Pededzes ielejā, iespējams, ļaunprātīgi dedzināti dižozoli

Apollo
0 komentāru

Pededzes lejteces dabas liegumā, iespējams, ļaunprātīgi ir sadedzināti vairāki divsimt trīssimt gadu veci dižozoli, šodien ziņo laikraksts «Diena».

Vides eksperti uzskata, ka koki dedzināti mērķtiecīgi, jo paši tie aizdegties nevarēja. Tagad koki iet bojā, un dabai nodarītais kaitējums ir neatgriezenisks, jo kopā ar kokiem aizgājušas bojā daudzas retas dzīvnieku un augu sugas.

Madonas reģionālās vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Stopko sola kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ekspertu desmit dienu laikā noskaidrot aizdegšanās cēloņus. Pēc ekspertu slēdziena saņemšanas pārvalde ar iesniegumu var vērsties policijā.

Maz ticams, ka koki aizdegušies, dedzinot kūlu, tomēr šādu iespēju nevar noliegt, spriež VUGD Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Vijars Griķis. Par to, ka aizdegšanās nav bijusi nejauša, liecina kaut vai tas, ka kokiem stumbrs sadedzis, sākot no saknēm. Koki pļavā aug izklaidus, liesmas no viena koka uz citu pārsviesties nevarēja.

Pļava ir ūdeņaina, un prauls koka serdē mitrs, tāpēc, visticamāk, koki pirms aizdedzināšanas aplieti ar viegli uzliesmojošu vielu, uzskata Latvijas Dabas fonda projektu vadītājs Ainārs Auniņš.

Pirmos piecus sadegušos kokus Pededzes lejtecē, kas gandrīz nav mainījusies kopš laikiem, kad Latviju iekaroja krustneši, nejauši atrada Entomoloģijas biedrības priekšsēdētājs Dmitrijs Teļnovs. Pēc divām dienām vēl četrus līdzīgi dedzinātus kokus atklāja Auniņš.

Vietējie stāstot, ka upes tuvumā ne pirmo reizi atrasti vairāk vai mazāk apdeguši ozoli. Daukstu pagasta padomes priekšsēde Sandra Duļbinska par notikušo ir neizpratnē. Arī iecirkņa policistam Normundam Koricam par bojātiem kokiem vietējie nav sūdzējušies.

Zemes īpašnieks Normunds Mazūrs laikrakstam stāsta, ka dedzinātus ozolus pamanījis jau pērn. Sākumā nodomājis, ka iespēris zibens, bet, kad citi zemes īpašnieki stāstījuši ko līdzīgu, sapratis, ka tā ir ļaunprātība. Viņš lepojies ar skaistajiem kokiem, kas tagad iet bojā.

«Nodarīts trīskāršs ļaunums — dedzināšana notikusi dabas liegumā, iznīcināti vairākus simtus gadu veci koki un aizsargājamas kukaiņu sugas, kas tajos mitinās,» rādot mirušos, nomelnējušos kokus ar vēl zaļojošajām lapām, skaidro Teļnovs.

Dabas liegums pašvaldības teritorijā ir mazapdzīvots, visbiežāk upes lejtecē uzturoties makšķernieki un tūristi. Mežonīgajā vietā īpašas pārbaudes netiek veiktas, koki nav inventarizēti, tāpēc ļaundari varējuši darboties netraucēti, spriež Auniņš. Paši zemes īpašnieki dedzināšanai nav pievērsuši pietiekamu uzmanību. Ierobežojumi aizsargājamās dabas teritorijās, ko nosaka likums, vairāk ir rekomendējoši, jo noķert un sodīt vainīgos izdodas reti.

Ja viens dižozols aiziet bojā, mirst vesela ekosistēma, teic Auniņš. «Uz viena koka mīt tūkstošiem mazu, nemanāmu zvēriņu. Teiciens «Nocērt koku — izkauj cilti» precīzi raksturo dižkoku nozīmi.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv