Pieaudzis pelēkais sektors Latvijas dārzeņu tirgū

Apollo
0 komentāru

Latvijas dārzeņu ražotāji uzskata, ka pelēkā sektorā apjomi sasnieguši jau vairāk nekā pusi no tirgus un šajā sektorā joprojām nav izdevies ieviest kārtību, raksta laikraksts «Dienas Bizness».

Pieaudzis pelēkais sektors Latvijas dārzeņu tirgū

Foto: Apollo

«Ezerkauliņu» dibinātājs, SIA «Daugavkrasts» un citu dārzeņu ražotāju valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis norāda, ka joprojām ir daudz gadījumu, kad tirdzniecības vietās vietējā prece tiek maisīta ar importa, uzdodot to par Latvijā audzētu.

«Tad rodas jautājumi - kāpēc mums ir jāuztur cilvēki, jātērē resursi, jātaisa izsekojamība, jāmarķē, jātaisa analīzes utt.? Process ir ļoti garš - tas prasa laiku, naudu, bet galu galā viss nonāk lielā kaudzē ar uzrakstu «Latvija»,» akcentē uzņēmējs.

Situāciju nav spējis mainīt arī pērn darbību aktivizējušais vietējo dārzeņu ražotāju kooperatīvs «Baltijas dārzeņi», kura viens no izveidošanas mērķiem bija tirgus sakārtošana. Brunovskis uzskata, ka tā saucamais pelēkais sektors kopš pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas pagājušā gada janvārī ir stipri pieaudzis, sasniedzot pat 60% no kopējā dārzeņu tirgus, turklāt situācija pasliktinājusies pēdējā pusotra gada laikā.

Kā piemēru «Ezerkauliņi» min vietējos kartupeļus, ko sākuši tirgot tikai pagājušās nedēļas vidū, lai gan jau aptuveni desmit dienas tirdzniecībā ir kartupeļi, kas tiekot uzdoti kā Latvijas, bet ievesti no Marokas, Polijas un citām valstīm. Šāda situācija ir izdevīga importētājiem, kas tādējādi izmanto vietējai precei lojālos pircējus.

Neesot izprotama situācija, kā, piemēram, kāda prece Eiropā var maksāt desmit santīmus, bet Latvijā to realizē par astoņiem santīmiem, ja zināms, ka transporta izmaksas uz vienu kilogramu veido 2-3 santīmus no Polijas vai 4-7 santīmus no Nīderlandes. Tad pastāvot tikai daži varianti - šī prece nav domāta vai arī nav piemērota vietējam tirgum un to plānots izvest no Eiropas Savienības, bet tā palikusi pierobežā un vietējie ražotāji spiesti cīnīties ar negodīgajiem tirgotājiem.

Lauksaimnieki arī uztraucas, ka joprojām nav datu, cik Latvijas preču realizēts veikalos, lai arī valstī ir pietiekami daudz institūciju, kam šāda informācija būtu jāapkopo. «Ja tiks apkopoti dati par valstī saražoto un realizēto dārzeņu apjomu, tie dati būs šaušalīgi, jo pārdots būs vismaz 3-4 reizes vairāk, nekā Latvijā saražots. Jo, ieejot jebkurā tirdzniecības vietā, redzam, ka nepārtraukti tiek maldināts patērētājs ar it kā Latvijā audzētu preci, bet valsts institūcijas aizbildinās ar budžeta taupību un naudas deficītu un ir bezspēcīgas ko darīt,» uzsver «Ezerkauliņu» saimnieks.

Līdzīgu viedokli iepriekš vairākkārt paudis arī «Mārupes siltumnīcu» valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, aicinot atbildīgās institūcijas risināt šo problēmu.

Šādi gadījumi joprojām ir sastopami, taču no brīža, kad tirgum pievērsta lielāka uzmanība, to varētu būt mazāk, laikrakstam stāsta zemnieku saimniecības «Galiņi» līdzīpašniece un kooperatīvās sabiedrības «Mūsmāju dārzeņi» vadītāja Edīte Strazdiņa. Kā piemēru viņa min zemenes, kas šogad maijā bija nopērkamas no dažādām valstīm, ne tikai no Latvijas, kā bijis iepriekšējos gados.

«Galiņu» saimniece nedomā, ka pelēkā tirgus daļa ir tik liela kā «Ezerkauliņu» minētā, tomēr «jautājums paliek». Uzņēmēja domā, ka tas vairāk skar nelielos uzņēmumus un tos, kas savu preci tirgos, nevis lielveikalus, kur kontroles ir stingras un drastiskas.

To, ka problēma pastāv, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Rīgas pilsētas pārvaldes vadītājas vietnieks Raimonds Tukišs. To varot novērst tikai, veicot regulāras kontroles, taču ikvienam tirgotājam neesot iespējams pielikt inspektoru.

Tukišs klāsta, ka jautājums nav atstāts novārtā, jo kopš aprīļa izdots atsevišķs PVD rīkojums par augļu un dārzeņu marķējuma un izcelsmes pastiprinātu pārbaudi. Laikā no aprīļa līdz jūnijam PVD Rīgā veikusi vairāk nekā 200 pārbaužu tirdzniecības vietās, konstatējot 160 dažādu neatbilstību, savukārt no pārbaudītajām 40 vairumtirdzniecības noliktavām neatbilstības konstatētas 20 gadījumos. Rīkojums neesot atcelts, un dienests pārbaudes turpina, lai gan resursu to veikšanai ir nepietiekami.

Ražotāji domā, ka viens no risinājumiem būtu PVN likmes samazināšana no pašreizējā 21% uz 5% vai 7%, tas atrisinātu daudz problēmu un ļautu attīstīsies vietējiem ražotājiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv