Pēc cītīgās uzstāšanās svētku dalībniekiem šodien pienākas brīvdiena

Apollo
8 komentāri

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku dalībniekiem šodien pienākas brīvdiena, tā iepriekš nolēma Saeimas deputāti, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā.

Pēc cītīgās uzstāšanās svētku dalībniekiem šodien pienākas brīvdiena

Foto: Dziesmu un deju svētki, All Rights Reserved

Likumā noteikts, ka brīvdiena pienāksies šogad notiekošo svētku dalībniekiem, kuri būs vērsušies ar iesniegumu pie darba devēja.

Svētku dalībniekam līdz 15.jūlijam darba devējam bija jāiesniedz Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopija, uzrādot oriģinālu. Svētku dalībnieka nodarbināšana attiecīgajā brīvdienā būs iespējama Darba likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos. Darba devējam būs tiesības prasīt, lai darbinieks, kurš kā svētku dalībnieks izmantojis brīvdienu, šajā laikā nenostrādātās stundas nostrādā citā laikā.

Likumā par pienākumu noteikts Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu pārdomātu risinājumu brīvdienas piešķiršanai turpmāko Dziesmu svētku noslēguma dienā un nākamajā dienā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vēlas, lai turpmāk pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma brīvdiena būtu nodrošināta ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā.

Kā ziņots, iepriekš 6.jūnijā Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, paredzot, ka uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem dienu pēc noslēguma - 8.jūliju - noteiktu par atpūtas dienu un to pārceltu uz šā gada 23.novembri. 6.jūnijā atbalstītā versija paredzēja brīvdienas noteikšanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai svētku dalībniekiem, taču pret to iebilda uzņēmēji.

Latvijas Nacionālā centra direktore Dace Melbārde iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka svētku rīkotāji ir gandarīti par kompromisa risinājumu, jo dalībnieki ir pelnījuši šo brīvdienu. Svētku dalībniekiem ir jāiztur liela slodze, proti, kora dziedātājiem ir divi ģenerālmēģinājumi, noslēguma koncerts, svētku gājiens, bet dejotājiem - ģenerālmēģinājums, četri koncerti un svētku gājiens.

«Šis Saeimas lēmums iezīmē ceļu uz nākotni, un ceram, ka nākamajos svētkos pirmā darba diena pēc svētkiem būs brīvdiena visiem,» pauda Melbārde.

Jau ziņots, ka Dziesmu un deju svētkos šoreiz piedalījās 40 600 dalībnieki no dažādām pasaules vietām. Absolūts dalībnieku līderis svētkos bija dejotāji, jo šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi. Korus svētkos pārstāvēja 388 kolektīvi, bet trešajā vietā skaita ziņā bija vokālie ansambļi - 224 kolektīvi.

Rekordliels šogad bija ārvalstu latviešu skaits - kopumā uz Rīgu atbrauca 1300 dalībnieki no dažādām latviešu kopienām ārvalstīs. Tāpat svētku rīkotājiem izdevās piesaistīt 96 mazākumtautību kolektīvus.

Nedēļas garumā Rīgā kopumā notika 62 pasākumi, no kuriem 21 bija maksas pasākums, bet 41 - bezmaksas pasākums.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ko zvaigznes sola šonedēļ?

Vairāk

Ko zvaigznes sola šomēnes?

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv