Piketā pie MK prasa nepilsoņiem piešķirt politiskās tiesības

Apollo
0 komentāru

Aptuveni 50 apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) aktīvistu šodien piketā pie Ministru kabineta (MK) ēkas pauda atbalstu Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācijai bez ierobežojošiem nosacījumiem un prasīja nepilsoņiem piešķirt visas politiskās tiesības.

Lai arī bija paredzēts, ka pasākumā piedalīsies aptuveni 100 cilvēku, protestētāju ir mazāk. Protesta akciju kuplina arī nacionālboļševiki ar tās līderi Aijo Benesu priekšgalā.

Protestētāji sagatavojuši vairākus plakātus latviešu, krievu un angļu valodā, viens no kuriem vēsta: «Kas maksā, tas pasūta mūziku — vēlēšanu tiesības visiem nodokļu maksātājiem!»

Pasākumam ir pievērsta visai liela plašsaziņas līdzekļu uzmanība, kā arī ir vērojama pastiprināta kārtībsargu interese. Arī valdības ēku šodien apsargā vairāk drošībnieku, nekā ierasts.

Agrāk izplatītajā paziņojumā PCTVL norādīja, ka konvencijas ratifikācija sākta desmit gadus pēc dokumenta parakstīšanas. Kā apgalvo PCTVL, 21. gadsimtā Latvija saņēmusi septiņas rekomendācijas ratificēt konvenciju, no kurām piecas rekomendācijas — izdarīt to steidzami, bet divas — bez atrunām. Šādas rekomendācijas esot paudusi Eiropas Komisija 2002. gadā un Eiropas Parlaments 2003. gadā, Eiropas Padome rekomendējusi Latvijai izdarīt to četras reizes: Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vārdā 2001. un 2003. gadā, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2002. gadā un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra vārdā 2004. gadā. Pēdējā EDSO Parlamentārās asamblejas rekomendācijā 2004. gadā iekļauts aicinājums ratificēt konvenciju pēc iespējas ātrāk un bez atrunām, apgalvo PCTVL.

«Diemžēl šķiet, ka šīs rekomendācijas netiks ņemtas vērā, jo valdības darba grupa izstrādā nozīmīgas atrunas un ignorē nepilsoņu piederību minoritātēm,» norāda PCTVL, «tas nozīmē, ka konvencija tiks ratificēta tīri deklaratīvi. Tas nozīmē, ka Latvija rīkosies pretēji konvencijas mērķiem.»

PCTVL uzskata, ka tiesības, kuras garantē konvencija, būtu jābauda visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir dzīvojuši Latvijā konvencijas parakstīšanas brīdī. Izstrādātās atrunas, pēc PCTVL domām, padara ratifikāciju bezjēdzīgu. PCTVL uzskata, ka tikai konvencijas ratifikācija bez atrunām un ierobežojošām deklarācijām var veicināt Latvijas sabiedrības vienotību.

Kā ziņots, valdošās koalīcijas partneri vienojās, ka Latvijā tiks ratificēta Eiropas Padomes vispārējā mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencija, taču tas tiks darīts ar atrunām. Kā informēja ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), pamatatrunas būs saistītas ar mazākumtautību tiesībām runāt savā valodā pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībā uz ielu nosaukumu rakstību.

Līdz ar konvencijas ratificēšanu valsts sniegs arī savu minoritātes jēdziena definīciju, proti, minoritātes, uz kurām tiks attiecināta konvencija, Latvijas izpratnē būs pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo valsts teritorijā, uztur ilglaicīgu un noturīgu saikni ar to, taču atšķiras ar etniskām, lingvistiskām, kultūras un reliģiskām pazīmēm un vēlas saglabāt savu kultūru un identitāti. Līdzīga minoritātes definīcija ir arī Igaunijā. Šāda minoritātes definīcija nozīmē, ka konvencija netiks attiecināta uz imigrantiem, kas ieradās Latvijā PSRS okupācijas laikā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv