Permā notiks Andreja Žagara iestudētās Prokofjeva operas «Duenja» pirmizrāde

Apollo
6 komentāri

Permas Akadēmiskajā operas un baleta teātrī 28. martā gaidāma Sergeja Prokofjeva komiskās operas «Duenja» pirmizrāde. Jauniestudējumu veidojis Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un radošā komanda: scenogrāfe Katrīna Neiburga, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka un gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents - Valērijs Platonovs.

Permā notiks Andreja Žagara iestudētās Prokofjeva operas «Duenja» pirmizrāde

Foto:Publicitātes foto

«Duenja», kas latviešu klausītājiem vairāk pazīstama ar nosaukumu «Laulības klosterī», ir dzīvespriecīgākā no Prokofjeva operām: tas ir pikants un virtuozi būvēts stāsts par pārģērbšanos un slepenu bēgšanu mīlestības vārdā. Operas dramaturģiskajam pamatam Sergejs Prokofjevs (1891-1953) ņēmis britu (īru) dramaturga un politiķa Ričarda Brinslija Šeridana (1751-1816) lugu «Duenja», kuras asprātīgumu lieliski papildina fakts, ka pašam lugas autoram slepena nolaupīšana nebūt nebija sveša no personīgās pieredzes...

Starp citu, «Duenja» ir pirmā Prokofjeva opera, kas iestudēta Latvijas Nacionālajā operā (1960).Tā ir  neticami daudzpusīga, formā pilnīga, dzirkstoša un dejiska - īsts komiskās operas ideāls! Ne velti tās sižets, muzikālā dramaturģija un notikumi Andreju Žagaru mudinājuši tās darbību no 18. gadsimta pārcelt uz 20. gadsimta 70. gadu Spāniju.

«Ilgi domāju, kura būtu Spānijas garam atbilstošākā pilsēta un kurš - zīmīgākais vēsturiskais periods, kas turklāt neļautu mums nogrimt vēsturisko kostīmu jūrā un neīstā manierīgumā. Rezultātā izvēlējāmies 20. gadsimta 70. gadu Sevilju, kad Spānijā krita Franko režīms, radot spēcīgu impulsu mākslas attīstībai. Uzplaukst kino, jauni vārdi ienāk literatūrā, glezniecībā, skatuves mākslā, rokrokā iet kultūras un seksuālā revolūcija, ļaudis jūtas atbrīvoti un līksmi. Tāpēc arī galveno varoni Duenju esam veidojuši kā reālu sievieti – simpātisku un sievišķīgu, kura līdzšinējo dzīvi veltījusi citiem, bet beidzot izlēmusi, ka pienācis laiks padomāt pašai par sevi,» atklāj A. Žagars.

Par vienu no spēcīgākajiem iedvesmas avotiem iestudējuma tapšanā viņam kalpojusi Pedro Аlmodovaras filmu estētika: «Viņa daiļrade ir fascinējoša! Lai gan operas uzvedumā esam izvairījušies no viņa kinofilmu tēlu kopēšanas, nenoliedzami, iestudējumu ietekmējusi viņa filmu unikālā estētika.»

Saskaņā ar A. Žagara ieceri, arī mākslinieces Kristīnes Pasternakas veidotie kostīmi ir krāšņi un reālistiski: lai katram personāžam radītu individuālu tēlu ar pārdomātu vēstījumu, tērpu māksliniece apmeklējusi neskaitāmus tirdziņus, komisijas un lietoto apģērbu veikalus gan Rīgā, gan Viļņā un Permā, lai atrastu lietas ar vēsturi.

Savukārt notikumiem atbilstošu vidi, kurā attēlota Sevilja, veidojusi Katrīna Neiburga: košā un izteiksmīgā scenogrāfija vienlaikus ir ērti transformējama vairākos spēles laukumos.

Pēc operas «Duenja» («Laulības klosterī») pirmizrādes 28. martā tuvākās izrādes gaidāmas 29., 30. un 31. martā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ko zvaigznes sola šonedēļ?

Vairāk

Ko zvaigznes sola šomēnes?

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv