Pētījums: Vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme pasaulē 2052. gadā būs 0%

Apollo
7 komentāri

Vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme pasaulē 2052.gadā samazināsies līdz 0%, liecina 22 Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pētījums, ko vadījusi Briselē bāzētā nevalstiskā organizācija «Eurodad».

Pētījums: Vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme pasaulē 2052. gadā būs 0%

PantherMedia/ScanPix

Šodien publicētais ziņojums «Nodokļu spēles - sacensības par zemākajām likmēm: Eiropas loma netaisnīgas starptautiskās nodokļu sistēmas uzturēšanā» ietver padziļinātu 17 Eiropas Savienības (ES) valstu un Norvēģijas nodokļu sistēmu analīzi. Latvijas sadaļu izstrādāja biedrība «Latvijas Platforma attīstības sadarbībai», balstoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju un publiski pieejamajiem datiem.

Ziņojums atklāj, ka pusei no pētījumā ietvertajām valstīm ir satraucoši augsts nelabvēlīgu nodokļu prakšu skaits, kuras starptautiskās kompānijas var izmantot, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Ziņojuma autori konstatēja, ka 12 valstu valdības ir vai nu tikko samazinājušas UIN likmi, vai plāno to darīt tuvāko pāris gadu laikā. Tāpat secināts, ka, saglabājoties pašreizējām tendencēm, vidējā UIN likme pasaulē 2052.gadā būs 0%.

Ziņojuma Latvijas sadaļas autore Sandra Martinsone skaidroja, ka tendence ar strauji lejupslīdošām UIN likmēm draud ievērojami palielināt nevienlīdzību, uzliekot vēl lielāku nodokļu slogu uz darbaspēku un patēriņu, kas īpaši skars mazturīgākos.

«Šīs ir ļoti destruktīvas un amorālas starpvalstu sacensības, kurās vienīgie ieguvēji ir lieli uzņēmumi. Ja netiks veiktas progresīvas nodokļu politikas reformas visos līmeņos, ieskaitot efektīvu un globālu nodokļu nemaksāšanas shēmu un to galveno instrumentu - ofšoru - apkarošanu, pasaules valstis ik gadu turpinās zaudēt vismaz 500 miljardus ASV dolārus gadā neiekasētu nodokļu veidā. Tas ir 3,5 reizes vairāk nekā kopējais globālais ikgadējais attīstības palīdzības finansējums, un tā ir puse no Francijas valdības ikgadējā budžeta,» pauda Martinsone.

Analizējot Latvijas situāciju, Martinsone stāstīja, ka Latvija ir valsts ar salīdzinoši zemiem nodokļu ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kas attiecīgi nozīmē mazu valdības budžetu un līdz ar to nespēju pilnvērtīgi nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus valsts iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā, nodokļu politika ir veidota, ļaujot īpaši lielajiem uzņēmumiem un turīgākajiem cilvēkiem maksāt salīdzinoši mazus nodokļus vai, izmantojot ofšorvalstis, samazināt nodokļu maksājumus līdz minimumam. «Tā ir regresīva pieeja un pastiprina sabiedrības cinismu pret nodokļu maksāšanu,» piebilda eksperte.

Lai arī Latvija UIN likmi no 2018.gada ir palielinājusi uz 20%, jaunais likums dod iespēju uzņēmumiem atlikt UIN maksāšanu uz nenoteiktu laiku vai nemaksāt neko, ja peļņa tiek ieguldīta attīstībā. Taču šis ir problemātisks aspekts, kas var dot iespējas gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumiem veidot shēmas, lai sistemātiski un legālā veidā samazinātu nodokļu maksājumus. «Šādā veidā Latvija sekmēs nodokļu nemaksāšanu arī starptautiskā līmenī,» uzskata Martinsone.

Ziņojuma autori izstrādājuši vairākas rekomendācijas valdībām un ES instiūcijām, piemēram, veicināt progresīvas nodokļu sistēmas, lai mazinātu augošo nevienlīdzību; nodrošināt, ka nodokļu politika veicina lielāku dzimumu līdztiesību un pilnībā atbilst attīstības politikai; apturēt sacensību par zemākajām uzņēmumu nodokļa likmēm, ļaut sabiedrībai piekļūt būtiskai korporatīvajai informācijai, kas ir nozīmīga, lai nodrošinātu atbildību un taisnīgumu nodokļu jautājumos; atbalstīt godīgu un pārredzamu visu starptautisko lēmumu pieņemšanu nodokļu jautājumos.

Pētījumā secināts, ka Latvija ir viena no sešām valstīm, kuras ir pavirzījušās uz priekšu cīņā ar «čaulas» uzņēmumiem, ieviešot publiskus uzņēmumu patieso īpašnieku reģistrus - tostarp arī Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Somija un Slovēnija. Tikmēr slepena īpašniecība joprojām ir iespējama 12 no analizētajām valstīm un Apvienotā Karaliste joprojām piedāvā iespējas izveidot anonīmus trastus.

Pētījumā arī secināts, ka lielākā daļa - desmit no analizētajām valstīm, tajā skaitā arī Latvija - negribīgi pieņem vai pilnībā noraida ideju par pilnīgas ziņošanas par katru valsti atsevišķi ieviešanu, kas ļautu pilsoņiem redzēt, kurā vietā starptautiskie uzņēmumi veic uzņēmējdarbību un cik daudz tie samaksā nodokļos.

Biedrība «Latvijas platforma attīstības sadarbībai» dibināta 2004. gada 12. augustā. Tā apvieno organizācijas, kas darbojas vai plāno uzsākt darbību attīstības sadarbības un attīstības izglītības jomā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv