Pētījums: Latvija kļuvusi par vienu no Krievijas organizētās noziedzības centriem

Apollo
36 komentāri

Krievijā bāzētas organizētās noziedzības grupas, kurām nereti ir ciešas saites ar Kremli, dažādojušas savu darbību Eiropā, tostarp arī Latvijā, tādēļ Eiropas valstu institūcijām tās vairāk vajadzētu uztvert kā drošības, nevis noziedzības problēmu, secināts Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) publicētā britu pētnieka Marka Galeoti pētījumā «Crimintern: How The Kremlin Uses Russia’s Criminal Networks In Europe» («Crimintern: Kā Kremlis izmanto Krievijas organizētās noziedzības saites Eiropā»).

Pētījums: Latvija kļuvusi par vienu no Krievijas organizētās noziedzības centriem

Foto: gtall1, CC BY-SA 2.0

Pētījumā izcelti vairāki Krievijas organizētās noziedzības darbības virzieni. Latvija un Kipra Eiropas kartē izceļas ar to, ka tās ir gan naudas atmazgāšanas centri, gan vietējo krievvalodīgo kopienas, kur iefiltrējas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji.

Savukārt Igaunijas robežas tuvumā atzīmēts, ka Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji ir sadarbojušies ar Krievijas valsts institūcijām, nolaupot Igaunijas Drošības policijas līdzstrādnieku Estonu Kohveru. Šādas Kremļa un noziedzīgās pasaules sadarbības piemēri minēti arī Kiprā, kur pazudis Krievijas aģents, Melnkalnē, kur organizēts valsts apvērsuma mēģinājums, kā arī Turcijā un Austrijā, kur notikušas slepkavības Krievijas valsts interesēs.

Galeoto savā pētījumā norādījis, ka Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji arvien vairāk izvēlas maskēties aiz legālās ekonomikas darbības, tādēļ izmanto vietas, kur krievu un citu Eirāzijas tautu kopienas ir lielas. Kā spilgtākie piemēri šādām vietām tiek minēta Kosta del Sol reģions Spānijā, Kipra un krievvalodīgo kopiena Rīgā, «kur ir īpaša emigrējušo krievu, gruzīnu un citu tādu tautību koncentrācija, kas nepieciešama, lai radītu vidi [viņu] noziedzīgās darbības veikšanai».

Pētnieks secinājis, ka pēdējo 20 gadu laikā Krievijas organizētās noziedzības darbība Eiropā ir krasi mainījusies, Krievijas noziedzniekiem mazāk darbojoties ielās, bet vairāk iesaistoties dažādās ēnu aktivitātēs kā Eiropas bandu un visu kontinentu aptverošu noziedzīgo tīklu sabiedrotajiem, atbalstītājiem un piegādātājiem.

Vienlaikus viņš atzīst, ka «Krievijas valsts ir ļoti kriminalizēta un noziedzīgās «pagrīdes pasaules» sasaite ar politisko «virszemes pasauli» ir ļāvusi režīmam laiku pa laikam izmantot noziedzniekus kā instrumentus savai varai».

Pašreizējā situācijā, kā secinājis pētnieks, Krievijā bāzēti organizētās noziedzības grupējumi Eiropā tiek izmantoti dažādiem mērķiem, tostarp, kā nelegālas naudas plūsmas avoti, kiberuzbrukumu organizēšanai, kā politiskās ietekmes instrumenti, cilvēku un preču kontrabandā un pat pasūtījuma slepkavību veikšanai Kremļa interesēs.

Tādēļ Galeoti ieteicis Eiropas valstīm un institūcijām Krievijā bāzētus organizētās noziedzības grupējumus neuzskatīt par noziedzības, bet gan par drošības problēmu, un veikt atbilstošus pasākumus cīņai pret to, tostarp vēršoties pret noziedznieku aktīviem, apmainoties ar informāciju un atvēlot politisku un ekonomisku kapitālu šīs problēmas risināšanai.

Analizējot jau konkrētākus šo noziedznieku darbības aspektus, Galeoti norādījis, ka «pār Somijas un Krievijas robežu noziedzība ir ļoti organizēta». Vienlaikus, tiek uzsvērts, ka Somija nav noziedznieku, jo īpaši kontrabandistu, galamērķis, bet gan tikai vārti uz Eiropu. Tāpat šī robeža tiek izmantota nelegālai preču ievešanai Krievijā «pa sauszemi vai kravas kuģu satiksmi starp Sanktpēterburgas un Ziemeļvalstu un Baltijas ostām, jo īpaši Stokholmu un Rīgu».

Latvija un Kipra tiek minēti arī kā spilgti piemēri valstīm, kas jau iemantojušas reputāciju, kā iecienītas vietas Krievijā bāzēto organizētās noziedzības grupējumu naudas atmazgāšanai. Naudas atmazgāšana plaši notiekot arī Lielbritānijā, Šveicē, Grieķijā un Bulgārijā.

Tāpat pētnieks minēja piemērus, kad varasiestādes Eiropā ir atklājušas un izjaukušas daudzu tādu Krievijas tīklu darbību, piemēram, atklājot nelegālu totalizatoru biznesu Portugālē, Austrijā, Igaunijā, Vācijā, Latvijā, Moldovā un Lielbritānijā, kā arī izjaucot Igaunijā un Latvijā bāzētu bandu, kas no Dominikānas Republikas uz Krieviju veda šķidro kokaīnu.

Latvijas un Igaunijas pieredzi veiksmīgā cīņā pret šādiem grupējumiem, tiesībsargājošajām un drošības institūcijām cieši sadarbojoties ar vietējām kopienām, Galeoti minējis kā piemēru, no kā varētu mācīties arī citas Eiropas valstis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.07.2017
Ienākt apollo.lv