Pieci interesanti fakti par izcilo literātu Raini

Apollo
62 komentāri

11. septembrī aprit 152 gadi kopš dzejnieka un dramaturga Raiņa jeb Jāņa Pliekšāna dzimšanas, un, kamēr par godu ģeniālā literāta jubilejai Latvijā tiek atklātas Dzejas dienas 2017, piedāvājam dažus interesantus faktus par viņa dzīvi.

Pieci interesanti fakti par izcilo literātu Raini

Foto: Public Domain

Kāpēc pseidonīms «Rainis»?

Kā liecina Raiņa dzīvesbiedres Aspazijas dienasgrāmatas, Rainis savu pseidonīmu izvēlējies nevis tāpēc, ka ieraudzījis to uz ceļmalas stabiņa, kas apzīmēja kādu māju nosaukumu, bet gan balstoties uz mitoloģiskā tēla - tumšās Mēness dievības Sinaira, kura vārdu modificējot, iznāk Rainis.

Ministrs Pliekšāns parakstījās kā Rainis

Kā pirms 90 gadiem rakstīts laikrakstā «Kuldīgas Vēstnesis», Rainim izteikta oficiāla sūdzība, kad viņš, esot izglītības ministra amatā, visus savus rīkojumus un oficiālos dokumentus parakstījis ar vārdu J. Rainis.

Ministram tika aizrādīts, ka valdībā nav nekāda ministra J. Raiņa, bet gan izglītības ministrs Jānis Pliekšāns. Rainis ir tik kāda dzejnieka pseidonīms, kuru oficiāla persona nevar lietot oficiālos dokumentos.

Rainis – Dieva nicinātājs

Raiņa dienasgrāmatas ne vienu vien pētnieku pārsteigušas ar savu drūmumu un agresiju. Tāpat arī pseidonīma izvēle (ja pieņem teoriju, ka Rainis savu pseidonīmu balstījis uz Sinaira tēla) liecina, ka Rainim nebija sveša interese par tumšajiem spēkiem.

Kā rakstīts vietnē «Laikmeta zīmes», Rainis 15 gadu vecumā sparīgi lūdzis Dievu, bet, nesaņemot atbildes, strauji novērsies no tā un apsolījies nekad tam neticēt. Vēlāk viņš rakstījis: «Dievs - priekš manis personifikācija no visa, kas zems, nešķīsts, liekulīgs, varmācīgs: viss vecs un pārdzīvojies, kas vēl karājas klāt un apspiež jauno attīstību.»

Vēlāk Rainis arvien vairāk novērsies no Dieva un reliģijas, bet pēc 1905. gada revolūcijas un došanās trimdā Dieva vārds viņam zaudējis jebkādu nozīmi.

Foto: Public Domain

Čakls jaunvārdu darinātājs

Zināms, ka latviešu rakstnieki, dzejnieki un citi literatūras darbinieki bija čakli jaunvārdu darinātāji, un daudzi vārdi, ko mēs esam pieraduši lietot savā ikdienas saziņas valodā, izgudroti 19. un 20. gadsimtā.

Visražīgākais jaunvārdu darināšanas jomā bijis tieši Rainis, kurš latviešu valodā ieviesa tādus vārdus, kā atjaunotne, atspulgs, brīve, dāsns, degsme, dvesma, ilgas, kaisle, mīla, plūsma, pūsma, riets, spozme, tāle, veldze, vēlme, vizma un daudzus citus.

Rainis un lielummānija

Kā liecina Raiņa un Aspazijas dienasgrāmatas, dažādas piezīmes un laikabiedru sniegtā informācija, Rainis bija ārkārtīgi ambiciozs. Viņa vēlme būt vienmēr pirmajam un dižākajam robežojās teju ar vājprātu. Savā dienasgrāmatā viņš rakstīja, ka vēlas nodzīvot līdz 300 gadiem, dabūt Nobela prēmiju, kļūt par pasaules literatūras vadošo garu, Eiropas valdnieku un Latvijas prezidentu.

Rainis sev retoriski jautāja: «Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika...»

Kā vēstīts vietnē «Laikmeta zīmes», Rainis dusmās pametis Saeimas sēžu zāli, kad par Latvijas pirmo prezidentu kļuva Jānis Čakste, jo Rainis uzskatījis, ka par Latvijas prezidentu bija jākļūst tieši viņam pašam.

Neskatoties un šķietami negatīvajām Raiņa lielummānijas pusēm, tomēr jāatzīst, ka milzīgās ambīcijas un darbaspējas bruģēja ceļu uz Jāņa Pliekšāna kļūšanu par vienu no ievērojamākajiem cilvēkiem un literātiem Latvijā un dažās ārvalstīs.

Foto: troy david johnston, CC BY-NC 2.0

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv