlandes līgumā par mīnu kuģu iegādi, atsakoties no viena kuģa pārņemšanas Latvijas Jūras spēku rīcībā. «Sakarā ar to, ka piektais mīnu kuģis Latvijai netika piegādāts savlaicīgi līgumā paredzētajā termiņā, Latvijas Aizsardzības ministrija informēja Nīderlandes pusi, ka Latvija atsakās no šī kuģa līgumā paredzētajā kārtībā,» informēja Lieģis.

Ņemot vērā iepriekš vairāku piegādāto kuģu neapmierinošo tehnisko stāvokli, ministrs ierosināja Nīderlandes pusei atdot atpakaļ arī vēl vienu iepriekš saņemto kuģi. Nīderlandes aizsardzības ministrs solīja pievērst padziļinātu uzmanību Latvijas puses iebildēm par kuģu piegādes laikā novērotajiem sarežģījumiem. Sarunas šajā jautājumā tiek turpinātas abu valstu AM ekspertu līmenī.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv