Pēteris Strautiņš: Mācītāju naudas plūdi

Apollo
0 komentāru

Šķiet, ka politisko procesu «režisori» nebija kļūdījušies, KNAB vadītāja amatā iebīdot miermīlīgo sārtvaidzi Alekseju Loskutovu. KNAB pārbaudes veikšanai par partiju tēriņiem pašvaldību vēlēšanās būšot nepieciešams pat vesels gads. Uzdevums neapšaubāmi ir sarežģīts, taču tas ir arī pietiekami svarīgs, lai pacenstos to izdarīt ātrāk. Par to liecina sabiedriskās politikas centra «Providus» sagatavotais pētījums par iespējamajiem partiju faktiskajiem tēriņiem nesenās pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā.

No pētījuma izriet, ka kampaņā Latvijas Pirmā partija (LPP) varētu būt iztērējusi gandrīz trīs reizes vairāk, nekā atļauts, — 415 tūkstošus latu atļauto 145 tūkstošu vietā. Tie gan nav skaitļi, kurus gatava atzīt pati LPP. Tā grib likt mums noticēt, ka, piemēram, vērienīgā Jura Lujāna vides reklāmas kampaņa izmaksājusi tikai 112 latus. Vai jūs ticētu, ka importētas jaunas automašīnas vērtība varētu būt 50 latu? Varbūt LPP varētu norādīt, kura reklāmas aģentūra sniedz tik izdevīgus pakalpojumus? Daudzi reklāmdevēji noteikti būtu ļoti ieinteresēti.

LPP ir vienīgā partija, kas saskaņā ar pētījumu limitus pārsniegusi nevis par procentiem, bet par reizēm. Tāpēc nekādi nevar noticēt LPP pārstāvju skaidrojumiem, vainojot koordinācijas trūkumu partijā vai atsaucoties uz īpašām reklāmas aģentūru atlaidēm. LSDSP un «Jaunais laiks» limitus pārsniegušas par dažiem procentiem, šādu starpību ar koordinācijas trūkumu var izskaidrot samērā ticami, tāpat jāpieļauj iespēja, ka neprecizitātes pieļāvis «Providus». «Tēvzemieši», «zaļie zemnieki» un Tautas partija limitus pārsniegušas par 10–15%, kas arī vēl nerada pamatu kategoriskiem apgalvojumiem, kaut arī bažas raisa.

Ja apstiprināsies informācija par tās pārkāpumiem, LPP varēs uzlikt augstākais 5000 latu lielu naudas sodu. Ja maksimālās sankcijas tādas būs arī pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, tas būs skaidrs signāls LPP un arī citām partijām — ir vērts pārkāpt likumu! «Atvēlēsiet» valstij kādu nieka procentu no kampaņas budžeta un varēsiet ar negodīgi iegūto politisko ietekmi tālāk rīkoties, kā vien sirds kāro. Tāpēc soda sankcijas par vēlēšanu kampaņas finansēšanas pārkāpumiem ir steidzami jāpalielina un uz partijām, kas tik rupji pārkāpj tēriņu ierobežojumus, vajadzētu attiecināt pat kriminālatbildību. Šādu iespēju paredz 5. maijā pieņemtais Krimināllikums, un lielākais iespējamais sods ir (juridiskas) personas likvidācija. Nāves soda ideja Latvijā taču joprojām ir populāra, vai ne tā? LPP kaunpilns gals, protams, neliegtu Aināram Šleseram veidot nākamo partiju, taču jauna zīmola (brenda) izveidošanai nepieciešams laiks, pūliņi un arī veiksme, tāpēc šāda sankcija būtu uzskatāma par ļoti nepatīkamu. Tāpat būtu stingrāk jāvēršas arī pret cilvēkiem, kas pieņem lēmumus par tēriņu limitu pārsniegšanu vai kuru labā tēriņi tiek pārsniegti. Šāds sods varētu būt, piemēram, aizliegums noteiktu laiku tikt ievēlētiem.

Diemžēl jebkādu, pat tīri simbolisku sankciju piemērošana stipri aizkavēsies, ja KNAB liks savas pārbaudes rezultātus gaidīt veselu gadu. Jo ilgāk sods tiek novilcināts, jo mazāka tā efektivitāte. Kāda informācija KNAB vēl ir nepieciešama bez tās, kas bija «Providus» rīcībā? Nepieciešamība rīkoties operatīvi ir jo īpaši liela tādēļ, ka, par spīti LPP «pūliņiem», vēlēšanu izdevumu ierobežošanas centieni kopumā ir attaisnojušies. Visu partiju kopīgie kampaņas izdevumi sarukuši apmēram divas reizes, kas mazinājis partiju atkarību no sponsoru ietekmes un korupcijas risku. Šie panākumi ir jānostiprina, nevis jāļauj tiem sabrukt.

Jebkurus ierobežojumus negodīgas partijas centīsies apiet un šī cīņa būs nebeidzama. Padarot noteikumus detalizētākus un palielinot sankcijas par to pārkāpšanu, politiķi turpinās meklēt naudai apkārtceļus. Pie mums vēl nav izplatīta šāda prakse — bagāti cilvēki vai organizācijas kāda politiķa vai partijas interesēs apmaksā negatīvās kampaņas pret to konkurentiem, kā bieži notiek ASV. Taču tas, ka partiju tēriņus ir grūti kontrolēt, nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jānolaiž rokas un jāpadodas, jo naudas kaitīgās ietekmes politikā mazināšana ir ļoti svarīgs uzdevums.

Atliek tikai atcerēties iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, kurās politiskās reklāmas tēriņi uz vienu iedzīvotāju pārsniedza bagātāko Eiropas valstu sasniegumus un kampaņa bagātāko partiju izpildījumā nebija saucama citādi kā smadzeņu skalošana. Ja reklāma nestrādātu, par to neviens nemaksātu. Lai arī izglītoto mūsdienu cilvēku nevar pārliecināt gluži par jebko, gudri veidota reklāma tomēr mērķi nereti sasniedz. Ja balsis, kaut arī netieši, pērk par naudu, politiskajai elitei sabiedrības vairākuma intereses nebūs pirmajā vietā.

Pēteris Strautiņš: Mācītāju naudas plūdi

Foto: AFI/Normunds Mežiņš

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv