Pensionāre: cerēju, ka mani aicinās atpakaļ darbā

Apollo
0 komentāru

Pagājušā gada vasaras pirmā puse lielam skaitam pensionāru bija neziņas pilna – samazinās pensiju par to, ka vēl papildus tai saņem algu, vai nesamazinās, iet prom no darba un palikt tikai uz pensiju, vai turpināt strādāt un saņemt tikai nelielu daļu no pensijas. Kad tomēr kļuva skaidrs, ka strādājošajiem pensionāriem ieturēs pensiju, vairāki tūkstoši darbu pameta un nolēma iztikt tikai ar pensiju.

Pensionāre: cerēju, ka mani aicinās atpakaļ darbā

Foto: Lita Krone/LETA

Portāls «Apollo» nolēma noskaidrot, kā kopš pensiju ieturēšanas klājies pensionāriem un iztaujāja pensionāri, kura nolēma turpināt palikt darbā un pensionāri, kura nolēma iztikt tikai no pensijas.

«Līdz pēdējam cerēju, ka tā ir kļūda»

Silvija paralēli pensijai strādāja arī valsts iestādē un nolēma, ka darbu nepametīs. «Tas bija ļoti grūts un drūms laiks. Līdz pēdējam īstenībā cerēju, ka tā ir kļūda, jo pirms tam politiķi televīzijā bija apsolījuši pensionārus neaiztikt. Bet tad pēkšņi - domas mainās un paziņo, ka nevis ietaupīs uz sevi, uz ierēdniecību, bet uz mums. No vienas puses, biju priecīga, ka naudu nenoņēma no jaunajiem cilvēkiem, jo viņiem varbūt šo naudu vajag vairāk nekā mums, pensionāriem. No otras puses, tomēr jutu mazliet aizvainojumu, jo ne jau es strādāju aiz gara laika, bet tāpēc, ka man bija nepieciešama šī nauda, lai izdzīvotu,» atmiņās par pagājušā gada vasaru dalās Silvija.

Viņa atklāj, ka tā saucamajos treknajos gados viņa strādājusi trīs vietās un tad viņas ienākumi mēnesī bijuši 320 lati – viņai tas esot bijis pietiekami, varēja pat reizi gadā aizbraukt uz tuvējām ārzemēm – Poliju, Zviedriju, Čehiju.

Lēmumu par neiešanu prom no darba palīdzējusi pieņemt krustmeita. «Viņa man teica: «krustmāt, ko tu viena iesāksi dzīvoklī! Paliksi tikai traka. Strādā, cik ilgi veselība ļauj. Gan jau tās pensijas atgriezīs.»». Izvēli palikt darbā viņa nekad nav nožēlojusi, jo ir vientuļā pensionāre, turklāt vienmēr bijusi aktīva. Turklāt samazināti ienākumi nozīmē to, ka vairs nekur nevar aizbraukt ciemos, bet zaudēt darbu – tas nozīmētu tikt atrautai no ārpasaules. «Manā vecumā jau to nevar atļauties - jāspirinās, kamēr vēl var,» viņa noteic.

Bez pensijas samazināšanas, iestādē, kurā Silvija strādā, tika arī ievērojami samazināta alga. Finansiālajā izteiksmē alga bija vēl mazāka nekā vienkārši pensija.

«Jāsaka, ka tik straujš ienākumu sarukums mani motivēja pārdomāt daudzas lietas. Piemēram, ļoti rūpīgi izvērtēt, ko es varu atļauties pirkt veikalā. Centos nopirkt tādus produktus, kas pietiktu vairākām ēdienreizēm. Vārīt zupas, jo tas sanāca lētāk un ilgākam laikam. Šokolādi un konfektes nomainīju ar rudenī konservētām plūmēm un āboliem. Bet pats trakākais jau ir zāles,» atklāj pensionāre.

Grūtākais bija, kad pienāca apkures sezona, jo lielākā ienākumu daļa aizgāja komunālajos maksājumos un dzīvošanai palika vien 2-2,5 lati dienā. Bet Ziemassvētkos bija pavisam neērti – nevienam pat dāvanas nevarēja atļauties.

Dienu, kad satversmes tiesa paziņos lēmumu, Silvija ļoti gaidījusi un jau iepriekš priekšnieku brīdinājusi – ja tiesa tomēr pieņem lēmumu par labu valstij, lai tomēr viņas vietā darbā pieņem kādu citu. Tomēr īstais prieks būs tad, kad tā nauda tiešām būs saņemta.

«Atvainošanos no valsts vīriem mēs bijām sen pelnījuši. Mēs tomēr negājām, nedemolējām pie Saeimas. Klusējot visu pacietām,» teic Silvija.

Jautāta, vai dzīve uzlabosies pēc tam, kad atkal varēs saņemt pilnu pensiju un paralēli strādāt, viņa apgalvo, ka protams, būs vieglāk izdzīvot. Tomēr tie nebūs ne tuvu tik lieli ienākumi kā pirms gada.

«Ar draudzenēm esam jau izdomājušas, ko darīsim, kad aprīlī izmaksās ieturēto pensiju - dosimies paceļot pa Latviju. To ceļošanu gan negribas atmest!» apņēmības pilna ir Silvija.

«Pie manis atnāca ar Goda rakstu un puķu pušķi»

Biruta līdz pensiju ieturēšanai bija novadpētniecības muzeja vadītāja – tas viņai bija darbs nevis naudas dēļ, bet gan sirds darbs. Konsultējoties ar novada domes vadību, viņa nolēma, ka jāiet prom no darba un jāiztiek no pensijas.

«Konsultējoties ar pagasta vadību, man teica, ka nav izdevīgi palikt šajā darbā un tādu lēmumu arī pieņēmu. Vienu dienu zvanīja no novada domes un teica, lai atvedu muzeja atslēgas. Atnāca novada vadība, iedeva Goda rakstu, puķu pušķi un paņēma muzeja atslēgas,» stāsta Biruta.

Tomēr par garlaicību pēc aiziešanas no darba viņa nevar sūdzēties. Tā kā Biruta dzīvo privātmājā, tad visu vasaru un rudeni bija aizņemta ar dārza darbiem. Tāpat datorā jāsaraksta pērnā gada sākumā aizsaulē aizgājušās mammas jaunības dienās rakstītās vēstules un dienasgrāmatas – lai nepazūd tā laika liecības. Visvairāk gan viņa gaida piektdienas, kad atbrauks mazbērni. «Pa šo laiku esmu iemācījusies trīs svešvalodas- riet, ņaudēt un čivināt,» ironizē pensionāre.

Ar iztikšanu gan ir grūtāk – ja agrāk pensija kopā ar darba algu bija nedaudz vairāk par 300 latiem, tad aizejot no darba, palika tikai pensija -180 latu. Nomaksājot telefonu, komunālos maksājumus un nopērkot zāles, pāri paliek 40 latu, ar ko jānopērk pārtika un jāsakrāj malkas kravai, lai ir ar ko māju kurināt.

Sagaidot Satversmes tiesas spriedumu, viņu pārņēmusi garīga tukšuma sajūta. Neesot jau zināms, no kura stūra nāks atpakaļ kaut kas.

Taču Biruta ļoti gaidījusi, ka viņu aicinās atpakaļ darbā uz muzeju. «Ļoti, ļoti mīlēju šo darbu, Biju domājusi, ka esmu vajadzīga,» viņa atzīst. «Tomēr saproti, ka nevienam neesi vajadzīgs,» viņa turpina. Tajā pašā laikā viņa apzinās, ka viņas laiks ir aizgājis un ir jādod vieta jaunajiem.

Saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, strādājošo pensionāru skaita samazināšanās tendences pēc tā sauktā krīzes likuma pieņemšanas bija vērojamas visu pagājušo gadu, - no jūlija līdz decembrim viņu skaits samazinājās par sešiem tūkstošiem. Ja jūlijā bija 35,6 tūkstoši strādājošo pensionāru, tad decembrī viņu skaits bija samazinājies līdz 29,6 tūkstošiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv