Pie Brīvības pieminekļa jau barjeras

Apollo
0 komentāru

Rīgā jau agrā pirmdienas rītā pie Brīvības pieminekļa izvietotas metāla barjeras. Turpat pulcējas neliels skaits policistu, novēroja «Apollo».

Pirmdien Rīgā un citviet Latvijā plānots pieminēt latviešu leģionārus.

Pulksten 12 Rīgas Doma baznīcā plānots leģionāru piemiņas dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma leģionāri bija plānojuši doties gājienā līdz Brīvības piemineklim, bet Rīgas pašvaldība drošības apsvērumu dēļ šo pasākumu rīkot aizliedza. Tomēr iespējams, ka, tāpat kā pirms diviem gadiem, gājiens notiks nesankcionēti un varētu notikt provokācijas un incidenti.

Neskatoties uz aizliegumu rīkot jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa, svētdien konferencē «Nākotne bez nacisma» Latvijas Antifašistiskās komitejas priekšsēdētājs Eduards Gončarovs aicināja visus pusdienlaikā doties «ekskursijā» pa Rīgas centru.

Arī «Tēvzemes Nacionālo spēku savienība» iepriekš plašsaziņas līdzekļiem izplatītā paziņojumā norādījusi, ka savienības biedri un atbalstītāji šodien, ņemot līdzi valsts karogus, dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Policija nepieciešamības gadījumā ir gatava ierobežot vai slēgt gājēju kustību Brīvības pieminekļa apkārtnē un daudzās Vecrīgas ielās.

Rīgas Domes Sapulču, piketu un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija 16. martā jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa aizliedza, ņemot vērā drošības struktūru ieteikumus. Administratīvā rajona tiesa noraidīja visus pieteikumus, ar kuriem bija apstrīdēti pašvaldības atteikumi.

«Daugavas vanagi» šodien no plkst. 13 līdz 14 vēlējās rīkot gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim un sapulci, kurā varētu piedalīties 300 cilvēku.

No plkst. 10 līdz 13 pie Brīvības pieminekļa pasākumu «Par brīvu Latviju bez nacisma» bija pieteicis Eduards Gončarovs, un tajā varētu piedalīties 20 cilvēku. Savukārt no plkst. 17 līdz 18 pie pieminekļa sapulci bija pieteicis Genādijs Kotovs (PCTVL), kurā, pēc viņa domām, varētu piedalīties 100 cilvēku.

Leģionāru piemiņas dienu 16. martā sāka atzīmēt «Daugavas vanagu» organizācija 1952. gadā. Tieši šī diena tika izvēlēta, jo 1944. gadā tajā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni «93,4». Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas — 15. un 19. — cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā — latviešu vadībā.

1998. gada vasarā Saeima 16. martu noteica par Latviešu karavīru atceres dienu, taču pēc divus gadus ilgušām asām diskusijām deputāti to atzina par kļūdu un 2000. gadā 16. marts tika svītrots no oficiālo atceres dienu saraksta.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv