Pielaides valsts noslēpumam anulēšanu un atteikumu varēs pārsūdzēt tiesā

Apollo
21 komentārs

Pielaides valsts noslēpumam anulēšanu un atteikumu varēs pārsūdzēt tiesā, vienojusies darba grupa saistībā ar regulējuma izmaiņām par pielaidēm valsts noslēpumam.

Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Foto: Ieva Čīka/LETA

Kā aģentūru LETA Tieslietu ministrijā (TM), darba grupa vēl turpinās darbu, jo vēl ir vajadzīgs apspriest atsevišķus jautājumus.

Darba grupā tiktāl ir pārvērtēti likumā «Par valsts noslēpumu» ietvertie nolēmumu veidi - speciālās atļaujas izsniegšana, neizsniegšana, anulēšana, termiņa nepagarināšana vai kategorijas pazemināšana - un lemts par iespēju samazināt šo veidu skaitu.

Vēl darba grupa secināja, ka pastāvošā prakse attiecībā uz personas procesuālajām tiesībām tikt uzklausītam un informētam speciālās atļaujas anulēšanas procesā atspoguļojama normatīvajā regulējumā atbilstoši ST spriedumam.

Tāpat darba grupa konstatējusi, ka normatīvajā regulējumā nosakāms termiņš, pēc kāda var pārskatīt speciālās atļaujas anulēšanu. Termiņš varētu būt atkarīgs no likumā «Par valsts noslēpumu» paredzēto kritēriju veidiem, proti, vai kritērijs ir konstatējošs, piemēram, persona bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, vai vērtējams kritērijs - ir pamats apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Tādējādi speciālās atļaujas atkārtota izsniegšana paredzama šādos gadījumos, tas ir, novērsti apstākļi, kas bija pamatā lēmumam par sākotnējās speciālās atļaujas anulēšanu, vai atklājies, ka šādi apstākļi lēmuma pieņemšanas laikā nemaz nav pastāvējuši.

«Ievērojot speciālo atļauju nolēmuma anulēšanas un atteikuma tiesiskās sekas, kā piemērotākais un efektīvākais mehānisms personas procesuālo tiesību nodrošināšanai atzīstams administratīvais process. Vienlaikus, ņemot vērā valsts noslēpuma īpašo statusu un valsts pienākumus tā aizsardzībā, šādā procesā ir nosakāmi specifiski izņēmumi no vispārējā administratīvā procesa, kas nepieciešami valsts noslēpuma aizsardzībai. Pārsūdzības institūcija lietās par speciālās atļaujas nolēmumiem būs tiesa,» informēja ministrijā.

Iepriekš tika vēstīts, ka pirmajā sēdē darba grupa bija nolēmusi rosināt, ka turpmāk pielaidi nevarēs atteikt uz mūžu. Darba grupas vadītāja, TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina «LNT» ziņām pauda, ka konkrēta vienošanās par termiņu, uz kādu atsaka pielaidi, vēl nav, taču tie varētu būt trīs līdz pieci gadi.

Kā ziņots, valdība bija izveidojusi darba grupu, kas pilnveidos tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.

Darba grupā strādā Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kā arī citi pārstāvji no SAB, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, TM un Iekšlietu ministrijas.

Jau vēstīts, ka ST pēc bijušā lidostas «Rīga» Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa sūdzības atzina, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.

Lazdiņš bija apstrīdējis likuma normu, kas nosaka, ka nolēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu persona var pārsūdzēt SAB direktoram, savukārt SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.05.2017
Ienākt apollo.lv