Pēteris Apinis: 1. septembrī dzersim, cik jaudāsim

Apollo
0 komentāru

Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis neizsludināt grozījumus likumā, kas aizliegtu tirgot alkoholu 1. septembrī, un tos nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Pār prezidenta kanceleju nobira pseidoargumentu krusa – politiķi un alkohola tirgotāji raudulīgā balsī žēlojās– cik lielus zaudējumus valstij radīs alkohola nepārdošana 1. septembrī – Zinību dienā.

Pēteris Apinis.

Pēteris Apinis.

Foto: no personīgā arhīva

Patiesībā viena diena gadā bez alkohola tirdzniecības nozīmē vienu trīssimt sešdesmit piekto daļu no budžeta jeb 0,27%. Pieņemot, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju alkohola pirkums nav dzīvības un nāves jautājums, bet plānveida pirkums, tad patiesībā cīņa notiek par 0.1% alkohola tirdzniecības gadā. Šeit loģiski būtu atgādināt, ka tradicionāli visvairāk tiek dzerts Jaunajā gadā un Jāņos, nevis Zinību dienā, bet alkohola tirgotājiem bail zaudēt to daļu tirgus, ko nodzer jaunieši, atzīmējot atgriešanos skolā.

Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā divas dienas bija «pilnīgi sausas» un neviens nežēlojās, ka miljons spēļu apmeklētāju paliks alkohola izslāpuši, bet tirgotāji– bez dienišķā pavalga. Vēl vairāk– divas dienas pirms hokeja pusfināla Vankūveras municalitāte nolēma noliegt piektdienas pēcpusdienā jebkādu alkohola tirdzniecību– un neviens neiebilda.

Visi tie, kas vadījuši mācības vai darba dzīvi Skandināvijā zin, ka sestdien un svētdien tur nevar nopirkt stiprāku alkoholisko dzērienu kā 3% (!!!) alu. Un alkohola tirdzniecības laiks kafejnīcās un restorānos arī ierobežots. Un kaut kā neviens pārlieku par to nesatraucas. Kāpēc tad Latvijā tāds satraukums par vienu nosacīti «sausu» dienu?

Alkohola tirgotāji šeit redz precedentu. Jo gadījumā, ja alkohols netiks tirgots 1. septembrī, pēc laika kāds var sadomāt ierobežot alkohola tirdzniecību Otrajos Ziemassvētkos vai, pasarg Dievs, 24. jūnijā.  Un tad nu tirgotāji cietīšot baisus zaudējumus, un valsts kase arī. Un tirgotājiem talkā metas politiķi. Ekonomikas ministrs pat paziņoja, ka aptuveni 20 000 darbiniekiem 1.septembris kļūs par piespiedu dīkstāves dienu, bet valsts budžets varētu zaudēt pat 300 000 latus. Šāds aprēķins liecina, ka Ekonomikas ministra rīcībā ir dati, ka 1% no Latvijas iedzīvotājiem (ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus) visu mūžu nodarbojas tikai ar alkohola izliešanu.

Apgalvojums par 300 000 zaudētajiem latiem ir ļoti diskutabls. Alkohola akcīze valsts budžetam ienes 76 miljonus latu. Šī summa dalīta ar 365 dienām nozīmētu 208 200 latu (ko varētu uzskatīt par zaudējumu).  Tādā gadījumā alkohola tirgotāju vaimanas liecina, ka viņi 1. septembrī paredzējuši pārdot alkoholu par 150% no ikdienas rūpala, proti – viņiem netiks dota iespēja nodzirdīt jaunatni un saņemt virsplāna peļņu. Alkohola tirdzniecība nav peļņas avots valstij – cilvēks, kas ir patērējis alkohola iegādei naudu, vienlaikus ir samazinājis savu ietekmi valsts budžeta papildināšanai, jo alkoholu lietojis cilvēks ievērojami mazāk strādā un nepēj sniegt savu pienesumu valsts budžetam kā strādājošs un pelnošs indivīds.

Vēl trakāk, ja skaistā un gudrā «Jaunā laika» priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēkšņi publiski norāj savas partijas biedreni, ārsti dzemdību speciālisti Sarmīti Ķikusti par to, ka viņa atļāvusies atraut jauniešus no alkohola lietošanas Zinību dienā. Solvita Āboltiņa paziņo, ka ir nokaunējusies par šādu nedzeršanas sludināšanu. Te nu vietā padomāt – kāpēc politiķis aizstāv alkohola dzērāju, ražotāju un tirgotāju. Var būt divi iemesli – politiķis dzer vai alkoholu tirgo pats vai arī– viņš ir finansiāli atkarīgs no alkohola tirgotājiem un ražotājiem. Tā kā nudien nevienam nav aizdomas, ka Solvitai Āboltiņai būtu kādas alkohola atkarības problēmas, atliek secināt, ka viņas partijai ir finansiāla rakstura atkarības problēmas no šņabja tirgotājiem.

Pilnīgi nepamatotas ir vaimanas, ka visi jaunieši 1. septembrī skries uz «točkām» un dzers nekvalitatīvu alkoholu, iegādāsies to iepriekšējā dienā daudz par daudz. Mēs labi zinam, ka pēdējos gados 1. septembris Ātrās un neatliekamās palīdzības stacijai un lielo slimnīcu uznemšanas nodaļām saistas ar detoksikāciju pārdzērušiem jauniešiem (īpaši jaunietēm). Latvijas iedzīvotājs savā dziļākā būtībā ir likumpaklausīgs un protesta iepriekšējie iepirkumi būs ne vairāk kā desmitai daļai no jauniešu ģimeņu. Pat samazinot pārdzērušo jauniešu skaitu divas reizes, mēs iegūtu veselībai un tautas pašapziņai.

Šis Saeimas sastāvs var ieiet vēsturē ar to, ka grozījis Alkohola aprites likumu tikai dzeršanas virzienā. Nudien nesaprotu, kamdēļ tik ļoti bija jāatbalsta kanžas tecināšana kā tūrisma biznesa paveids. 1. septembris kā nedzeršanas diena bija kā neliels pretsvars vispārējai nodzirdīšanas politikai likumdošanas aktivitātēs. Šobrīd alkohola aizstāvji cenšas iznīcināt arī šo nelielo nedzeršanas aktivitāti.

Es piekrītu valsts prezidenta viedoklim, ka nekavējoši jāmaina likumdošana un jāļauj administratīvi un krimināli sodīt ne tikai tos alkohola tirgotājus, kas pārdevuši alkoholu jaunietim līdz 18 gadiem, bet arī veikala īpašnieku un pašu pircēju, kā arī jāmaina alkohola tirdzniecības ierobežojums no 18 gadiem līdz 21 gadam.

Es nebūt neesmu par alkohola aizliegumu kā tādu, bet par to, lai mēs iespējami samazinātu iespēju alkoholiskos dzērienus lietot jauniešiem un pusaudžiem, kuru organisms vēl nav nobriedis, un alkohola lietošana var radīt ievērojamus un pastāvīgus nervu sistēmas, aknu, nieru, iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumus un ievērojami vairāk rada atkarības sindromus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv