Pieci mīti par ciparu TV Latvijā

Apollo
0 komentāru

Saistībā ar pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušiem dažādiem viedokļiekm saistībā par ciparu televīzijas tehnisko nodrošinājumu, valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) kā ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs publisko savu skaidorjumu.

Pieci mīti par ciparu TV Latvijā

Foto: Ieva Čīka/LETA

Mīts nr. 1 – virszemes ciparu TV ir tikai maksas televīzija

Virszemes ciparu TV pēc analogā signāla atslēgšana būs vienīgais apraides veids, kas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju visā valsts teritorijā nacionālās TV programmas skatīties bez maksas. Pārējie apraides veidi (kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzija un interneta televīzija) ir tikai un vienīgi par maksu. Valsts pienākums (ar LVRTC starpniecību) attiecībā uz sabiedriskajām TV programmām ir nodrošināt bezmaksas signāla pieejamību, taču par uztverošajām gala iekārtām katram iedzīvotājam ir jāparūpējas pašam.

Tas attiecas ne tikai uz televīzijas signāla apraidi, bet arī uz citām infrastruktūrām, piemēram, uz radio signālu (kāds radio uztvērējs ir katra mājās, ir paša ziņā) vai bezmaksas ceļiem (automašīna tomēr jānopērk pašam un arī degvielu bākā tomēr jālej pašam).

Mīts nr.2 – līdz ar dekodera iegādi jāmaina uztverošās iekārtas (televizors, antenas, vadi)

Absolūtā vairākumā gadījumu analogās televīzijas skatītāju esošā uztverošā infrastruktūra ir atbilstoša  ciparu TV uztveršanai un ir nepieciešams tikai dekoders vai televizors ar jau iebūvētu MPEG-4 uztvērēju. Tas ir tāpēc, ka iedzīvotāji jau analogās TV vajadzībām iegādājās decimetru antenas, kuras pārsvarā gadījumu uztver signālu visā decimetru viļņu diapozonā. Ja antena ir labā stāvoklī, tā var uztvert arī ciparu TV. Līdzšinējā praktiskā pieredze liecina, ka 99% cilvēku, kas iegādājas dekoderus, der līdzšinējās antenas.

Mīts nr. 3 – antena būs jānovieto 10 metru augstumā

Ciparu TV uztveršana notiek praktiski identiski kā analogās apraides gadījumā, kas nozīmē, ka nevienam nekur augstāk jākāpj nebūs. Ja iedzīvotājs jau šobrīd uztver analogo signālu, viņš var būt drošs, ka uztvers arī ciparu signālu.

Savukārt tiem, kuri iepriekš signālu uztvēra vāji vai vispār neredzēja Latvijas kanālus, Virszemes ciparu TV apraide nu nodrošina iespēju uztvert šos kanālus. Virszemes ciparu TV signāls tiek nodrošināts 99,6% teritorijas agrāko 49% (TV3), 55% (LNT) un 87%(LTV7) vietā.

Jārēķinās, ka zemes ciparu TV, tāpat kā analogā, signāla uztveršanu, var traucēt arī dabiski un/vai mākslīgi šķēršļi, ja tie aizsedz uztverošo antenu, atrodoties starp to un raidošo staciju, taču risinājumu antenas pareizai novietošanai var atrast vienmēr un tai nevajadzētu būt problēmai, lai skatītos TV.

Mīts nr.4 – Latvijā ir daudz balto plankumu jeb vietu, kur nevar uztver ciparu TV signālu

Šobrīd 1.tīkla pārklājums (kurā tiek raidītās visas bezmaksas programmas) tiek nodrošināts 99.6% Latvijas teritorijas. Ja mājsaimniecība nacionālās programmas iepriekš varēja redzēt analogajā apraidē, tad to noteikti varēs izdarīt arī ciparu apraidē. Plus – liela daļa iedzīvotāju, kas līdz šim vāja vai neesoša signāla dēļ Latvijas kanālus nevarēja redzēt, nu to varēs.
Latvijā, tāpat kā jebkurā pasaules valstī, ir atsevišķas vietas, kurās var būt apgrūtināta ciparu TV uztveršana (uzstādot antenu augstāk vai antenu ar pastiprinātāju, arī šādās vietās ciparu TV signāla uztvere var notikt bez traucējumiem ), tomēr jāuzsver, ka tieši jaunās ciparu apraides dēļ nacionālo TV programmu pieejamība kopumā palielinājusies par 20%, īpaši pierobežas reģionos.

Mīts nr. 5 – Notiek neatbilstoša un sasteigta pāreja uz ciparu TV

Ciparu TV apraide paralēli analogās TV apraidei Rīgas apraides reģionā tiek nodrošināta jau no 2009. gada pavasara, bet visā Latvijā – kopš 2009. gada nogales, līdz ar to pārejas periods ir bijis pietiekami ilgs. Šajā laikā iedzīvotāji ir tikuši un joprojām tiek informēti par nepieciešamajiem pārkārtojumiem, kas saistīti ar pāreju uz ciparu TV. Līdz ar Virszemes TV parādīšanos TV pakalpojumu tirgū ir saasinājusies konkurence, kas ir laba ziņa iedzīvotājiem, taču konkurenti uz to diemžēl reaģē, sniedzot dezinformējošus paziņojumus.

Tā kā Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kura uzsāka pāreju no analogās uz ciparu TV, mums ir iespēja mācīties no citu valstu pieredzes un kļūdām. Dati liecina, ka lielākā daļa (līdz pat 80%) iedzīvotāju pāriet no analogās uz ciparu apraidi divus mēnešus pirms un vienu mēnesi pēc analogā signāla izslēgšanas termiņa, neatkarīgi no tā, cik ilgs ir bijis pārejas periods. Mēs redzam, ka tieši tas šobrīd notiek arī Latvijā. Līdz ar to ir skaidrs, ka lieka līdzekļu tērēšana un ilgstoša abu apraides formātu uzturēšana būtu absolūti neracionāla – gan no valsts, gan arī raidorganizāciju viedokļa, jo Ministru kabineta noteikumi nr.714 (2008. gada 2. septembris) paredz, ka izmaksas pārejas periodā sedz pašas raidorganizācijas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv