Peiners: Jāizvēlas labākais karjeras turpinājums Attēlu galerija Intervija

Apollo
20 komentāri

Iespējams, Žaņa Peinera vārds Latvijas sporta līdzjutējiem ir mazāk zināms kā, piemēram, Kristapa Valtera, taču Peinera karjera arī varēja virzīties uz augšu, ja vien ceļā nestāvētu veselība. Tas, vai Žanis būtu sasniedzis Valtera apgriezienus, ir cits stāsts, tomēr jāatzīst, ka «Latvijas Universitātes» komandas līderim talanta un meistarības netrūkst. Par sevi viņš šosezon licis runāt vairākkārt, tādēļ «Apollo» gāja runāt ar viņu.

- Tu šosezon divas reizes esi atzīts par mēneša labāko spēlētēju. Jāsāk domāt, kad pēdējo reizi šāda situācija Latvijas basketbola līgā bijusi...

- Patīkami, ka šāds tituls ir piešķirts divas reizes, bet neuzskatu, ka šajos abos mēnešos esmu bijis labākais. Sekmīgāk gāja komandai un šī nominācija ir tās nopelns. Iespējams, ka citās komandās tajos mēnešos līderi nenospēlēja labi.

- Vēlāk pret «Barons kvartāls» tika gūta svarīga uzvara, kas principā komandu ieveda play-off izcīņā. Šajā spēlē tavā rēķinā šīs sezonas LBL rezultativitātes rekords – 39 punkti.

- «Izvilkām» to maču, var teikt, ka izšķirošs. Atspēlējāmies no -14, uzvara deva pārliecību pār saviem spēkiem. Tas ir tas, kas vajadzīgs pirms izlsēgšanas spēlēm.

- Pēc gūtajiem punktiem, spēles stila un tava demonstrētā snieguma tevi varētu dēvēt par profesionālu basketbolistu, bet laikam jau LU tomēr ir amatieru komanda. To droši vien apstiprina arī fakts, ka pienācīgu atalgojumu nesaņemat.

- Noteikti, ka citās komandās es diez vai tik daudz punktu varētu iemest, taču neuzskatu, ka esam amatieri, jo trenējamies divas reizes dienā. Jā, atšķirība ir algās. Varbūt visi netiek no rītiem uz treniņiem, bet daļa apmeklē divreiz dienā. Ar to pietiek, komanda labi spēlē un uzskatu, ka no pārējiem daudz neatpaliekam.

- Ar ko skaidro savu sekmīgo spēli LU rindās?

- Noteikti jāizceļ tas, ka trešo gadu spēlēju šajā komandā un otro pie šī trenera, viņš zina manas stiprās puses un arī pārējie komandas biedri man uzticās. Ir mums kombinācijas, kuras jau vairākus gadus pielietojam, viens otru jūtam laukumā. Arī pats individuāli treniņos strādāju un esmu progresējis. Jāsaka paldies trenerim, ka ar mani individuāli daudz strādā, tas viss kopā rada pozitīvu ainu.

- Neesi domājis virzīties uz augšu, pats apsver vispār šādu soli? Zinot tavas veselības problēmas, varbūt pagaidām LU ir tava īstā vieta.

- Uzskatu, ka esmu tur, kur man jābūt, bet nākamgad, kad bakalaurs būs iegūts, centīšos spert nākamo  soli un pamēģināt spēlēt augstākā līmenī. Trīs gadi šajā komandā jau būs aizvadīti un jāmēģina ielekt pēdējā vilcienā.

- Lasīju, ka tev nepatīk frāze: «Žani, nokārto!» Pastāsti nedaudz sīkāk, kā radās šis teiciens.

- Kad biju kapteinis, visi jautājumi, ar kuriem jāgriežas pie trenera, tika uzticēti man.

- Es biju domājis, ka tas ir saistīts ar spēli, kad tev jāiemet kāds trejacis, jāatnes uzvara vai tamlīdzīgi.

- Ne gluži. Ir arī bijušas epizodes, kad esam uzvarējuši kādu spēli vai atspēlējušies no mīnusiem un džeki uzmundrina mani, bet tas teiciens vairāk gan radies saistībā ar komunicēšanu ar treneri.

- Pērn tev sanāca ar Latvijas otro izlasi uzspēlēt turnīrā Ķīnā. Kādas atziņas par šo turnīru un ko tu ieguvi?

- Toreiz bija beigušies izslēgšanas mači un bija diezgan grūti, jo biju bedrē. Sekoja arī garš pārlidojums. Pirmās piecas spēles man neizdevās, neiemetu savus metienus un fiziski biju vājš. Iespēlējos un pēdējos mačos jau nospēlēju tā, kā vēlējos. Nevarēja gan saprast, cik augsts tas līmenis bija, bet visi mači gāja līdzīgi un tā noteikti nebija viegla pastaiga. Vairākos mačos bija asumi, kārtīgs veču basketbols. Noteikti man tas nāca par labu, bet kā jau teicu, turnīrs notika pēc sezonas un bija fiziski grūti sevi parādīt.

- Izlases sakarā treneris Ainārs Bagatskis ar tevi ir runājis? Ir bijuši kaut kādi mājieni?

- Nē, nekādu sarunu nav bijis.

- Bet taču neatteiktos pievienoties kandidātiem?

- Protams, ka neatteiktos, gribētu pamēģinat patrenēties, vismaz sākumā ar lielāko daļu no kandidātiem un tālāk jau viss no manis būs atkarīgs.

- Sabiedrībā runā, ka tavs potenciāls un prasmes ļauj sevi augstā līmenī apliecināt.

- Ceru, ka to sanāks šovasar pierādīt pret nopietniem vīriem un gribētu aizķerties komandas divpadsmitniekā. Ja ne tur, tad vismaz ilgāk patrenēties ar izlasi.

- Pastāsti, kad īsti tev sākās sirdsdarbības problēmas. Pieņemu, ka daudzi nemaz nezina, ka tev veselība liegusi spēlēt nopietnā līmenī.

- U-16 izlasē pēdējā pārbaudes spēlē bija sirds pārsitieni. Ārsts pārbaudīja un teica, ka ritms ir ļoti slikts un viņi negrib riskēt. Tajā momentā nedomāju par sirdsdarbību, bet satraucos, ka netiku izlasē. Teica, ka būtu spēlējis, ja nebūtu šo problēmu. Pakāpeniski šīs problēmas atkārtojās, apmēram četras reizes gadā.

- Spēļu laikā vai arī ikdienā?

- Arī ikdienā, spēlēs un treniņos, dažādās situācijās. Arī U-17 izlasē sirds dēļ netiku sastāvā un tā katru vasaru bija. Arī pie gadu vecākiem. Viens no nopietnākajiem brīžiem bija Valmierā, kad nometnē ierados ar nokavēšanos. Jau otrajā dienā uzreiz «izsitās» un aizveda uz slimnīcu un sirds ilgu laiku nesitas atpakaļ rimtā, apmēram četras, piecas stundas. Tas laikam ilgākais laika posms bijis, kad bijušas sirds problēmas. Vēlāk ar laiku šie pārsitieni ir mainījušies, sajūtas ir mainījušās, taču tagad ir pavisam citādāk nekā sešpadsmit gadu vecumā. Tagad mēģinu pārsitienus nokontrolēt. Ja man arī sadzīvē dažreiz sanāk, tik un tā nebaidos spēlēt.

- Bet šis ir viens no iemesliem, kāpēc tu nepaliki «VEF Rīga» sastāvā. Vari precizēt?

- Bija pārbaudes un ārsti pateica, ka spēlēt nav ieteicams, bet slodzes vajag samazināt līdz 50-60 procentiem. Tobrīd «VEF Rīga»  ģenerālmenedžeris bija Valdis Valters un viņš pateica, ka baidās uzņemties atbildību, tādēļ labāk, lai mācos. Mēģināju tikt vēlāk «Barons» rindās, kad to trenēja Uvis Helmanis. Arī viņš sabijās par manu veselības stāvokli, kad uzzināja par manām problēmām. Notrenējos nedēļu, bet, acīmredzot,  klubs baidījās uzņemties atbildību. Varēju iet uz LBL2 pie trenera Ziedoņa Jansona, bet trāpījās variants ar «Latvijas Universitāti».

- Bet, ja patlaban trenējies divas reizes dienā, tad laikam veselības stāvoklis tev ļautu atgriezties «VEF Rīga» vai, piemēram, «Ventspils» līmenī?

- Es ceru, ka jā. Varbūt katrā treniņā ar 100 procentiem nestrādāju, bet visus uzdevumus mēģinu izpildīt. Katrā gadījumā vēlētos pamēģināt.

- Kuram basketbolam seko līdzi – NBA vai Eiropas?

Jau no mazām dienām sekoju NBA, Eiropas basketu maz skatos. Interesē, kas notiek NBA, skatos spēles un apskatus, bet Eirolīgā šad tad paskatos rezultātus tikai. Rēzeknē ir kanāli, aizbraucu un paskatos spēles, bet Rīgā nav man šādu kanālu, kur vērot mačus.

- Tā ir taisnība, ka esi nodarbojies ar grieķu-romiešu cīņu?

- Jā, bet mēnesi vai divus.

- Kādēļ neturpināji?

- Mans brālis bija labs grieķu-romiešu sportists, viņš mani ieteica tur, pazinu arī treneri, taču secināju, ka tas tomēr nav priekš manis. Nepieciešama lokanība, es esmu gara auguma un jabūt spēcīgām rokām. Nebiju sliktākais tur, bet man nepatika, vēlāk uz skolu atnāca basketbola treneris, kurš mani pasauca uz basketbolu. Sākumā mēģināju abus sporta veidus apvienot, tomēr paliku pie basketbola.

- Cik gados uz Rīgu atbrauci? Ja nemaldos, tevi pasauca Guntis Šēnhofs (BS «Rīga» direktors).

- Jā, Šēnhofs. Pēc desmitās klases, tiko bija palikuši 18 gadi. 11. un 12. klasi nomācījos 49. Vidusskolā. Bet es jau vairākus gadus braukāju uz EYBL turnīriem ar «Rīga/Pols» komandu. Nomainījās treneris, atnāca Jansons pie A vecuma grupas un divus gadus tur nospēlēju. Tad sekoja «Vefiņš» un tagad universitātes komanda.

- Kādi ir tuvākie mērķi basketbolā?

- Sākumā gribētos pēc iespējas ilgāk play-off sēriju paturpināt [ patlaban LBL 1/4 finālā finālā pret «Valmiera» 1-1], tad labprāt patrenētos ar izlases kandidātiem un skatītos, ko tālāk darīt. Jāizvēlas būtu labākais karjeras turpinājums. Iespējams, ka ar Šēnhofu aprunāšos, jo viņš man vienmēr devis pareizo padomu. Mērķis? Gūt prieku no tā, ko daru un mēģināt tikt augstākā līmenī, paskatīties, cik tālu varētu aiziet.

- Es no savas puses varētu tev teikt, ja satikšu Bagatski, aizlikšu par tevi vārdu. Līdz viņam par tevi informācija noteikti aizies.

- Paldies. Gan jau viņš seko play-off spēlēm kaut kādā veidā līdzi. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv