Pieaug laulību skaits un stabilitāte

Apollo
0 komentāru

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2004. gadā Latvijā tika reģistrēts par 381 laulību jeb 3,8% vairāk nekā 2003. gadā.

Pirmo laulību īpatsvars visu laulību kopskaitā bija aptuveni 74% līmenī, bet otro laulību skaits — 22% līmenī. Lielāka laulību intensitāte aizvadītajā gadā bija pilsētu iedzīvotājiem: 4,9 laulības uz 1000 iedzīvotāju salīdzinājumā ar 3,6 laulībām laukos dzīvojošo vidū. Valstī kopumā pērn tika reģistrētas 4,5 laulības uz 1000 iedzīvotāju, portālu «Apollo» informēja Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Iedzīvotāju statistikas daļa.

Svarīgs laulību stabilitāti raksturojošs rādītājs ir reģistrēto (noslēgto) un šķirto laulību skaita attiecība. 1995. gadā no katrām 100 reģistrētām laulībām tika šķirtas 70,6 laulības, 2000. gadā — 66,6 laulības, bet 2004. gadā — 50,8 laulības. Šie dati parāda, ka aizvadītajā desmitgadē laulību stabilitāte diezgan būtiski — par 28% — pieaugusi.

Agrīno laulību skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī. 2004. gadā no visiem laulību reģistrējušajiem 1,2% vīriešu un 6,1% sieviešu bija vecumā līdz 19 gadiem. 77 līgavas un trīs līgavaiņi 2004. gadā, stājoties laulībā, bija jaunāki par 18 gadiem, t. i., par likumā noteikto pilngadības vecumu.

Vairāk nekā 70% laulību tika noslēgtas 20–34 gadu vecumā. Sievietes visbiežāk stājās laulībā 20–24 gadu vecumā (34%), bet vīrieši — 25–29 gadu vecumā (31%). Mūsu valstī vērojama tendence palielināties pirmajā laulībā stājušos vidējam vecumam.

Tradicionāli vasaras otrā puse un rudens sākums jeb gada 3. ceturksnis (jūlijs, augusts, septembris) ir laiks, kad tiek slēgts visvairāk laulību.

Tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā tiek analizēti dati par demogrāfiskajiem procesiem, tai skaitā par noslēgtajām laulībām, ne tikai pa mēnešiem, bet arī pa mēneša dienām. 2004. gadā visvairāk laulību tika noslēgts divās sestdienās: 21. augustā — 318 un 28. augustā — 300 laulības. Šie skaitļi apmēram astoņas reizes pārsniedza vidēji vienā gada dienā, neskaitot svētdienas, reģistrēto laulību skaitu.

Pēdējos gados vairāk nekā trešdaļa laulību (2004. gadā — 35%) tiek noslēgtas starp dažādu tautību partneriem. Tiesa, latvieši ir ievērojami atturīgāki pret laulībām ar citas tautības personām. 2004. gadā tikai 19,4% latviešu līgavaiņu un līgavu stājās laulībā ar citas tautības pārstāvi. Mazāko tautību pārstāvju vidū etniski jaukto laulību īpatsvars bija ievērojami augstāks.

2004. gadā 4,4% līgavaiņu un 2,3% līgavu bija ārvalstnieki, no tiem lielākā daļa bija Krievijas pilsoņi (attiecīgi 28% līgavaiņu un 52% līgavu). Vairāk nekā 90% Latvijā pastāvīgi dzīvojošo ārvalstnieku stājās laulībā ar Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem.

Vairāk nekā piektdaļa laulību tika reģistrētas baznīcā. 2004. gadā baznīcā visvairāk laulājās Balvu rajona (36,5% no visām reģistrētajām laulībām), Krāslavas rajona (26,4%), Jelgavas pilsētas (26,3%) un Rēzeknes rajona (25,5%), bet vismazāk — Jēkabpils (10,1%) un Preiļu rajona (11,6%), kā arī Ventspils pilsētas (11,7%) iedzīvotāji.

Jāteic, ka pēdējos gados aizvien lielāka daļa cilvēku nevēlas savu kopdzīvi reģistrēt ne dzimtsarakstu iestādē, ne baznīcā. Šāda kopā dzīvošanas prakse, kas ir diezgan plaši izplatīta Skandināvijā un citur Eiropā, vēršas plašumā arī Latvijā. Kā apliecinājums teiktajam ir, piemēram, tas, ka 2004. gadā 45,3% no visiem jaundzimušajiem dzimuši vecākiem, kuri nebija noslēguši laulību (2003. gadā — 44,2%).

2004. gadā 9,5% jaunlaulāto laulības reģistrēšanas laikā jau bija kopējs bērns, bet 1,7% laulību — divi kopēji bērni.

2004. gadā Latvijā tika šķirta 5271 laulība, kas ir par 443 vairāk nekā 2003. gadā. Relatīvais rādītājs — šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju bija 2,3. Aptuveni 40% laulību tika šķirtas personām 30–39 gadu vecumā. Dati apliecina, ka laukos dzīvojošie laulībā stājas relatīvi retāk nekā pilsētnieki. Taču arī šķirto laulību laukos (uz 1000 iedzīvotāju) ir 1,4 reizes mazāk nekā pilsētās.

No visām šķirtajām laulībām 2004. gadā 62% bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. 42% gadījumu šķirtajās ģimenēs bija viens nepilngadīgs bērns, bet 17% gadījumu — divi nepilngadīgi bērni.

Pilsētu iedzīvotājiem vidējais laulības ilgums līdz tās šķiršanas brīdim ir aptuveni par gadu īsāks nekā lauku iedzīvotājiem (2004. gadā attiecīgi 13,3 un 14,3 gadi).

Vairāk nekā puse visu laulību tiek šķirtas pēc 10–11 gadu kopdzīves. Turklāt vairāk nekā 3% no laulībām pēdējos gados izšķirtas pēc 30 un vairāk gadu kopdzīves.

Pieaug laulību skaits un stabilitāte

Foto: Artūrs Andžs/Apollo

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv